Latvju zeme atkal dzīvoja gadskārtējās pulksteņu ļurkāšanas gaidās, taču šogad lielu diskusiju par to lietderību nebija.
Lasīt visu rakstu...

Par godu leģionāru dienai Rīgā tika mobilizēti visi policijas spēki, ielās sadzīta armija un Vineta Veldres vārdā nosauktā Prževaļska zirgu rota, no Bosnijas, Kosovas un Ādažu ziemāju lauku misijām atsauktais motostrēlnieku pulks, artilēristi, snaiperi un sapieri, kā arī Feldmanes dēls, kurš bija nogribējies pēc Kokorevičas. Lai būtu pilnīgi droši par drošīgo drošību, no Nikaragvas un Hondurasas palīgos tika lūgti bambusa niedrēs aizsēdējušies sandīnisti, no Salvadoras – vēlēšanās uzvarējušie Farabundo Marti frontes kaujinieki, bet no Afganistānas piedalīties piekrita mūdžahedi, kuriem vairs nebija īpaši ar ko karot.
Lasīt visu rakstu...

Ar 67 deputātu atbalstu latvju valsts tika pie jaunas valdības un premjera Lācīša Dombrovska izskatā. Kritēriji valdības izveidei bija vienkārši – galvenais, lai jaunais premjers zinātu, ka 700 ļimoni ir 700 ļimoni, nevis 650, 50, 40 vai cik nu tur atkal kāds slakterīgs Repše būs sadomājis, kā arī tas nebiedētu cilvēkus ar tik baisu rūpju rievu pierē kā Godmanim. Pēdējā mērķa sasniegšanai Godmanim tika palūgts nemaz nerādīties Saeimā, ko viņš arī godprātīgi izpildīja, nikni dzenādams tenisa bumbiņu kaut kur kortos Jūrmalā, kā arī pa starpai uzspēlēdams bungas.
Lasīt visu rakstu...

Kamēr Krievijā atkal plānoja pie sienas pielikt Hodorkovski, bet Pakistāna nodemonstrēja savu attieksmi pret kriketu kā sporta veidu un Šrilanku kā valsti, latvju zemē premjera amatam izvirzītais Jaunā laika Bēdīgais Laimes Lācītis Dombrovskis bija pacēlis koalīcijas pie kājām nomesto iepuvušo varas ābolu un nu tikai gaidīja, kad viedais Marsa Repše nāks un to puvumu griezīs nost – kā to bija solījusi Ziedoņkantānausmīte. Taču Repše nesteidzās, tāpēc Lācītim nācās nevis Profesora Cipariņa ierastajā centībā vilkt kvadrātsakni no kotangensa, bet darīt sev līdz šim neierastu lietu – domāt.
Lasīt visu rakstu...