Valdības veidošanas sarunās kopā ar Zatlera Reformu partijas līderi Valdi Zatleru un šīs partijas premjera kandidātu Edmundu Sprūdžu piedalījās arī ZRP valdes locekle Sandra Sondore-Kukule.

Valdim Zatleram viņa sekojusi no Valsts prezidenta kancelejas un tagad aktīvi darbojas politikā, ne tikai kā jaunā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomniece, bet arī ZRP veidotāja. Kāds ir viņas skatījums uz valdības veidošanas procesu, problēmām Zatlera Reformu partijā un šīs partijas nākotni, sarunā ar Sandru Sondori-Kukuli.

– Valda Dombrovska šīs valdības veidošanas process tika raksturots kā briesmīgs, nesaprotams utt. Kāds iespaids par šīs valdības veidošanas procesu radās jums, piedaloties sarunās ar potenciālajiem koalīcijas partneriem?

– Koalīcijas izveides process nebija viegls jau no paša sākuma. Jau pirmajās dienās pēc Saeimas vēlēšanām, zinot balsu sadalījumu jaunajā parlamentā, tika saņemti signāli no Vienotības par vēlmi veidot zināmu politisku bloku valdības veidošanas sarunās. Zatlera Reformu partija, principā neiebilstot pret šo uzstādījumu, par galveno mērķi tomēr izvirzīja šī procesa saturisko piepildījumu – sarunas ar mērķi vienoties par reformām, ko šī koalīcija varētu veikt. Tā teikt – darbi sākumā, krēsli un amati pēc tam. Mums šķita svarīgi, lai vienošanās par nodokļu reformu, izglītības sfēras un citām reformām notiktu jau sākotnēji, nevis tādā veidā, ka sākumā vienojamies par koalīciju, kas veidos valdību, un pēc tam izrādās, ka nespējam šajā koalīcijā neko īstenot.

– Jums izdevās piepildīt šo savu uzstādījumu? Vērtējot no malas, tā neizskatās, ņemot vērā, ka Vienotība ir vienlaikus gan jūsu sabiedrotais valdībā, gan konkurents politikā.

– Mēs to ļoti labi apzinājāmies. Tāpēc mūsu nostāja par bloķēšanos ar Vienotību jau sarunu sākumā nemaz nebija tik sajūsmas pilna, kā, iespējams, tika sagaidīts no ZRP puses. Mēs bijām pietiekami iecirtīgi, lai vienotos vismaz par galvenajiem reformu blokiem. Līdz brīdim, kad atšķēlās seši deputāti, to bija izdevies panākt. Sākotnēji Vienotība koalīcijas veidošanas sarunās bija ļoti pretimnākoša, konstruktīva, lai neteiktu – ievilinoša, bet jārēķinās, ka šajā politiskajā spēkā ir vairāki tā dēvētie spārni, atļaušos teikt – arī vairāki attieksmes līmeņi pret ZRP. Protams, nācās kuluāros arī klausīties, ka sarunu mērķis gala rezultātā bija pazemot ZRP un tās līderi vai ilgtermiņā ja ne iznīcināt, tad padarīt ZRP par ļoti vāju politisko spēku.

– Kāpēc tad jūs valdībā neradījāt pretsvaru šai konkurencei, pieņemot koalīcijā Zaļo un zemnieku savienību? ZZS nebūtu ieinteresēta šādā koalīcijā pieļaut ZRP iznīcināšanu, asimilējot Vienotībā.

– Attiecībā uz ZZS ZRP pozīcija bija nepārprotami pausta jau pirms vēlēšanām. Nesadarbošanās ar oligarhiskajiem spēkiem un atsevišķu personu ietekmes mazināšana politikā bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ZRP tika radīta, kāpēc tā gāja uz vēlēšanām.

– Jūs saprotat, ka situācijā, ja šie oligarhi tiek nostumti no politiskās skatuves, jūs esat, tēlaini runājot, faktiski iešāvuši sev kājā, jo jums ir pazudis būtisks ideoloģiskais pamats partijas pastāvēšanai.

– Mūsu partijas ideoloģisko pamatu tomēr pārsvarā veido nopietnu reformu piedāvājums. Ja mūsu galvenais uzstādījums būtu tikai cīņa pret oligarhiem, tad mēs tiešām varētu «to bodi klapēt ciet» un iet mājās. Mēs tomēr savā ziņā vairāk esam politiskie kamikadzes, kas, zinot, cik grūtas mēdz būt reformas, cik tās var būt nepopulāras, ka tās var nenest arī tūlītējus augļus, tomēr esam pārliecināti par to nepieciešamību, jo reformas dos pozitīvu efektu ilgtermiņā un tās ir vajadzīgas mūsu valstij. Mēs rēķināmies ar to, ka būs popularitātes un reitingu kritums.

