Rīgas apgabaltiesā iesāka skatīt 143 sējumos apkopoto Lemberga lietu, kas aizņēma tik daudz vietas, ka tās transportēšanai nācās no Saūda Arābijas iznomāt vienu no ietilpīgākajiem un Somālijas pirātu pagaidām nenolaupītajiem supertankkuģiem.

Lietas izmeklēšanai desmit gadus tika algoti 16 prokurori, 34 KNAB, SAB un specnaza darbinieki, 177 policisti, 4 ceļu policijas inspektori un pāris lielā Mūkusalas laikraksta komentētāji. Lietas izskatīšanai tika noīrēta pati lielākā Tiesu nama zāle, lai tajā varētu ietikt 80 izsauktie liecinieki, 80 rakstveži, 8 surdotulkotāji, kā arī 800 advokāti. Spilves lidostā, Skonto stadionā, Rīgas sporta pilī un pa pusei aizsalušajā Rīgas līcī tika izvietoti lielie videoekrāni, lai visi interesenti varētu sekot līdzi šai prāvai – kā valsts varonīgi mēģina pietiesāt par labu nabaga Kokalim viņa sūri un grūti pelnītos 305 latus.

Diemžēl gaidītā trillera, drebellera, rokenrollera un bestsellera vietā sanāca viena vienīga vilšanās – Kokalis bija aizmirsis mājās Giorgio Armani un Pierre Cardin uzvalku, kreklu, kaklasaiti un apakšbikses, steigā uzvelkot Trussardi drēbes, tāpēc kategoriski aizliedza tiesas zālē fotografēt, filmēt, zīmēt, mālēt, veidot un citādi ierakstīt. Neraugoties uz to, jau nākamajā dienā Latgalītē vienalga bija nopērkami

DVD – Cietais rieksts Aivars, Kokaļa ilgais ceļš kāpās un Valentīns bez Valentīnas. Bija pieejama arī dokumentālā filma Volodjas Krastiņa bērnība, tomēr šos šedevrus popularitātes ziņā pārsita 8b. klases skolēnu uzņemtā dokumentālā īsfilma Kā mēs fizikas skolotāju izbesījām.

Prāvu neatspoguļoja tikai Latvijas Radio, kura priekšniekam Kolātam valdība bija parādījusi pigu, bet radio rēķinā palikušie pāris lati bija nospēlēti bezcerīgās Sportloto, Keno un Superbingo izlozēs. Kolātam neatlika nekas cits kā paziņot, ka radio slēgs 97 raidījumus, vairāk nekā simt kabinetus, kafejnīcu un parādes durvis, pat balkonu, no kura neviens vairs nevarēs uzrunāt tautu. Tāpat viņš informēja, ka turpmāk no rītiem Radio kora izpildītās Latvijas himnas tiešraides vietā tiks translēta Jākobsona reportāža no 2001. gada hokeja spēles ar Krieviju, bet, ja arī tas nelīdzēs, to nomainīs ar Kreipāna komentāriem par Briča kārtējiem pūdeļiem.

Valentīndienas priekšvakarā VVF Zatlers demonstratīvi apēda šokolādes sirsniņu, izmeta miskastē sagatavoto sarkano atklātnīti un nāca klajā ar atklāsmi, ka ministru ministrs Godmanis zaudējis viņa uzticību, tāpēc viņš Ivaru vairs nemīl. Godmanis sāka šņukstēt un atzina, ka tas esot ļoti sāpīgi. Abi vīri nolēma, tiklīdz būs pārskrējis pirmais emociju vilnis, aprimušas hormonu vētras, kā arī beigusies pubertāte, menopauze un četrdesmitgadnieku krīze, tikties un izrunāties. Četras stundas viņi sēdēja pilī un pļāpāja, paspējot noklausīties arī pēdējo Queen albumu, pārrunāt jaunumus teātra dzīvē un tenisā, pakritizēt alus cenu kāpšanu, palamāt sievas un valdību, kā arī paskatīties Eksgorkijas Torpedo un Rīgas Dinamo hokeja spēli. Pēc tam nācās steigšus doties pie žurnālistiem, jo pastāvēja bažas, ka tautpartijieši pēc overtaima beigām varētu atmest visam ar roku un doties uz restorānu, teātri vai cirku meklēt jaunu premjeru.

