Rīgas domnieki ieslēdzās Rātsnamā, iztrieca no tā visus kardinālus, arhibīskapus, popus, sabiedriskās tualetes apmeklētājus un pat nejauši iemaldījušos skursteņslauķi, aizbāza aiz biksēm pannas, kastroļus un mikroviļņu krāsnis un ņēmās lemt par to, vai atļaut geju maršu un lesbiešu dejas Vērmanes dārzā.

Rīta pusē no Rātsnama skursteņa parādījās zili dūmi un pa durvīm iznāca saburzīts pilsētas izpildīgais Grīnbergs, paziņojot, ka nekāda praida nebūs un ka viņš vēl nekad tik ļoti neesot spaidīts. "Nekas, nekas, mēs tev vēl nakts melnumā piezagsimies no mugurpuses," draudēja Mozaīka, iesniedzot tiesā prasību ar lūgumu noskaidrot, kurš un kādā veidā Rātsnamā spaidījis Grīnbergu.

Savukārt valdības locekļi devās pie Dūklava uz alus brūzi, lai ārkārtīgi nopietnā un lietišķā atmosfērā pie dažām cisternām alus un trim vagoniem voblu apspriestu šā gada budžeta grozījumus. Sūdzambībele Segliņš, kurš uz sanāksmi nez kādēļ nebija aicināts, briesmīgi apvainojās, ka neviens viņam no tās nav atvedis pat apgrauztu voblas asti, un par apspriedi izpļurkšķēja žurnālistiem. "To visu Dūklavs uzsauca, ik! Jā, arī gulšņāšanu viesu namā, eskorta meitenes un dievišķo salviju, ik! Šādu praksi piekopa arī Kalvīša un tā tur, kā viņu sauca, nu, tā bārdainā histēriķa valdību ministri, turklāt tolaik par meitenēm dažkārt tika maksāts no nodokļu maksātāju naudas, ik, ik! Bez tam – jūs domājat, ka kādreiz par budžetu ir spriests skaidrā prātā, ik?! Tad jau mēs tādās ziepēs nebūtu iekūlušies, ik, ik, ik!" LNT rīta raidījumā Garklāvas sekundes klāstīja premjers Dombrovskis. "Mareks pēc pāris aliņiem nekad nespēj mēli aiz zobiem noturēt. Tas ir vispārzināms, bet tāpēc jau attiecības ar jēlīšiem neiesim bojāt!" skaidroja Tautas partija.

Miera pīpes pīpēšana pie Dūklava gan bija devusi arī kādus rezultātus – valdošā koalīcija atteicās sabrukt līdz nākamajai reizei un apbrīnojamā vienprātībā vienojās par māmiņu algu un bērnu pabalstu samazināšanu. "Un labi vien ir, ka dzims mazāk bērnu, būs vajadzīgs mazāk bērnudārzu, skolu, universitāšu un darba vietu, un atkal varēsim gudri ietaupīt, ja tie idioti no valūtas fonda to turpinās pieprasīt," ar padarīto bija apmierināta koalīcija, kura solījās pabalstus kaut kad atkal pacelt. "Kad redzēsim, ka Loskutovs atkal ir stāvoklī, būs skaidrs, ka vairs nav ilgi jāgaida," mājienu saprata potenciālās māmiņas.

Iekšlietu kareivīgā Mūrniece pāris nedēļu laikā policijas ieljuksi degradēja par Mazjuksi, bet beigu beigās par parastu Juksi. No Valsts policijas priekšnieka amata viņu pazemināja līdz ministrijas valsts sekretāra postenim, pēc tam pārcēla darbā par prorektoru uz Policijas akadēmiju, tad rotācijas kārtībā samainīja pret Armandu Šķēli un LBL drafta pirmās kārtas tiesībām, bet pēc tam pielipināja inventāra kārtas numuru un apmainīja pret ērtu klubkrēslu. "Man vajadzīgs kaut kas derīgs, nevis tāds, kurš tikai gari un teorētiski pļāpā," krēsla iegūšanu skaidroja lāga Linda. Diemžēl viņas sasniegums nobālēja ukraiņu kolēģa Lucenko priekšā: – tas bija pamanījies izdzert vienu pieclitrīgo bairīti, bet pēc tam ar mobilo telefonu nodarījis pamatīgus miesas bojājumus četriem vācu policistiem, izlamājis tos par nacistu cūkām un kuces bērniem, pieteicis otro Otro pasaules karu, pats sevi pasludinājis par uzvarētāju un Romas imperatoru, uzvilcies Reihstāga kupolā, bet pēc tam no Brandenburgas vārtu bankomāta pamanījies aizsūtīt demisijas rakstu uz Kijevu.

Militarizējās arī Briseles mēra amata kandidāta Kristovska partizāni, kas nakts melnumā Rīgā bija salīmējuši 160 000 skrejlapu ar tekstiem "Rīgas birokrātiem – kārtīgu ģedovščinu!", "DMB-2009", "Soldat spit – služba idjot" un "Krrrrrrristovskis – kurš gan cits!". Uzlīmes bija manītas uz sabiedriskā transporta pieturvietām, botāniskā dārza žoga, zoodārza ziloņa sāniem un pat paša Ģirta Valža muguras. Dome paģērēja Kristovskim dienas laikā visas skrejlapas nokasīt, aplīmētās vietas nomazgāt ar šampūnu un zobupastu, atvainoties vietām un tās sabučot. Partijas līderis gribēja šā darba veikšanai sasaukt Lielo talku, taču tika brutāli pasūtīts: "Ej ka nu tālu, Ģirt! Mums ar duhiem nav nekā kopīga!"

No pasaules čempionāta mājās tikka sagaidīti latvju hokejisti, un nu visiem beidzot bija skaidrs, kāpēc buldozers Šlesers savulaik tik ļoti uzstāja uz lidostas Rīga termināļa paplašināšanu: visi gribēja apskatīt Masaļski bez maskas, Karsumu bez sakropļota pretinieka, Armandbērziņu, kurš kaut cik beidzot jaudāja pavilkt kājas, un Kirovlipmanu ar valsts garantijām kādam no nākamajiem čempjiem. Visiem lidostā vietas nepietika, jo sagaidīt hokejistus bija ieradies pat bronzas celulozes celulīta kareivis Aļoša no Tallinas, 60 kilogramus smagais izmukušais orangutans no Adelaides un remontējamais Habla teleskops. "Kā, tikai septītā vieta, vai tad mūsējie nevinnēja čempi? Zolitūdē, Purčikā un Ķengaragā svētdienas vakarā skaidri dzirdējām salūtu par godu mūsu uzvarai!" brīnījās no 9. maija svinībām mājās lēnām sarāpojušie veterāni.

Rīgas satiksme tikmēr gāja brāļu Grimmu, Hansa Kristiana Andersena un ASK Rīga basketbola komandas vadības pēdās, sacerot pasakas par to, ka e–talonu ieviešana uzskatāma par etalonu sabiedriskā transporta problēmu risināšanā. "Vienīgais, kas mums nebija ienācis prātā, ir tas, ka šajos bezdarba apstākļos karšu lasītāji paši nesteidza pieteikties darbā un nekāvās par tiesībām stāvēt pie ikviena transporta līdzekļa durvīm un izpūtēja. Ar tiem personalizētajiem etaloniem arī mazliet stulbi sanāca, tā īsti nezinām, kurš tika pie 14 ļimoniem un turpmāk ik gadus noslauks vēl pa 5,5 ļimoniem, taču citādi viss ir OK. Kam nepatīk, drīkst braukt ar taksi," paziņoja Rīgas satiksme.