Parex bankas bijušais īpašnieks Valērijs Kargins tiek vainots mēģinājumā izmānīt no bankas naudu, kas varbūt tiek ieguldīta zemes uzpirkšanā Latgalē.

 

Valsts policija apstiprināja Neatkarīgajai, ka 1. augustā sākusi kriminālprocesu par tiesas sprieduma vai lēmuma tīšu neizpildīšanu. Proti, V. Kargins kopā ar otru bijušo bankas līdzīpašnieku Viktoru Krasovicki it kā pārdevuši, it kā atdāvinājuši savus depozītus Parex bankā, kuri kopš pagājušā gada ir apķīlāti kā nodrošinājums bankas prasībai pret saviem bijušajiem īpašniekiem par zaudējumu radīšanu bankai. Zaudējumu atlīdzības prasība gan ir tikai 62 miljoni latu – nieks pret vienu vai diviem miljardiem, kuri turpina pazust no Parex bankas un Citadele banka aktīviem. Parex nacionalizācijas un sadalīšanas gaitā radušos banku pārvaldnieki skaidro, ka viņiem tagad nākas norakstīt Parex bankas aktīvus, kuru faktiskā vērtība neatbilst tai vērtībai, kāda bija iegrāmatota 2008. gada beigās, kad V. Kargins un V. Kra-sovickis pārdeva savu banku valstij par diviem latiem. Valsts toreizējā Ministru prezidenta Ivara Godmaņa un finanšu ministra Ata Slaktera personā nepanāca no bankas pārdevējiem garantijas segt bankas bilancē iespējamo iztrūkumu ar visu to naudu un mantu, ko īpašnieki ieguvuši ar Parex bankas palīdzību.

Parex bankas nacionalizācijai nesekoja ne tās bijušo īpašnieku supermāju (īstenībā kvartālu) nacionalizācija Jūrmalā, ne Latgalē uzkrātās zemes nacionalizācija. Zemi V. Kargins bija paguvis uzdāvināt savam dēlam Remam Karginam, šķiet, bez tiešas saistības ar Parex bankas problēmām. Šovasar R. Kargins esot parādījies Parex bankā ar prasību izmaksāt viņam depozītprocentus par bankā palikušajiem noguldījumiem, kurus viņam uzdāvinājis tēvs. Banka uz to reaģēja ar iesniegumu policijai.

Parex banka žēlojas, ka bankas bijušie īpašnieki un noguldītāji atdāvinājuši saviem dēliem ne šādus tādus, bet depozītus ar 20% gada likmēm, kādas Latvijā nav manītas kopš Bankas Baltija laikiem. V. Krasovickis šā gada 19. maijā atdāvinājis dēlam Georgijam 2007. gada 26. septembrī noguldītos 7,5 miljonus latu un 2008. gada 30. oktobrī noguldīto pusotru miljonu latu. Mēnesi vēlāk V. Kargins pēc šā paša parauga uzdāvinājis savam dēlam Remam pusotra miljona latu depozītu.

Abu dāvinājumu saņēmēji nākuši uz banku pēc saviem guvumiem, bet neko nav saņēmuši. Naudu viņi varētu saņemt, ja uzvarētu tiesas procesā pret banku, bet banka cer novērst naudas izmaksu ar policijas un tālāk droši vien arī ar tiesas palīdzību.

Eksbaņķieru dēli neesot vienīgie pretendenti uz viņu depozītiem un depozītprocentiem. Parex bankai un Citadelei esot jātiesājas arī ar kādu Krievijā reģistrētu uzņēmumu, kas prasa no abām bankām 11,2 miljonus latu, kas esot šā gada sākumā atpirkti no V. Kargina. Tiesāšanās notiekot Maskavā, bet neesot tā, ka tiesa automātiski spriestu par labu prasītājam no Krievijas.

V. Kargina advokāts Uģis Grūbe arī vakar Neatkarīgajai apstiprināja to, kas bija izskanējis masu saziņas līdzekļos jau dažas dienas iepriekš, ka ne viņš, ne viņa klients neesot ne par kādu kriminālprocesu informēti. Viņš pats to uzzinājis no žurnālistiem un vērsies policijā ar jautājumu, kas tas tāds par procesu vai procesiem, bet vakar nekādu atbildi vēl nebija saņēmis. Pēc viņa teiktā, V. Kargins veicot darbības tikai ar tiem depozītiem u. c. īpašumiem, kuri nav apķīlāti. Šādi esot arī V. Kargina depozīti bankā, kas šo depozītu apķīlāšanu nemaz neesot prasījusi.

