Neraugoties uz to, ka laika apstākļi vairāk atgādināja vēlu rudeni, Latvijā oficiāli Iestājās astronomiskā vasara, Līgo nakts, Jāņu diena un tai sekojošais atiešanas periods.

Lai latvju tauta pēdējo reizi pustreknajos gados varētu kārtīgi izsvinēties, izdejoties, izdziedāties, izēsties, izdzerties un beidzot sameklēt to sasodīto papardes ziedu, darbadiena tika pārcelta uz 27. jūniju, bet, tā kā ap to laiku tāpat vēl neviens nebija nācis pie jēgas, to nācās pārcelt iesākumā uz 28. jūliju, pēc tam – uz 1. septembri, bet beigās ietūcīt kaut kur starp Eiropas čempionātu basketbolā vīriešiem, Ziemassvētkiem un jauno gadu, kad no Siguldā notikušā koncerta Jāņi dzied pārradās pēdējie Jāņi un viņu svaigi dzimušās atvases.

Kaut kas ar svētkiem gan nebija lāgā – meteorologi sūdzējās, ka visā Jāņu naktī nav spējuši notvert pat vienu lietus pili, ugunsdzēsēji nebija sapratuši, kāpēc neviens nesauc dzēst aizsvilušos siena zārdus un skudru pūžņus, bet pensionāri bija neizpratnē, kādēļ valdība Jāņu aizsegā nav pieņēmusi lēmumu par pensijas izspēlēšanu Superbingo. Ceļu Zivtiņš sodījās, ka arī braucēji palikuši aplam viltīgi – visi pārvietojas ar velosipēdiem, mopēdiem, skrejratiem, divričiem, mehanizētām rikšām un pajūgiem, un neviens vairs īsti negrib krist viņa tīklos. "Ko no šādiem plirkšķistiem un pļerdakistiem ņemt? Apķīlāt palodzi un ratu pumpi?! Nākamreiz uz Jāņiem nolaidīsim izcenojumus, citādi nerentējas krustojumos stāvēt!" neapmierināts bija Zivtiņš, kura lielākais ķēriens šajos Jāņos bijis uz vaislas buļļa jājošs un rupjas častuškas dziedošs bijušais kolhoza priekšsēdētājs. Toties katastrofālais Šics ar gandarījumu varēja atzīmēt, ka svinēšana kļuvusi daudz prātīgāka. "Dzeršanu un gastronomiskās baudas tagad pavada arī dažādas izvirtības," priecājās Šics. "Nu, nu, vēl jau svētku nedēļa nav beigusies..." norūca oponenti.

Izrādījās, ka Latvijā dzīvo 61 758 Jāņi, 17 083 Ludmilas, taču tikai 10 806 Līgas. Pastāvēja bažas, ka pie šā skaitļa var piesieties nežēlīgais SVF, tāpēc valdība jau Līgo naktī sasauca ārkārtas sēdi, lai spriestu par steidzamu Līgu skaita palielināšanu. Apspriežot likumprojektu Par papardes ziedu, valdība nosvilināja divas pirtiņas, gandrīz izdzēra sausu zemkopības Dūklava alus brūzi un netīšām sagrozīja pašas valdības budžetu, tomēr konkrētu rezultātu nebija ne tagad, ne pēc deviņiem mēnešiem. Izskanēja pat priekšlikums prasīt padomu apvienībai Mozaīka, kas šajā jomā bija guvusi vērā ņemamus panākumus – lai gan gejiem un lesbietēm bērnu būt nevarēja, to skaits grūti saprotamu iemeslu dēļ kļuva aizvien lielāks un lielāks.

