Pamatīgi izkāvušies ar olām, šūpolēm un krēsliem Vecrīgas pelmeņnīcā, ļautiņi pamazām gurdeni ieradās savās darbavietās, lai noskaidrotu, vai nav atlaisti vai vismaz spiesti strādāt par jūrascūciņai paredzēto iztikas minimumu. Daudz laika spēku atgūšanai gan nebija, jo jau nedēļas beigās tauta tika saukta kopā uz lielo subotņiku, kur kapustņika ietvaros kopā ar sabutiļņikiem bija paredzēts savākt ziemā pašu zemē nomestos mēslus un nezināmā virzienā nest baļķi, lai būtu ko stāstīt nākamajām paaudzēm. Pret tiem, kas lūkoja Lielo talku nobastot, draudēja vērsties ar bargākajām sankcijām – neizmaksāt trīspadsmito algu, svītrot no gludekļu, matraču un magnetofonu Majak rindas, atņemt šņabja, cigarešu un cukura talonus, bet bērniem liegt iespēju vasarā doties uz Arteku.
Lasīt visu rakstu...