Latvju valdība sasauca vienu slēgto sēdi pēc otras, cenšoties pieņemt tādu budžetu, lai Starptautiskais valūtas fonds būtu paēdis, vietējie pensionāri – kaut nedaudz dzīvi, un lai arī pašiem izdotos uzvārīties.

Budžeta izstrādei gan traucēja ministru krustām šķērsām savilktās sarkanās līnijas, kas mazliet izskatījās pēc Mīnotaura labirinta, nedaudz atgādināja žurnālā Sieviete savulaik publicētās apģērbu piegrieztnes, bet visvairāk līdzinājās nemākulīgi nopītam kājslauķim. Beigu beigās tas apnika VVF Zatleram, kurš paģērēja, ka piektdien visiem ministriem kā ķipjiem jāsēž Rīgas pils vīna pagrabā un no tā viņi ārā netiks, kamēr no pils skursteņa nepacelsies balti dūmi, kas liecinās par vienošanos un 4,9999% budžeta deficītu. "Un velcieties šurp tā paagrāk no rīta, lai līdz hoķim ar šito herņu tiktu galā," piebilda prezidents.

Pavasara hokeja trakums patiešām bija sācies. To iezvanīja izlases galvenā Značoka sasauktā preses konference par sastāvu pasaules čempionātam Bernē. "Izšķiršanās nebija viegla. Kopā ar Hari visu nakti, dienu, pusdienu, lenču un vakariņas sēdējām, vērtējām, skaitījām, zīlējām kafijas biezumos un ripinājām kristāla bumbu, metām monētas un pat vilkām sērkociņus, līdz beidzot izvēlējāmies, kuri hokejisti brauks uz čempi. Beigu galā nācās ar smagu sirdi nolemt, ka no 26 kandidātiem brauks gandrīz visi 26. Pateicos visiem, kas palīdzēja sagatavošanās periodā, un neturiet uz mums ļaunu prātu. Kad izlidosim no pirmās divīzijas, jūs mums vēl paldies teiksiet," teica Značoks.

Značoks viesa skaidrību arī Losandželosas klopesvīra Raičas Ivanāna sakarā. "Pirmajā maiņā viņu likt nevar, otrajā, trešajā un ceturtajā arī ne, viņu nevar laist laukumā ne mazākumā, ne vairākumā, ne ripas lasīt, ne arī muguras masēt. Kur tad man viņu likt, bļin?" skaidrā latviešu krievvalodā skaidroja Značoks, sev zem deguna nobubinot: "Nākamreiz zinās, kā man pa purnu solīt…" Speciāli dzeltenajai presei viņš pavēstīja, ka Madonnas izlases sastāvā nav tāpēc, ka viņa nozvēlusies no zirga, Aishai jāgatavojas Jaunajam vilnim, bet Cimdars aizņemts ar sausiņu žāvēšanu. Tikmēr LHF valde deva Značokam grūti izpildāmu uzdevumu – izcīnīt vismaz 16. vietu. "Ja ne, būs no krēsla nost!" bargi noteica pāļu pavēlnieks Lipmans.

Lielajā talkā, kas sekmīgi tika apvienota ar ne mazāku kūlas dedzināšanu, desiņu cepšanu, Lieldienu vanckaru meklēšanu un lēkšanu maisos un pāri tiem, izdevās atrast noderīgas lietas – pistoli, kas uzreiz paaugstināja latvju bruņoto spēku tehnisko arsenālu par 33%, maku ar naudu un kredītkartēm, kas Andra Š. bagātību samazināja par 0,00000033% un apdraudēja viņa pozīcijas miljonāru sarakstā, āmuru, pāris sarūsējušu un līku naglu, 1923. gada desmit latu naudaszīmi, nolauztu kurpes papēdi, vecu automašīnas vraku, mazliet izdzertu alus bundžu, trīs pārdurtus prezervatīvus un pusotru viagras tableti. Latvju valdība atviegloti konstatēja, ka sakarā ar šādas mantības atrašanu var vēl par 666% samazināt budžeta tēriņus, veselības aprūpei paredzētās summas, kā arī bezdarbnieka pabalstu apmēru un minimālās algas griestus, toties dažādos Latvijas nostūros uzbliezt nevis četras, bet veselas astoņas koncertzāles.

