Nolasījuši Vecgada nekrologus un Jaungada uzrunas, valstsvīri piesēda atskatīties uz aizgājušo 2008. gadu. Izrādījās, ka sastrādāts bija gana, tāpēc ko atminēties bija.

1. janvārī paaugstinājās cenas degvielai, siltumam, cigaretēm, pienam, maizei, sērkociņiem, sabiedriskā transporta biļetēm, zābaksmēram, kompostieriem, konduktoriem, sētniekiem, PR speciālistiem, politlobistiem un visām pārējām ēdamām un neēdamām lietām. Dārgāki kļuva arī svētku salūti, taču tas netraucēja nabadzīgo latvju tautu pēc izmisīgas drūzmēšanās lielveikalos un cīņas par treknāko cūkas šņukuru tiešā tēmējumā ar iegādāto ķīniešu pirotehniku apšaut radus, draugus un kaimiņus, kā arī uzlaist gaisā Skumjās Ģertrūdes torni un veco Ābramu ar visu krāsni.

Tāpat izrādījās, ka pilnīgi drošās Latvijas pilsoņu pases nemaz tik drošas nav – pietika PMLP nodaļā izsisties korķiem, nez kur noklīst pagarinātājam un adapterim vai kādam lempim izraut štepseli, lai pases varētu drukāt tāpat kā tramvaja taloniņus. Pie iespējām brīvi ceļot pa visu Šengenu tika puse no visiem Novaja volna viesiem, Hello Jūrmala! dalībnieki, bijušie OMON kaujinieki un pat alumīnija Vekseļbergs. Ministru ministrs Godmanis mierināja: ar jaunajām pasēm nekas tāds vairs nebūšot iespējams, jo tajās tiks iepresēti biometriskie dati, kāju pirkstu nospiedumi, spermas paraugs, asinsanalīze, fluorogramma, kā arī raksturojums no bērnudārza un vidusskolas sekmju lapa.

Zelta globusu pasniegšanas ceremonija scenāristu streika dēļ sanāca nedaudz pieticīga – globusu ieguvēji tika paziņoti atejā sarīkotā preses konferencē, bet balvas pastumtas pa durvju apakšu. Situāciju pieteicās glābt Lauris Reiniks, kas steidzami devās uz Holivudu, atstājot Freimani vienatnē karojot Eirovīzijas frontē. Par laimi, aizvietotāji tika atrasti Kurusovas un Feldmanes personā, kuras pieteicās duetā izpildīt četru zviedru sacerēto kompozīciju Sapīties, satīties, piedzerties un nokniebties. Nu Freimanis varēja mierīgu sirdi pieteikties konkursiem Zelta slida un Ādas bumba.

No leišu Būtiņģes uz mūsu pusi devās 50 kvadrātmetri naftas, kas pletās pa 200– 400 kilogramiem jūras. Latvju aizsardzības spēki ar kuģiem, laivām, zemūdenēm, lidmašīnām un zenītartilēriju ieņēma pozīcijas pie Latvijas– Lietuvas robežas, lai tīklos noķertu to, kas būs atpeldējis līdz Liepājas rajonam. Diemžēl kaimiņu zivju inspektori šo rīcību neizprata, tāpēc arestēja mūsējos par nelicencētu makšķerkātu, vizuļu, pavadiņu un elektrozvejas aparāta izmantošanu, kā arī konfiscēja naftas piesārņojuma likvidēšanai domāto pustonnu trotila. "Negals – atkal laši murdu pieķēzījuši..." skatoties uz noķerto, nopūtās vienīgais latvju militārists, kuru vēl nebija sagūstījuši leišu broļukas un kurš pats nebija pārvēlies pār Salu tilta margām.

Partiju Brauna kustība tikmēr izraisīja milzu interesi, jo bija zināms, ka beigu galā nesanāks nedz Jaunā Tēvzeme, nedz Laiku Laiks, nedz Laiks Tēvzemei. Taču viss noskaidrojās, jo kalniešu Kalniete, 22 pagastu partijas un viens LTV ģenerāldirektora amata kandidāts, kā arī TB/LNNK Kristovskis, lauku Seile un eiroparlamentāriešu frakcija samunsturēja kopēju partiju. Ar to gan jezga nebeidzās. Šķeļoties un pievienojoties, beigu galā visi atkal iestājās vienā un tajā pašā partijā. "Kaut kā stulbi sanāca," nodomāja Kristovskis un pēc ilgām pārdomām un ļoti nopietnas situācijas izvērtēšanas izstājās pats no sevis. Savu partiju cietumā nodibināja arī Boldāns. No visiem sadibinātajiem politiskajiem spēkiem viņa partijai reitingi bija visaugstākie, jo tajā vēl nebija paguvis iestāties Repše.

Lielas pārmaiņas tikmēr brieda Latvijas pastā – krietnais Ivars bija uz paklāja izsaucis buldozerīgo Šleseru un paziņojis, ka viens no viņiem īsti riktīgs neesot un ka tas nav tas, kurš ar bārdu. "Viņš teica, ka kādam pienācis laiks atkāpties. Es visu nakti mocījos un beidzot izdomāju, ka tas nebūšu nedz es, nedz Almas tante no Purmsātu pasta nodaļas, tādēļ projām būs jāiet vai nu pastkastītei, kurai nav kāju, vai arī tev, Gint, kurš visvairāk saškodījis," ar aizkustinošu runu nākamajā rītā uzstājās Šlesers. Turpmāk slēgto pasta nodaļu durvis rotāja plakāti "Šīs durvis remontē par satiksmes ministra algu", bet katras pastnieces somā bija jābūt kompaktdiskam ar grupas Saulkrastu apvedceļš ierakstiem.

Beidzot Rīgā tika atzīmēts arī kāds priecīgs notikums: Centra rajona tiesā krāšņā svētku ceremonijā sveica 666. britu tūristu, kas bija apurinējis Brīvības pieminekli. Par godu šim notikumam britu indoturkam iešķieba piecas sutkas. "Cūkas tie angļi. Viena cūcīga, sušķīga, perdelīga tauta," rezumēja iekšlietu lāga Mareks un ierosināja pēc Maskavas parauga aizklapēt ciet kādu Britu padomi vai noindēt spiegu, piemēram, Puskažociņu. Lielbritānijas vēstniecību nācās slēgt uz trim dienām, jo visi darbinieki bija aizņemti ar indes meklēšanu un vārdiņa "sušķīga" tulkošanu.

Lai gan dundadznieki uz Igauniju bija nosūtījuši puskilogramu ar Roņu salas lāča ekskrementiem, eestipoisi bija tos pamanījušies ne tikai sakaltēt, bet arī pusi notiesāt, uzskatot par halvu, tāpēc neviens vairs nevarēja noskaidrot, vai Roņu salas lācis ir tas pats lācis, kurš lāčojis pa Dundagu, vai arī dundadznieku lācis ir pavisam cits lācis, kurš galīgi nav tas lācis, kurš bijis lācis Roņu salā. "Pat baļķi, ij to jūs sasietu mezglā; pat lāča sūdu; ij to jūs aizlaižat postā!" kaimiņus gānīja latvieši, soloties nākamreiz uz Igauniju nosūtīt veselu refrižeratoru ar saldētiem lāča ekskrementiem, urīna analīzēm, spermas un cērmju paraugiem, kā arī Jāņa Brūkleņa sarakstītu bestselleru Kā pareizi identificēt lāci. Par visu šo jezgu visvairāk bija pārsteigts un mazliet sašutis pats lācis, kurš to izlasīja, čatodams portālā draugiem un citiem mūjābeļiem.lv. "Es taču tikai ciemos pie radiem no Krievijas biju pa kluso iestaigājis!" preses relīzē izbrīnu pauda lācis.

Jaunais laiks savā kongresā apņēmās otrreiz uz grābekļa vairs nekāpt, palikt ar zīli rokā, agri necelties, lai neiekrīt, ātri neskriet, lai neatdurtos, piecreiz nomērīt un vienreiz nomērīt vēlreiz, ņemt vērā to, ka runāšana nav sudrabs, kā arī izanalizēt, kāpēc un uz kurieni krupītis nesa ūdentiņu ar sakumpušu muguriņu. Šovam Dejo ar zvaigzni tika deleģēta Āboltiņa ar Kamparu, kuru duets izskatījās labāk nekā Repše ar hidroplānu. "Rūgts!" sauca JL kongresa dalībnieki, bet Repše pārprata un noskūpstīja Ziedoņkantānausmīti. Tā momentā pārvērtās par vardi, taču sajūsminātie kongresa viesi lielu atšķirību nepamanīja, jo varde vibrēja tik dabiski, ka dabiskāk nemēdz būt.

Nāca klajā baiss kompromats – elietu ministrijas Gudele bija notērējusi 930 nodokļu maksātāju naudiņas, savā dzimumdienā sarīkojot semināru Par zemeņu kūku ar vīnu un šūpuļtīklu. Izceļoties skandālam, Gudele steidza rakstīt atlūgumu, jo nekādi nespēja pārdzīvot to faktu, ka tagad visi zinās, cik viņai patiesībā ir gadu, cik kaloriju uzņemts ar resno zemeņu kūku un kāds liktenis piemeklējis šūpuļtīklu. "Un kā es tagad žurnālā Privātā zive zīmēšos?!" gaudās Gudele, kas nozvērējās nekad vairs neskatīties filmu Amerikāņu pīrāgs, neklausīties Rajeckas Zemeņu lauku, ignorēt Lieldienu šūpošanās pasākumus un pārkāpt Francijas likumus par anoreksijas propagandas aizliegumu.

Ministru ministrs Godmanis nosolījā turpmāk uz katru interviju nākt ar vismaz vienu labo ziņu, un savu solījumu viņš turēja. "Inflācija sasniegusi tikai Mozambikas, nevis Zimbabves līmeni; vienā no ministrijām zem segvārda "seminārs" tiešām sarīkots seminārs, nevis kārtējā izēšanās par valsts piķi – man tikai neizdevās noskaidrot, kura ir šī vienīgā; Abramovičam komunālie maksājumi par astoņstāvu māju Londonā ir gandrīz tikpat lieli kā mūsu pensionāriem par apkuri Valdemāra namos –

vai tad tas viss nav lieliski?!" ziņoja lāga Ivars pirms pārējo 666 štruntīgo ziņu izklāsta.

Ar trešo piegājienu olimpiskajiem lāpnešiem izdevās Everesta virsotnē uznest Pekinas uguni. Tā kā visi Tibetas neatkarības piekritēji, atskaitot pāris latvju deputātus, bija apcietināti, pret stafeti protestēja tikai bariņš jaku, trīs kondori un vientuļš jetijs. Viņš stāvēja takas malā, turot ķepās salauztu prīmusu un plakātu ar uzrakstu: "Vai kāds man beidzot varētu pateikt, kā izkulties no šiem sasodītajiem kalniem un nokļūt dzimtajos Čeboksaros? Mani tur gaida sieva un bērni." Sajūsmināti par panākumiem, ķīnieši izdomāja, ka vēl var paspēt uzstiept uguni arī kārtējā Dubaijas debesskrāpī, nolaist to Maskavas metro un Marianu dziļieplakā, kā arī aizgādāt līdz Atlantīdai.

Lielās metāla aizsargbarjeras, dažādu krāsu karodziņi un milzīgais policistu skaits Vecrīgā rīdziniekiem lika domāt, ka praida dalībnieki nedaudz aizkavējušies savā gājienā, par ko nāvīgi apvainojās Krievijas delegācija, kas nekur nebija aizkavējusies. Apvainojušies un sarūgtināti par uzmanības trūkumu bija arī geji, lesbieši, transpersonieši un viņu atbalsta draugi, kuriem krastmalā tā arī neviens nebija iemetis ar kaku maisu, jēlu olu, puspuvušu tomātu vai vismaz puvušu kāli, un šo jezgu nevarēja atspoguļot lielais Mūkusalas laikraksts. "Transvestītu šovs Purvā arī bija galīgi garām," bēdājās translesbiešgeji, kas nākamgad cerēja nokļūt tuvāk tautai un nebūt tik izlolēti no sabiedrības.

Pa to laiku Višķu pagastā parādījās nezināms lidojošs objekts, kas kursēja tikpat regulāri kā Rīgas–Maskavas ātrvilciens, taču izstaroja zili violeti strīpaini rozīgu matētu staru un pēc skata mazliet atgādināja pliku dibenu. Ufologi un citi fuflologi pameta Kārķu ezeru, Rozvelu un Angāru-18, lai steidzami pētītu Višķu fenomenu. Pirmās izskanējušās versijas liecināja, ka vietējos sabiedējis pēc šņabja lidojošo robežsargu helikopters, smilšu vētras uz Jupitera, Repšes kārtējais pirkums vai draudzene ar iedegtām bākugunīm, vai savu dabisko šarmu izstarojošais Andris Ērglis, tomēr pastāvēja arī aizdomas, ka uz pagastu jāņot ieradušies nezināmi un nedeklarēti citplanētieši.

Kaut kad pēc Blomes metālfestivāla, pozitīvās Salacgrīvas un lietainās Metallicas, mazliet pirms Limbažu pilsētas svētkiem un gandrīz vienlaikus ar Liepājas mediņpludmaļfestivālu Jūrmalā sākās pensionēto estrādes mākslinieku salidojums Jaunais zvilnis. Par pasākuma sākšanos liecināja fakts, ka pa Rīgas dzelzceļa stacijas peronu klīda reitūzenēs, topiņā un sarkanās tapočkās tērpusies Alla Borisovna ar kārtējo jauno puņķutapu pie sāniem. "Kur te tagad var nopirkt belašus? Vai Kirova parkā samokatus vēl iespējams iznomāt? Un Vilis Lācis un Augusts Voss arī uz koncertu nāks? Neaizmirstiet, ka 1812. gada Tēvijas kara veterāniem ieeja par puscenu," čivināja primadonna.

Olaines pagastā ugunsdzēsējiem nācās braukt no koka nocelt Nīlas krokodilu, kurš bija ieperinājies dzeguzes ligzdā un grasījās dzemdēt kaķēnus. Uzreiz bija redzams, ka dzīvnieks ir labi kopts, jo tam bija gara, spīdīga spalva un, kad to pakasīja aiz auss, tas apmierināti ņurdēja. Kad glābēji to aiz ļipas izvilka no krūmiem, tas nopirka tramvaja talonu par 40 santīmiem un devās uz zoodārzu, kur tika peldināts baseinā Čabulīša skeleta vietā – līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām.

Latvju zemē tikmēr turpinājās nikno un plēsīgo zvēru medības – kādā ezerā pie Daugavpils tika izmakšķerēta piraja, kurai zobu starpās rēgojās rekordliela sama atliekas, akvalangista plezna un īpaši slepenā brošūra Valsts nacionālais inflācijas apkarošanas plāns un kā pret to cīnīties. Pēc notveršanas par apskādēto zivtiņu iežēlojās vietējie biezie, kuri to nosūtīja atveseļošanās kūrē uz masāžas salonu, Vaivaru rehabilitācijas centru un Latgales zoodārza bāzi Cīruļi, lai piraja vairs neciestu gremošanas traucējumus pēc neveselīgas pārtikas lietošanas, ilgstošas uzturēšanās cilvēka cieņu pazemojošā stāvoklī, kā arī morālās traumas, ko tai bija radījis Prāta vētras koncerts Preiļos.

No eestipoisu zemes uz mūsu pusi lēnām, bet neatvairāmi virzījās daudz šausminošāka sērga – Spānijas kailgliemezis. Šis dzīvnieks, rāpulis un abinieks mežā uzglūnēja maziem bērniem vai veciem sēņotājiem, bet, pie tiem netiekot, apmierinājās ar beigtiem dzīvniekiem, sasmalcinot tos ar savu veļasdēlim vai rīvei līdzīgo mēli. To noķert bija praktiski neiespējami, jo šie plēsēji kustējās ātrāk nekā Olijars, bija skarbāki par Streipu un uzbruka straujāk nekā Anna Lieckalniņa. Bailēs no briesmīgi kailajiem gliemežiem no Ainažu un Staiceles puses uz Roņu salu emigrēja visi lāči, savukārt vilki pie Kolkas raga sāka būvēt nocietinājumus. Valdība sasauca ārkārtas sēdi un nolēma zibenīgi krustot šo gliemežu dabiskos ienaidniekus, izveidojot speciālu vārnustārķucūku. Brieda nežēlīgs slaktiņš.

Pēc tam, kad ASV prezidenta vēlēšanās bija saskaitīti pirmie pieci simti balsu, no kurām lielākā daļa tika nodota maijā, lielākie amerikāņu televīzijas kanāli atmeta šai nodarbei ar roku, pasludināja par uzvarētāju Obamu un aizgāja gulēt. "Kā, un tas ir viss?" neizpratnē bija afroamerikāņi, amerikokenijieši un Japānas Obamas pilsētas iedzīvotāji, kuri bija gatavojušies svinēt 16 dienas un 16 naktis, bet pēc tam saskaņā ar seniem šamaņu ticējumiem upurēt begemotu vai vismaz sagūstītu albīnu un nākamajā dienā pamosties jaunā valstī.

Ar neatslābstošu uzmanību tauta sekoja peripetijām ap Parex banku. Beigu galā tā tika nacionalizēta, samaksājot Karginam un Krasovickim pa latam, par ko, pārvēršot šo summu benzīnā, abi varēja piešķilt pie sen pārdotajām villām stāvošos sen pārdotos meibahus. K un K glāba televīzijas, kas piedāvāja brangus honorārus par piedalīšanos šovos Nolaid banku uz grunts kopā ar baņķieri un Zvaigžņu bankrots, kā arī dalību sociālajās reklāmās, kas mācīja pensionārus izdzīvot – izrādījās, ka abi droši var iztikt ne tikai ar 20 latiem nedēļā, jo jau gadiem nebija saņēmuši algu, īpašumi viņiem nepiederēja un arī naudas kontos nebija.

Apkopojot valsts proklamēšanas svētku statistiku, noskaidrojās, ka debesīs skatīti divi F-16 iznīcinātāji, pieci helikopteri un visa viena transportlidmašīna, kā arī viens tilts, kurš, pēc tā būvnieku, projektētāju, atklājēju un katoļbaznīcas kardināla Pujata domām, nodrošināja vistiešāko sasaisti ar debesīm. Dienvidu tilta ietekmē latvju zemē milzīgos tempos pieauga ticīgo skaits: katrs, kurš bija pietiekami drosmīgs šķērsot konstruktīvi viļņaini kā ķirzaka lunkani līko tiltu, pirms tam pārmeta krustu, sastādīja testamentu un novēlēja savu dvēseli Šleseram vai vismaz Dievam.

"Cerams, ka 2009. gads būs labāks," atskatījušies uz iepriekšējā gada notikumiem, saskatījās skatītāji. "Gaidiet vien, gan jau atkal laši murdus pieķēzīs..." norūca kāds vīrs ar bārdu un rūpju rievu pierē.