"Ministru ministrs Godmanis saprata, ka ir kļūdījies, un piekrita valdības reorganizācijas plānam. Uzticību var atgūt ar konkrētiem darbiem. Mēs izdomājām formulu, ar kuras palīdzību to var izdarīt, un pierādījām teorēmu, proti, bārda kvadrātā ir vienāda ar aplokšņu kvadrāta summu," apmierināti ziņoja VVF Zatlers. "Man izdevās premjeru pārliecināt, ka Zalāna izstrādātais valsts pārvaldes reorganizācijas plāns ir pats labākais," viņš piebilda. "Ja? Ko es tādu izstrādāju un pa kuru laiku?" brīnījās rēcīgais Zalāns.

Kamēr citās nozarēs valdīja krīze, satiksmes Šlesers varēja lepoties, ka atklāta tiešā dzelzceļa līnija Rīga – Kabula – Kandahāra. Pa to uz Afganistānu bija paredzēts transportēt amerikāņu karavīriem paredzētos konservus, kokakolu, košļājamo gumiju un prezervatīvus, savukārt atpakaļ bija plānots sūtīt izlietotos prezervatīvus, sagūstītos tālibus un kāmieļus, opija magoņu salmiņus un cinka zārkus ar uzrakstu Ņe kantovaķ! Šlesers varēja lepni ziņot, ka, rūpējoties par tranzītu, viņš vienojies ar Obamu par vēl 17 000 amerikāņu karavīru nosūtīšanu uz Afganistānu, pierunājis Kirgīzijas Kurmanbeku slēgt amerikāņu bāzi un pat noorganizējis nelielu britu un franču atomzemūdeņu sabumsnīšanos, lai Obamam neienāktu prātā tranzītam izmantot šos satiksmes līdzekļus. "Šlesers. Kurš gan cits?" – atbildot uz jautājumu par zemūdeņu sadursmes iemesliem, apstiprināja britu un franču aizsardzības ministrijas.

Divas stundas snaužot, spēlējot kārtis, skatoties pornosaitus, diskutējot, debatējot, laužot krēslus un visādi citādi kasoties, Rīgas domes deputāti februāra vidū beidzot pieņēma galvaspilsētas 1812., 1905. un 2009. gada budžetus. Rīgas birķermeistars Birks atzina, ka štruntīgāku budžetu viņa acis vēl nav skatījušas, taču iepriekšējo nav bijis iespējams pieņemt, jo to ieraudzījis ministru ministrs Godmanis, pārskaities un licis apēst. "Kur gan tas redzēts, ka pašiem sev algas jāsamazina par 15%!" kurnēja deputāti, taču tad attapās, ka rudenī, pēc pašvaldību vēlēšanām, viņi uz rātsnamu tāpat vairs varēs doties tikai ekskursijā, lai aplūkotu strūklaku vai nokārtot tajā dabiskās vajadzības, tāpēc mierīgu sirdi nobalsoja un gāja gulēt.

No visas šīs jezgas pamodās arī Ventspils rajona Ances pagastā guļošais vienīgais Kurzemes lācis – sniegā bija pamanīti viņa ķepu nospiedumi un ne tikai. No Igaunijas atbraukušie un pašmāju speciālisti pagaršoja brūnā lāča brūno ekskrementu un secināja, ka tas nav tas pats lācis, kas nesen bija pielāčojis Roņu salu. "Nav izslēgts, ka tas bija lācis, nav izslēgts, ka viņu pamodinājuši mednieki; nav izslēgts, ka viņš atkal aizgājis gulēt, rezumēja speciālisti. Pēdējais secinājums tomēr izrādījās aplams: lāča vietā ziemas miegā bija devies iekšlietu Segliņš, tādējādi noguļot Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdi – nelīdzēja ne zaļzemnieka Brigmaņa telefonzvans, ne uzrūcoša balss no Mākoņiem.