– Reitings jau ir nokrities. Pat zem 5%... Tā ir īslaicīga parādība, jūsuprāt? Vai redzat plānu, kā to atkal pacelt?

– Nav cita iespējamā plāna kā tikai darbi. Darbus ir iespējams īstenot caur kvalitatīvu ministru darbu, caur kvalitatīvu partijas darbību Saeimā, tās komisiju vadībā. Varu teikt, ka par tiem ministriem, ko ZRP deleģējusi valdībā, valstij kauns nebūs. Arī Saeimas komisiju vadībā ir ievēlēti kompetenti ZRP pārstāvji. Kompetence ir viens no galvenajiem veids, kā parādīt sevi politikā ilgtermiņā.

– Jūs esat optimiste. Zinu ļoti daudzus kompetentus cilvēkus politikā, bet viņiem tādu vai citādu apstākļu dēļ neko nav izdevies panākt un viņi ir bijuši spiesti politiku pamest. Noturēties ilgtermiņā politikā ZRP ir iespējams, tikai saliedējot un faktiski izveidojot partiju, kura tapa tādā tempā, kādā partijas parasti netop.

– Jā, varu piekrist, partijas veidošanā mēs tiešām realizējām neiespējamo misiju. Jā, tikai darbi parādīs, cik kompetenti ir tās biedri, deputāti, ministri, ka viņi spēj aizstāvēt ne tikai viņus izvirzījušās partijas intereses, bet arī valsts intereses. Partijas būvniecības darbs arī ir ļoti nozīmīgs elements. Trīs mēneši ZRP veidošanā bija ļoti sarežģīts process – pirmkārt, bija jāiepazīst vienam otru, otrkārt, jāņem vērā, kādi cilvēki partijā ieplūda – daudzi bija emocionāli motivēti, ne tik daudz noteiktu ideoloģiju un partijas programmu izprotoši.

– ZRP ir nozīmīgas problēmas partijas iekšienē – to parāda publiski izskanējušie skandāli ZRP Jelgavas, Rīgas nodaļā, par atšķēlušos sešnieku nemaz nerunājot. Citām lielajām, varas partijām šādas problēmas pēdējā laikā nav dzirdētas.

– Nu, tas ir pēdējā laikā. Ja atceramies, kā bija ar Jauno laiku, piemēram, kā viņi šķēlās un izveidojās divas partijas, vērojot, cik grūti notiek apvienošanās process... Arī tur bija publisku domstarpību virkne. Tā kā nevarētu teikt, ka ar ZRP būtu noticis kaut kas jauns un neredzēts. Tikai normāli, ka tik ātri tapušai partijai visi zobrati nav pieslīpējušies. Visas problēmas ZRP patiesībā ir risināmas.

Tā dēvētā sešnieka kontekstā – mums ir nācies konstatēt, ka dažas partijas nodaļas, piemēram, Jelgavā, ir veidotas, lai pulcinātu noteiktus cilvēkus, kas ir lojāli atsevišķām personām, nevis partijas kopējām interesēm. Šobrīd process ievirzās normālās sliedēs, notiek regulāra informācijas apmaiņa ar nodaļām, mēs strādājam pie tā, lai nodrošinātu atgriezenisko saiti starp partijas valdi un nodaļām, lai atjaunotu biedru datu bāzi.

– Kas tad notika ar tā saucamo Olšteina sešnieka atšķelšanos – tā bija nesaprašanās partijas iekšienē, konkurences cīņa jeb arī noteiktu ekonomisku grupējumu vēlme iegūt ietekmi partijā?

– Domāju, tur kopumā bija trīs faktori – konkurence un konkurentu centieni vājināt ZRP, otrs – stāsts par ekonomiskajām un varas interesēm, jo konflikts samilza mirklī, kad tika jau panākta vienošanās par valdības izveidi ar Vienotību un Nacionālo apvienību un sākās diskusijas par ministru kandidatūrām. Turklāt galvenais strīds bija par ministrijām, kuru kompetencē ir ļoti nozīmīgi ekonomiski jautājumi, arī tiesiskuma jautājumi, runa bija arī par tā dēvētajām spēka ministrijām.

Trešais faktors bija gluži cilvēcisks – ego, vēlme būt līderu pirmajās rindās, kas ne vienmēr izdodas tā, kā cilvēki ir iecerējuši, jo ne vienmēr savu spēju pašnovērtējums sakrīt ar citu novērtējumu tavām spējām.

