Par materiālu, kuru vakar publicēja avīze «Diena», būtu jārunā. Protams, ne jau tāpēc, ka tas būtu šokējošs. Faktā, ka kādam vīrietim gribas pārgulēt ar jaunu, simpātisku sievieti, kura atklāti flirtē, izrāda viņam krūtis un ļauj braucīt savas kājas, nav nekā šokējoša. Pat tad ne, ja šis vīrietis ir precējies — neuzticības grēks, būsim atklāti, ir vecs kā pasaule.

Un pavisam noteikti nav jārunā tādēļ, ka materiāls būtu laba žurnālistika. Ja sieviete savaldzina vīrieti, tas var būt labs materiāls kādam romāniņam — it īpaši, ja šis vīrietis sabiedrībā bauda zināmu atpazīstamību — bet tā nav žurnālistika. Un tas vien, ka šī sieviete maizi pelna ar masu medijiem saistītā uzņēmumā, nekādā veidā nepadara pavedināšanu par «žurnālistikas eksperimentu».

 

Bet būtu jārunā tādēļ, ka Diena vakardien ielika vienlīdzības zīmi starp žurnālistiku un prostitūciju. Šī publikācija vispirms jau pazemo tos daudzos žurnālistus un reportierus, kuri savu darbu veic ar citām ķermeņa daļām, nekā tās, kuras ar žilbinošu veiklību lika lietā raksta autore un ko par pirmās lapas vērtu virsrakstu atzina mūsu valsts lielākais rīta laikraksts. Nemaz nerunājot par pazemošanu, kas šajā gadījumā pilnīgi nevajadzīgi nodarīta, piemēram, Oskara Kastēna sievai un bērniem.

Visu lasīt: http://www.nra.lv/zinas/3009-pavedinasana-vel-nav-zurnalistika-pat-ja-pavedinataja-ir-zurnaliste.htm 

Autors: Nils Konstantinovs, "Dienas Bizness"