Murgi, 517. sērija
Publicēts 8. martā, 2009.
Kamēr Krievijā atkal plānoja pie sienas pielikt Hodorkovski, bet Pakistāna nodemonstrēja savu attieksmi pret kriketu kā sporta veidu un Šrilanku kā valsti, latvju zemē premjera amatam izvirzītais Jaunā laika Bēdīgais Laimes Lācītis Dombrovskis bija pacēlis koalīcijas pie kājām nomesto iepuvušo varas ābolu un nu tikai gaidīja, kad viedais Marsa Repše nāks un to puvumu griezīs nost – kā to bija solījusi Ziedoņkantānausmīte. Taču Repše nesteidzās, tāpēc Lācītim nācās nevis Profesora Cipariņa ierastajā centībā vilkt kvadrātsakni no kotangensa, bet darīt sev līdz šim neierastu lietu – domāt.

Domāšanai bija samērā pieņemami rezultāti, un aiz jaunās valdības borta palika ceļinieciskā mācītājpartija, kura nekādi nespēja piedot, ka Jaunais laiks ar kokainām, nopietnām sejām piedāvājis Godmanim zemkopības ministra amatu, direktora vietnieka krēslu tautas daiļamatniecības centrā Pernigele vai valsts galvenā skursteņslauķa amatu, nevis satiksmes ministra vai vismaz ANO ģenerālsekretāra posteni. "Manuprāt, jaunais cilvēks Dombrovskis varētu jau nu nokaunēties un aiz cieņas pret Godžas sirmo bārdu iet pats stādīt kartupeļus, sēt redīsus, ganīt zirgus un izmēzt stalli," tam piekrita arī vienu gadu, vienu mēnesi un vienu dienu par Dombrovski vecākais Segliņš. "Manuprāt, jaunais cilvēks Mareks varētu beidzot un pa visām reizēm pievērties un iet pats mēzt," pieklājīgi teica Bēdīgais Lācītis, kuram omu bija sabojājis fakts, ka pašam būs jāuzņemas bērnu, ģimeņu, pensionāru un citu izmirstošu dinozauru un Sumatras tīģeru ministrijas vadītāja pienākumi.

Visādi citādi ar valdības sastāva lipināšanu viņam veicās gluži labi, vienīgi nekādi nebija iespējams kādu pielauzt sēdēt kultūras ministra krēslā. Potenciālie kandidāti tika tvarstīti pa Muzikālajām bankām un Eirovīzijām, lauku zaļumballēm un operas izrādēm, Mis Latvija konkursiem un pat Latvijas čempionātā tāllēkšanā, taču viss velti – uz šo amatu nepiekrita kandidēt pat neviens no Reinikiem un pat ne Saša Kurusova. Uz pārrunām tika izsaukta Viola Abramova, taču viņa kaut ko pārprata un, kā jau parasti, ieradās bez krūštura, tāpēc Dombrovskis aizmirsa, ko īsti gribējis teikt, un viss beidzās, tā pa īstam arī nesācies. Toties aizsardzības ministri saradās biezā slānī, tāpēc par nožēlu latvju tautai, kas jau grasījās kārtīgi izsmieties, šim postenim tomēr neizvirzīja pīļknābi Šadurski.

Ornitologi konstatēja, ka Eiropas ziemeļos sākuši atgriezties gājputni, taču latvju zemei lielākā daļa nezin kāpēc meta līkumu. Pēc tam, kad īpašā aptaujā tika noskaidrots gājputnu viedoklis, kļuva zināms, ka tie mazliet baidās no valdošo partiju korumpētības un ir drusku nobažījušies par gripas izplatīšanos septiņās Latvijas pilsētās. Taču visvairāk Latvijas tēlu bija pasliktinājušas jau līdz Ziemeļāfrikai nonākušās baumas, ka valdība bez brīdinājuma varētu ieviest nodokli par ligzdām, aplikt ar PVN tārpus un kāpurus, par 15 procentiem samazināt olu skaitu perējumā, bet gājputnu spalvas izmantot, lai izgatavotu spilvenus, uz kuriem gāzties nākamā ekonomikas krituma brīdī.

