Līdz nākamā gada vasarai jāizskata un jāapstiprina valsts aizsardzības koncepcija turpmākajiem četriem gadiem – no 2012. līdz 2016. gadam. Aizsardzības ministrija (AM), jau tagad uzsākot diskusijas par izmaiņām esošajā koncepcijā, piedāvā vairākus līdz šim nebijušus aspektus.

 

Viens no tiem – sinhronizēt valsts aizsardzības plānus ar abām pārējām kaimiņvalstīm, otrs – īstenot vairākus būtiskus efektivitātes mērķus, trešais – ieguldot līdzekļus aizsardzībā, veicināt ekonomisko attīstību Latvijā.

AM politiskais direktors Jānis Garisons atzina, ka krīze likusi koriģēt ambīcijas, tomēr, spriežot pēc koncepcijas sākotnējām idejām, aizsardzības resors negrasās atkāpties no prasības palielināt finansējumu.

Kā zināms, NATO dalībvalstīm rekomendētais aizsardzības budžets ir divi procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Latvija pašlaik aizsardzībai un drošībai tērē tikai apmēram vienu procentu. Koncepcijas idejās tiek piedāvāts valsts aizsardzības finansējumu ik gadu pakāpeniski palielināt par vismaz 0,2 procentiem no IKP. AM uzskata, ka šim pieaugumam jābūt pielāgotam valsts ekonomiskajai izaugsmei, taču nevar ignorēt arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) modernizāciju.

AM valsts sekretārs Jānis Sārts norādīja, ka Eiropa drošības jomā stāv uz vietas. «Eiropa ir sociāla paradīze, bet to var izveidot uz kaut kā cita rēķina,» viņš sacīja, skaidrojot, ka Ziemeļamerika drošībai un aizsardzībai tērējusi ievērojamus līdzekļus.

Topošajā koncepcijā tiek nepārprotami salikti uzsvari, kam un cik daudz līdzekļu vajadzētu tērēt. Piemēram, NBS administratīvais aparāts nepārsniegtu 10 procentus no kopējā NBS personālsastāva skaita. Pašlaik Latvijas aizsardzībai atvēlētais budžets ir trešajā vietā no beigām starp NATO dalībvalstīm. «Spējam izpildīt trešdaļu no saistībām NATO ietvaros,» bija spiests atzīt J. Sārts.

J. Garisons atgādināja, ka krīzes apstākļos, ievērojami samazinot budžetu aizsardzības jomai, netika rīkota diskusija nedz par to, nedz par bruņoto spēku formātu un uzdevumiem. Jāatgādina, ka šā gada sākumā pēc valdības lēmuma par aptuveni 470 000 latu samazināt AM izdevumus izvērsās kaismīga vārdu apmaiņa, līdz pat brīdinājumam, ka tādējādi tiks apdraudēta Afganistānā esošo Latvijas karavīru drošība, jo tik pamatīgu līdzekļu šņāpienu iespējams veikt tikai Afganistānas misijai paredzētajos iepirkumos. Iespējams, tālab topošajā koncepcijā parādās konkrēti skaitļi. Pašlaik apspriešanai tiek piedāvāts ne mazāk kā 20 procentus no NBS piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem katru gadu novirzīt attīstības projektiem; personāla izmaksas nedrīkstēs pārsniegt pusi no NBS piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem; ne mazāk kā 8 procenti no NBS kopējā personālsastāva tiks pastāvīgi uzturēti operāciju rajonos, bet ne mazāk kā 50 procenti – sagatavoti dalībai NATO, Eiropas Savienības citu starptautisko organizāciju vadītajās operācijās (tur līdz 2016. gadam paredzēts nosūtīt 390 karavīru).

Savstarpējās aizsardzības ministru sanāksmēs Latvija ir gatava piedāvāt bruņoto spēku integrācijas ideju, kas ļautu nodrošināt arī saprātīgāku iepirkumu politiku un vienotu militārās tehnikas apkopi.