Parex bankas preses pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska Neatkarīgajai norādīja, ka publiskās diskusijās ar V. Karginu neielaidīsies. Banka paliek pie tā, ko formulējis bankas valdes loceklis Jurijs Adamovičs: «No bankas bijušo akcionāru un valdes locekļu puses, Kargina un Krasovicka kungu puses, tika veiktas konkrētas darbības, kas ir vērstas uz to, lai izvairītos no tiesas nolēmuma izpildes. Mūsuprāt, šīm darbībām ir izteiktas noziedzīga nodarījuma pazīmes, tāpēc esam informējuši tiesībsargājošās iestādes.»

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics Neatkarīgajai skaidroja, ka iespējamo atbildētāju neinformēšana par sākto kriminālprocesu esot iespējama tāpēc, ka procesā vēl nevienam nav piešķirts aizdomās turamā vai liecinieka statuss. Viņš drošināja, ka nekādas aizmuguriskas izmeklēšanas policija nepraktizējot. Gan jau arī eksbaņķieriem un/vai viņu pārstāvjiem policija kaut kad kaut ko pajautāšot, kad būšot izdomājuši, ko tieši pajautāt. Šī domāšana oficiāli saucoties – «notiek procesuālas darbības».

Citu izmeklēšanas virzienu turpina Ģenerālprokuratūra. Interesanti taču, kā V. Kargins un V. Krasovickis tika pie naudas, kuru pēc tam ieguldīja uz augstajiem depozītprocentiem. Ar šo izmeklēšanu veicas kā parasti – nekā neveicas.

Eksbaņķieriem nav paveicies ar viņu vārda padarīšanu par tēmu Saeimas pārvēlēšanas cīņās. Pārdoto un atdāvināto depozītu pieminēšana ir pavisam svaiga tēma, bet V. Kargina iegūtie un R. Karginam atdāvinātie tūkstoš hektāru zemes jau vairākas nedēļas ir sabiedrības un valsts iestāžu redzeslokā. «Valērijs Kargins Latvijā ir persona non grata un būtu pelnījis, lai pret viņu ar visām iespējamām metodēm vērstos represīvie orgāni,» 9. augustā formulēja Saeimas deputāts, ārpus valdošās koalīcijas palikušās partijas Visu Latvijai! seja Imants Parādnieks. Koalīcija ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski priekšgalā negribēja atpalikt. «Tie signāli, kas ir publiski izskanējuši, ir pietiekami satraucoši,» tajā pašā dienā atzina V. Dombrovskis. Viņš publiski uzdeva Vides un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un Iekšlietu ministrijai pārbaudīt, kas notiek Karginu ģimenes īpašumā Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastos. VARAM un ministra Raimonda Vējoņa uzdevums būtu nepieļaut nekādus pārkāpumus attiecībā uz dabas liegumiem un aizsargājamām teritorijām, bet iekšlietu un vienlaikus tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam «jāizvērtē signāli par iespējamiem likuma pārkāpumiem un nelikumīgiem mēģinājumiem ietekmēt citus zemes īpašniekus». Abi ministri steidzās skaļi apliecināt, ka šos uzdevumus viņi pildīs.

Jo sevišķi pacentās R. Vējonis, kurš pats devās aplūkot Ārdavas, Sīvera un Drīdža ezera apkārtni, kur atrodas Karginu īpašums. Viņš pats nekādu videi kaitīgu būvniecību nepamanīja, bet viņa padotie izrādījās modrāki. Daugavpils reģionālās vides pārvaldes vadītāja Dace Tabūne-Zučika ziņoja, ka nelikumīgi nostiprināti apmēram pieci metri no 130 metru gara grāvja starp Namiņa ezeru un Drīdža ezeru. Par šādu pārkāpumu pārvalde ir ierosinājusi administratīvo lietu un veicot apstākļu noskaidrošanu, kas līdz vakardienai nebija pabeigta.