Pilnīgs krahs, babahs un mūžīgais šahs draudēja izglītības nozarei, jo noskaidrojās, ka arī nākamajā mācību gadā skolēni netiks pie Eiropas Komisijas it kā uzsauktajiem augļiem, dārzeņiem, prosas putras un žeņšeņa saknēm. "Kā tad tā, mēs jau bijām taupības budžetā ierēķinājuši, ka ar tiem ne tikai piebarosim bērnus, bet arī izmaksāsim skolotājiem algu vietā," rokas lauzīja ministrijas ierēdņi. Taču Eiropas Komisija paziņoja, ka nāksies paciesties, jo maiss ar Briseles kāpostiem un trīs bundžas ar konservētiem spinātiem jau bija aizsūtīti uz Itāliju, kur zemestrīce bija nopostījusi visus makaronu sējumus un aprakusi picas ražu.

Amerikā sākās tiesas prāva pret pirmo īsto Somālijas pirātu, taču prokuratorus tāpat kā Gvantanamo gadījumā gaidīja smags aplauziens. Pirātam nebija nedz koka kājas kā Džonam Silveram, nedz melna acu apsēja kā Aklajam Pjū, taču pats nelāgākais, ka viņš nebija kā kapteinis Kids noslēpis bagātības kādā salā. Ņemot vērā, ka pirāts arī nebija pilngadīgs, amerikāņu tiesa nosprieda, ka viņu varētu adoptēt kāda Holivudas zvaigzne. "Tas viņam būtu liels kultūršoks un īsta sodība," nosprieda humānā tiesa.

Bet tepat Rīgā nekrietna zādzība notika pie kādas ēstuves Merķeļa ielā – gaišā dienasgaismā, kamēr policisti pēc pusdienām atraugājās, no tās durvju priekšas tika aizstiepts 50 kilogramu smags un pusotru metru augsts ģipša pavārs. Jau nākamajā dienā pavārs pats pieteicās Pašvaldības policijā. Viņam kabatā tika atrasta zīmīte: "Atvainojiet, mēs nezinājām, ka šitais prot pagatavot tikai ģipša pelmeņus, uzcept ģipša šašliku un uzvārīt ģipša kafiju. Sanāca vēl stulbāk nekā toreiz ar surikātu. Labvēļi." Baidoties, ka šādi gadījumi var atkārtoties, policija norīkoja personīgo apsardzi visu krogu pavāriem. Pie viena iekšlietu Mūrniecei izdevās gudri ietaupīt uz darbinieku ēdināšanas rēķina.

Pa to laiku Rīgā tika svinēta Vladimira Iļjiča Ļeņina dzimšanas diena, uz ko sanāca, vismaz pēc pašu teiktā, paši uzticamākie Volodjas līdzgaitnieki – tie, kuri bija dzīvojuši trimdā Šveicē, strādājuši Vācijā, sturmējuši Ziemas pili un pēc lielām svinībām gulējuši Sarkanajā laukumā. Pasēdējuši pie pirms 18 gadiem demontētā ļeņinekļa, sanākušie pauda nožēlu par to, ka jubilārs nezināmu iemeslu dēļ nav ieradies, nolika ziedus uz tuvākā Narvesen kioska, izdzēra vodku pie Brīvības alejas šķībākās liepas, pēc tradīcijas paskandēja Fašizm ņeproiģot! un lēnām devās mājup.

Poļu žēlabas par to, ka viņiem zoodārzā iemitinājies zilonis – gejs, aizēnoja Rīgas zoodārza varoņdarbu – no Liberecas tika atvests žirafēns Kimi Luiss Fetels, kurš bija jau ceturtais žirafu puika zoodārzā. No Pride aktīvisti savas darbības pārcēla uz zoodārzu, Mozaīka prātoja, vai, ņemot vērā radušos situāciju, šā gada gājienam maz vairs vispār ir kaut kāda nozīme, savukārt VVF Zatlers ierosināja ar likumu aizliegt pat pieminēt to faktu, ka viņš par prezidentu izvēlēts zoodārzā.