Arī nākamajā dienā pēc Jāņiem politiķus gaidīja grūts darbs – oranžie, slapjus dvieļus ap galvu apsējuši un skābētu kāpostu sulu sadzērušies, kunkstēdami vilkās uz Rīgas pili, lai kopā ar VVF Zatleru pārrunātu jaunā veselības ministra izvirzīšanas nosacījumus. Tautas partijai bija stingrs uzstādījums: iekšzemes kopproduktam jāsasniedz vismaz Vanuatu vai Togo līmenis un nekavējoties jāveic nozares reforma, samazinot birokrātiju un korupciju – pēdējās tēzes tika nokopētas no 1988. gadā LPSR Minzdrava izplatītā cirkulāra. Zatlers pie vārdiņa "korupcija" gan tā kā nedaudz salēcās un ierosināja šo nosacījumu aizstāt ar vārdiem "...kad pūcei aste ziedēs, slotaskātam lapas izplauks un Latvijas izlase uzvarēs Spāniju konfederāciju kausa izcīņas pusfinālā futbolu." Pie šādu nosacījumu izpildes TP bija ar mieru upurēt kādu savējo ministra postenim.

Tikmēr Latvijā būvētais vikingu kuģis veiksmīgi sasniedza Roņu salu, kur bija kā dadzis acī vietējiem iedzīvotājiem. "Vispirms tie kurrati atsūta lāci, pēc tam kaut kādu milzu šokolādes kaku, tad kaut kādus multiplikatorus, nu atstūrē ar vikingu kuģi – ko vēl viņi neizdomās?!" purpināja miermīlīgie Roņu salas eestipoisi, jau gatavodamies pusnogrimušās jahtas Pelikāns abordāžai un kārtējam asiņainajam reņģu, brētliņu un anšovu karam ar Latviju. Par laimi, viņi laikus apķērās: ko gan iesāks ar tik nabadzīgu valsti, ja tā pēkšņi ņem un padodas gūstā?! Karš izpalika.

Toties turpinājās nemieri Irānā, kur demonstranti nespēja dzīvot pa vecam, bet prezidents Ahmadīnežāds un ājatolla Hamenejī nevēlējās viņiem piedāvāt neko jaunu. ANO Drošības padome, sīki un smalki izvērtējusi situāciju, piedāvāja kompromisa variantu – vēlēšanu rezultāti tiek atzīti par spēkā esošiem, taču Ahmadīnežāda vietā par Irānas prezidentu tiek iecelts itāliešu Berluskoni ar visu viņa harēmu. Ahmadīnežādam savukārt tika piedāvāts Irākas galvenā mullas amats, bet mullu plānoja aizrotēt uz Itālijas premjera posteni, pie viena piešķirot AC Milan prezidenta amatu. Pēdējais punkts mullam nebija pa prātam, jo viņš paziņoja, ka no futbola neko nesaprot, un izteica gatavību AC Milan pārvērst par kamieļu polo komandu. Čempionu līga brieda izmaiņas...

Savukārt Rīgā turpinājās nedienas ar etalonu ieviešanu. Paši taloni tagad darbojās vismaz trijos no simts mēģinājumiem, taču bija jauna nelaime – izrādījās, ka biļešu pārdošanas automātos jāiebāž tik daudz informācijas, ka, pat, izmantojot visus sešdesmito gadu kibernētikas sasniegumus, tie izrādījās aplam lieli un nelīda iekšā sabiedriskā transporta pieturvietās. Būvvalde kategoriski atteicās izsniegt automātu uzstādīšanas atļaujas, jo bažījās, ka to aizsegā kāds pamanīsies uzbūvēt jaunu Triangula bastionu vai Pornorāmas torni, turklāt automāti varētu maitāt Rīgas vēsturiskā centra skatu un aizsegt svaigi nokrāsoto Pēterbaznīcas gaili.

Beidzot svētki bija arī latvju infektologu ielā – valstī tika konstatēts pirmais saslimšanas ar cūku gripu gadījums, un mūsu dakteri ar lielu prieku varēja konstatēt, ka neesam palikuši pelēkajā zonā. "Pietika jau ar to, ka neviens pie mums nesaķēra atipisko pneimoniju, nesaslima ar Marburgas vīrusu, no tiem valdības mērkaķiem nesaķēra Ebolas kaiti vai 16. martā nedabūja leģionāru slimību. Tik daudz piķa aptiekām gāja secen," atzina infektologi un izteica cerību, ka pa īstam cūku gripa būs jūtama rudenī, kad zemnieki apkaus cūkas, bet parastā gripa visiem jau būs apnikusi.