Arī Neatkarīgā pagājušajā nedēļā bija Karginu īpašumā, kuru izrādīja tā pārvaldnieks Aleksandrs Muzičenko. Viņš pastāstīja, ka īpašums dod iespēju saimnieciskai darbībai – Šarolē šķirnes gaļas liellopu un vairāku briežu sugu, bet pēdējā laikā arī aitu audzēšanai. Tiek pārdoti lopbarībai audzēto graudu pārpalikumi.

A. Muzičenko rīcībā esošie dokumenti un situācija dabā pilnībā pārliecināja, ka šajā īpašumā tiek tikai atjaunota tā meliorācijas sistēma, kas tika ierīkota «labajos Ulmaņlaikos» un uzturēta līdz pagājušā gadsimta 60. gadiem, kamēr Latviju pārvaldīja Kārļa Ulmaņa pēctecis Vilis Lācis. Ir vismaz divas K. Ulmaņa idejas par zvejnieku kooperatīviem un zemes nosusināšanu, kuras V. Lācis ne vien centās īstenot, bet arī propagandēt romānos Zvejnieka dēls un Uz jauno krastu. Pēc tam liekā ūdens novadīšanas sistēmas pamazām degradējās un Karginu īpašumā tika atjaunotas tādā apmērā, kādā to izdevās paspēt šā gadsimta pirmajos gados. Pēc tam treknajos gados sazēlušie, tagad arī par Eiropas Savienības naudu uzturētie ierēdņu bari rūpīgi seko, lai zeme pārvērstos par muklāju un tur nebūtu iespējama nekāda saimnieciskā darbība.

Iekšlietu un tieslietu ministrs A. Štokenbergs Kombuļus pieskata neklātienē. Viņa rosības iemesls ir tāds, ka 2011. gada 11. jūlijā Valsts policijas Latgales reģiona pārvalde «saņēma iesniegumu no privātpersonas par iespējamiem viņai izteiktiem draudiem. Veicot lietas apstākļu noskaidrošanu, tajā skaitā strādājot ar iesniedzēju, lai lemtu par kriminālprocesa uzsākšanu par iesniegumā minētajiem faktiem, un balstoties uz pieejamo informāciju, 5. augustā tika pieņemts lēmums par atteikumu uzsākt kriminālprocesu», Neatkarīgajai izklāstīja A. Rinkevics. Tomēr policisti nebija spējuši uzminēt, ko šobrīd vajag politiķiem. Sekoja V. Dombrovska milzīgais satraukums par Kombuļu pagasta iedzīvotāju drošību, un jau «10. augustā šis lēmums tika pārskatīts un kriminālprocess uzsākts, lai veiktu papildus lietas apstākļu noskaidrošanu». Līdz vakardienai policija gan nebija noskaidrojusi pilnīgi neko, kas īsti apdraud Kombuļu iedzīvotājus: vai tie ir kaimiņu strīdi par zemi, vai varbūt pa Latgales mežiem un ceļiem automašīnās ar dubļu aizsmērētiem numuriem braukā seksuālu maniaku grupa.

Arī Neatkarīgajai neizdevās neko daudz uzzināt no it kā draudus saņēmušās Valentīnas Tolopilo: it kā draudēts, bet varbūt nē, it kā viņai, bet varbūt tomēr viņas kaimiņam Andrejam Plintem. Draudu iemesls esot tas, ka viņa un domubiedri sūdzējušies pašvaldībai par Karginu, bet īstenībā A. Muzičenko (jo Kargini īpašumā sen nav manīti) nodomu un jau rīcību, ar kārtējo briežu aploku aizšķērsot ceļu no Kombuļu pagasta uz Skaistu pagastu. Reālā situācija ir tāda, ka nekāda ceļa tur vispār nav, jo Kombuļu pašvaldība no tā uzturēšanas atteikusies jau 90. gados un kopš tā laika ceļš pārvērties par jaunaudzi. Pa krūmājiem iet ar traktoriem iebrauktas, dokumentos iezīmētajam ceļam neatbilstošas sliedes. Šķiet, ka drīz vien vieta kļūs pilnīgi neizbraucama ne jau žogu dēļ, bet tāpēc, ka vieta pārpurvojas atbilstoši tam, kādu politiku izvēlējusies Latvijas valdība.