Ceļu policija attapa, ka iegādātie četri fotoradari nes zaudējumus, tikai nesaprata, kas tam ir par iemeslu. "Mūsu speciāli izveidotā Fotoradaru departamenta grāmatvedības un uzskaites nodaļa konstatēja, ka pārāk dārgi izmaksā kvītis, kuras tiek sūtītas pārkāpējiem, tāpēc turpmāk ļausim fotoradariem ņemt piecīšus, tas ir, atvainojiet, sodīt pārkāpējus uz vietas," informēja ceļu Zivtiņš. Vēl viņš stāstīja, ka līdz šim bijis grūti nodrošināt visu četru radaru nepārtrauktu darbību, jo trūcis cilvēkresursu – radarus nācās apkalpot 77 darbiniekiem, bet pēc ebiļetes ieviešanas Rīgas sabiedriskajā transportā atbrīvojās daudz konduktoru, kurus varēja pārkvalificēt par fotoradaruzraugiem. Pēc Zivtiņa domām, labāku efektivitāti nodrošinātu vēl kādi simts fotoradari, tāpēc darbā vajadzētu pieņemt vēl 7700 uzraugus.

Rīgas satiksme nebeidza vien priecāties par saviem panākumiem ebiļetes ieviešanā. Par nieka dažiem ļimoniem pasažieri nu varēja lūkoties uz kaut kādiem štruntiem, kas nedaudz atgādināja kompostierus, mazliet līdzinājās kafijas dzirnaviņām, bet funkcionālā ziņā darbojās tāpat kā no strāvas atvienots un bez baterijas palicis patafons. Toties pie transporta līdzekļa vadītāja nu varēja iegādāties nevis parastu 50 santīmu taloniņu, bet milzīgu papīra palagu, kas atgādināja kaut ko starp revolūcijas laika skrejlapu, cirka afišu un automašīnas priekšējā stiklā ielīmējamo soda kvīti, kas turklāt sniedza informāciju par laika apstākļiem, jaunākajām degvielas cenām, politisko situāciju valstī un šofera urīna analīžu sastāvu. "Kas vēl būs, kad mēs tos elektroniskos štruntus sāksim darbināt!" lepojās Rīgas satiksmes Bemhens, solot to realizēt, vēlākais, maijā, bet nekādā gadījumā ne agrāk par jūniju.

Ar aizturētu elpu latvju zeme sekoja līdzi Rīgas Dinamo hokejistu gaitām cīņā pret Maskavas dinamiešiem. Diemžēl izrādījās, ka pašā atbildīgākajā brīdī mūsējie kādā Vecrīgas krogā ir inficējušies ar nelāgu vīrusu, tāpēc daļa palika Rīgā, bet daļa knapi vilka kājas Maskavā. "Nezinu, kā to sauc, bet to ārstē ar antisliktbaletdejotājpauttraucetamolu," informēja Latvijas komandas mediķu štābs. Jau Rīgā mūsējie atkal bija formā, taču tiesnešu nepareizās seksuālās orientācijas dēļ pie uzvaras tā arī netika. Vienīgais prieks – līdzjutēji par brīvu tika pie jauniem krekliem un nodemonstrēja, kuram tad īsti pienākas uzvara Koru karos, savukārt Pruseks vienbalsīgi tika atzīts par skaistākā gola visā čempionātā autoru. Arēnā Rīga par zudušo iespēju sarīkot vēl vienu spēli gan neskuma, jo jau nākamajā dienā to apsēda Madonnas fani – bija uzsākta biļešu iepriekšpārdošana uz viņas koncertiem Jaungvinejā un Boraboras salā.

Kā jau tas bija prognozēts, Eirovīzija noslēdzās ar Busuļsusuļa uzvaru, kurš uzreiz pēc konkursa paziņoja, ka Maskavā uzstāsies nevis latviski, bet krieviski; nevis dziedās, bet deklamēs un lēks uz batuta; stāsts būs nevis par sastrēgumiem, bet propkām; pārstāvēs nevis Latvijas, bet Pleskavas guberņas; nevis kā vīrietis, bet kā Patrīsija Kāsa. Savukārt mikrofonietis Račs pēc nacionālās atlases spēra vai zemi gaisā un solījās nākamgad projekta Policistas vietā sūtīt uz Eirovīziju grupu Trakisistas, kurā bez virtuozi dejojošā Vidža būtu arī hokejizsitējs Raiča Ivanāns, anaboliski kokaīniskais Kambala, sievu zaglis Andža Biedriņš un pasaules ātrākais renes šļūcējs Janka Miņins. Visi saprata, ka 2010. gadā Latvijai pirmā vieta starptautiskajā konkursā ir garantēta, ja vien atkal visu nesabojās Prāta vētra, piesakoties nacionālajai atlasei.

Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: