Par lielāko notikumu latvju sabiedriskajā, politiskajā, ekonomiskajā, reliģiskajā un seksuālajā dzīvē dīvainā kārtā kļuva nevis divu Mocarta nesen sakomponētu darbu pirmatskaņojums Zalcburgā, bet gan Madonnas koncerts Tallinā.

Uz to aizspērās visa valsts vadošā elite un pārējie iedzīvotāji, tāpēc naidnieka karaspēks, kas šajā dienā bija iebrucis Rīgā, lai ieņemtu dzelzceļa staciju, pastu un telegrāfu, nevienu nesastapa un skumji aizbrauca mājās. VVF Zatlers devās uz Tallinu ar dienesta automašīnu, Ušakovs – ar draudzeni, Dombrovskis – ar Ansipu, Šlesers – ar lidmašīnu un starpgalaktisko gaisa kuģi, un tikai Repše ar neaktivizētu ģimenes e-talonu skumīgi stāvēja trolejbusa pieturā un nespēja saprast, kāpēc viņu neviens neved uz Tallinu pie smukās Madonnas un kāpēc viņam nav īstas ģimenes.

Madonnas cienītājiem Igaunijā gan bija liels risks nokļūt ķīlnieku, karagūstekņu vai vismaz vietējā Gvantanamo uz laiku aizturēto personu lomā – starp mūsu valstīm bija uzliesmojis lielākais konflikts kopš reņģu karu laikiem, mūsu lāča neoficiālās vizītes Roņu salā un dienas, kad Munameģa aģenti nodedzināja Gaiziņa skatu torni. Igauņi latviešiem pārmeta nesankcionētu slūžu atvēršanu un Pedeles, Varžupītes un Kurkuļu dīķa piedraņķēšanu ar baktērijām, fekālijām un izēstu cūkādiņu iepakojumu. "Mēs paši savām acīm redzējām četras baktērijas, kas peldēja pa upi un sarunājās skaidrā latviešu valodā ar Venta Armanda Kraukļa akcentu," sūdzējās igauņi, kuri Valgas pludmalē izkāra sarkano karogu un pieprasīja domstarpību izskatīšanai sasaukt ANO Drošības padomi, Ģenerālo asambleju un Eiropas tautu deputātu kongresu.

Kamēr latvju bāleliņi izklaidējās pie estipoisiem un palēnām atgāja no šīm izklaidēm, valstī iestājās miers un saticība – pat JL un TP uz brīdi bija piemirsuši, vai veselīgā Rozentāle ir atlaižama vai pieņemama darbā, kā arī to, par ko abas partijas vispār bija saplēsušās. Nākamajā pēcpusdienā no Rīgas pils pabāza galvu VVF Zatlers un premjerlācītis Dombrovskis ar tikko iedāvināto šlipsi. Viņi beidzot bija sākuši svinības par godu lāga Valda dzimšanas dienai, nesaprata, kāpēc apkārt tāds klusums, un gāja atpakaļ dalīties iespaidos par iepriekšējā dienā redzēto koncertu.

Nesnauda tikai bijusī Mūkusalas bijusī Šķēlerte, kura pieteicās konsolidēt labējās partijas – JL, PS un Sabiedrību citam Štokenbergam. "Nu ja, viņa jau tāpat savos laikos šīs partijas iekonsolidēja savā Patiesības ministrijā, kāpēc lai nedarītu to arī turpmāk," viņas paziņojumu saprotoši uzņēma politologi. "Ij nedomā, ka tiksi par prezidenti; mums jau ar to tantuku no Kanādas bija gana," norūca labējās partijas un paziņoja, ka saistībā ar konsolidēšanos padomās tikai par to, vai nevajadzētu padomāt.

Kamēr pasaulē ar bažām gaidīja nākamo El Ninjo un prognozēja, vai tas atnesīs sausumu Austrālijai, slapjumu Austrumāfrikai un kaut ko arī Klusā okeāna salām, mūsu pašu zemītē dobji kā bungas nodunēja visa Dundaga un Latvijas otrā zemestrīce oficiāli bija sākusies. Seismologi līksmoja, ka vismaz šajā ziņā beidzot esam apsteiguši Burkinafaso, Monako un pat Vatikānu, kurām līdz vietējas izcelsmes zemestrīcēm bija vēl augt un augt. Savukārt aculiecinieki stāstīja, kādas šausmas izjutuši zemes drebināšanās laikā: šūpojušies aizkari, tikko izdzertā konjaka glāzīte mistiskā kārtā izrādījusies tukša, pēc pavisam viegla spēriena par veseliem septiņiem centimetriem pārvietojies krēsls, bet sunim aste luncinājusies pati no sevis, turklāt nevis horizontāli, bet vertikāli. Seismologi izsūtīja uz pašvaldībām anketas, lūdzot ļaudis dalīties pieredzē, kas šādu briesmīgu zemestrīču gadījumos jādara, taču diemžēl novadu reforma bija sajaukusi prātu Adrešu reģistram un tas visas anketas nosūtīja uz Lapzemi Santa Klausam.

Amerikāņu policija no satrauktajiem iedzīvotājiem saņēma sūdzības, ka rāmos vasaras vakaros no okeāna puses regulāri dzirdama lamāšanās krievu valodā un īpaši bieži tiek pieminēta nezināmas personas māte. Informācija tika nosūtīta Pentagonam, kas ar pārsteigumu konstatēja, ka pie Amerikas krastiem ganās divas krievu zemūdenes, kas, spriežot pēc visa, nodarbojas ar nelegālu lobsteru zveju. Steigšus izsauktie ihtiologi nespēja vienoties, vai tās ir Akula vai Ščuka klases zemūdenes, taču bija vienisprātis, ka uz baltajiem tārpiem tās noķert neizdosies un iebarošanai jāizmanto mannas putra ar konservētu kukurūzu. "Mēs zinām, kur tās ir bijušas, zinām, kur tās ir pašlaik un aptuveni nojaušam, kur tās būs pēc kāda laiciņa – turpat, kur Kurska," ar miglainu, bet draudīgu paziņojumu nāca klajā Pentagons. Zemūdenes nobijās uz aizmuka uz Kubu prasīt patvērumu bārdainajam Fidelam un bezbārdainajam Raulam.

Rīgas mērīgais Ušakovs beidzot sadomāja, ko darīt ar daudzcietušo Rīgu – padarīt to par vienu lielu Lasvegasu, Atlantiksitiju, Makao vai vismaz iezemiešu rezervāciju, jo tad tūristi no Krievijas, kuriem raustīt vienroču bandītu kloķus nu bija liegts, uz Latviju plūdīs vēl lielākās straumēs nekā Novaja volna laikā. Pirmie automāti, kuri atšķirībā no svedbankas neprasīja 0,2% par katriem zaudētajiem 500 latiem, parādījās pie rātsnama, bet perspektīvā bija iecerēts šādā veidā atrisināt arī jautājumu, ko iesākt ar Gaismas pili, neuzcelto akustisko koncertzāli, Dienvidu tiltu un citām aplam dārgām un pilsētas ainavu bojājošām būvēm, kurās īsti nebija, ko likt iekšā.

Savukārt lietuvieši izdomāja kaut ko daudz labāku – ražot gāzēto šņabi, ēdamo spirtu, uzkožamo alu, alkoholisko minerālūdeni un citas tikpat sadzīvē noderīgas mantas. Latvju bāleliņi ne uz ko vairāk par Straupes minerālūdeni atvēzēties nespēja, tāpēc atkal palika kaimiņiem tālumtālā pakaļā. Pat SVF kredītu leiši, kuri uz to bija pieteikušies tikai pirms nedēļas, dabūja āgrāk...