– Viens no veidiem partijas nostiprināšanā ir amatu došana savējiem. ZRP neizjūt risku šeit nonākt ekonomisku grupējumu pavadā, kuri jums piespēlēs «vajadzīgos» cilvēkus, ņemot vērā, ka jums jau nemaz nav tik daudz to kadru, turklāt daudzu kompetenci vēl neesat paspējuši izzināt?

– Mācība, kuru mēs guvām, veidojot deputātu kandidātu sarakstus, paļaujoties lielā mērā uz dažu partijas nodaļu vadītājiem, atsevišķiem partijas dibinātājiem un viņu ieteikumiem, kopumā bija ļoti smaga. Taču šobrīd partijas birojā, frakcijā, valdē un ap to strādā cilvēki, kas tiešām pakļauj savu darbību kopējam partijas labumam, kopējam mērķim, nevis savtīgiem mērķiem. Un tie ir cilvēki, kuriem ir arī zināšanas dažādās nozarēs, idejas un kompetence. Vēlēšanu mācības ir bijušas rūgtas, bet tās ir arī parādījušas, kurš ir kāds. Vairs mēs šādas kļūdas neatkārtosim.

– Respektīvi, notiks kadru pārbīdes nozarēs un uzņēmumos, kas atrodas ZRP ministru pārraudzībā.

– Ministri ir politiski atbildīgi par notiekošo nozarē. Viņi savu darbību un atbildību var realizēt, deleģējot savus pārstāvjus nozares uzņēmumos, turklāt deleģējot tādus pārstāvjus, kuriem viņi uzticas. Tā ministrs var pārraudzīt, kas nozarē notiek un uzņemties par to atbildību. Jābūt atgriezeniskajai saitei ar nozari, un to nodrošina ministra vai ministrijas pārstāvju klātbūtne un darbība konkrētā nozarē. Protams, tas nenozīmē, ka lojalitāte partijai vai ministram ir vienīgais un galvenais kritērijs, lai šos cilvēkus virzītu uz amatiem. Viņiem jābūt atbilstošai kompetencei, profesionalitātei. Un, zinot to, kādi ir ZRP principi politikā, šeit noteikti nenotiks nekāda karstas putras strēbšana. Visi jautājumi tiks rūpīgi izvērtēti. Tas nav nekāds pirmais un steidzamais darbs – nomainīt cilvēkus uzņēmumu valdēs.

– Pēc Olšteina sešnieka aiziešanas no ZRP nerimās runas, ka partiju pametīs vēl citi cilvēki. Un arī bez tā, piemēram, Vienotības politiķis Kārlis Šadurskis gluži publiski prognozēja intervijā Neatkarīgajai, ka Zatlera Reformu partija izšķīdīs un izzudīs.

– Kurš gan cits to vēl varētu prognozēt, ja ne Vienotības politiķi, vai ne? Būtu pārsteigta, ja tā nebūtu. Laiks rādīs, kas notiks ar ZRP. Lai partija izšķīstu, ir jābūt kādam nopietnam pamatam. Arī Olšteinam bija jāizdomā pamatojums, kāpēc viņi aiziet no partijas un dara to tādā dīvainā brīdī – mirklī, kad tiek veidota koalīcija, kurai šie deputāti bija pauduši savu atbalstu, un vismaz sākotnējā stadijā panākts politiskais koalīcijas partneru atbalsts galveno ZRP reformu īstenošanai, kuru dēļ šie cilvēki esot ienākuši politikā.

– Kāda loma sešu deputātu atšķelšanā bija TM Security vadītājam Mārtiņam Tenbergam?

– Esmu dzirdējusi ļoti daudzu cilvēku uzvārdus, kuriem it kā ir bijusi loma šo cilvēku aiziešanā no ZRP. To skaitā Ulda Mierkalna, Edgara Jaunupa vārdus. Es nevaru pateikt, kuram ir bijusi vislielākā loma un kurš ir šo cilvēku ideoloģiskais iedvesmotājs, vai politiskais padomdevējs.

– Vēl parādīsies, jūsuprāt, to cilvēku vārdi, kuri stāv aiz partijas?

– Tas, ka ļoti daudzi uzdodas, ka stāv ar ZRP, ir dzirdēts. Ir dzirdēts, ka dažādi cilvēki staigā apkārt un stāsta, ka ir partijas pārstāvji. Esmu dzirdējusi stāstus, ka mans vīrs [Guntars Kukuls] it kā staigājis un kaut ko solījis sakārtot ZRP vārdā. Varu apliecināt, ka tie ir meli. Priekšvēlēšanu periodā, lai izvairītos no dažādiem pārpratumiem, arī bija pieņemts lēmums, ka partijas vārdā runā tikai partijas līderis. Savukārt oficiālie sarunu vedēji koalīcijas sarunās bija Valdis Zatlers, Edmunds Sprūdžs un es.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"