Murgi, 514. sērija
Publicēts 14. februārī, 2009.
Pēc olimpiskā atlases turnīra hokejā mainījās arī politiskā situācija valstī – par premjeru tika ieteikts Karsums, bet par prezidentu – Naumovs, kad viņš būs sasniedzis attiecīgo gadu slieksni.

Strauji pieauga noziedzība, un pirmā krita Kuldīga, kur kāds vīrs, bruņojies ar lineālu, zīmuļu drāžamo, nazi, cirvi, zāģi, ēveli, zobubirsti, stopu, pusstopu, gāzes baloniņu, pistoli, ložmetēju un pat nelielu saliekamo lielgabalu, piedraudēja kioskniecei un nolaupīja 44 kartītes ar Rīgas Dinamo hokejistu attēliem. Kurzemē nācās pastiprināt apsardzi, jo bija pamatotas bažas, ka vīrs šo uzbrukumu varētu atkārtot – Šupleru Jūlis kārtīs bija paspēlējis Hartmani, viņa vietā dabūjot Straupi, tāpēc kolekcijai tika pievienota 45. kartīte.

Kamēr Valsts valodas centra speciālisti pielaikoja glaunākos ancukus, lai dotos ciemos pie paša galvenā hokeja Znaroka un drošības labad laikus sodītu viņu par valsts valodas nezināšanu, savukārt bijušo hansapanku svedbanki savējiem uz to stingrāko noliedza plīties virsū lāga Oļegam ar prasībām nodzīt ūsas, Kanāda jau dzīvoja nāves bailēs. Redz, pie viņiem jau bija paviesojušies trakie latvieši, kas ar bobu uz 153 km/h izvālēja cauri olimpiskajai trasei, tad – Edmontonai, Vinipegai un visiem štatiem, ar pūlēm nobremzējot Kubas piekrastē, bet hokejisti bija pasludināti par vēl trakākiem. Kanādieši nākamajam gadam nolēma aizņemties no Ķīnas Lielo mūri, no Čehijas – 666 sastāvus ar alu, bet no Nīderlandes – pēdējos desmit gados izbrāķēto zāli.

Lai Latvijas iedzīvotāji beidzot pārstātu domāt par krīzi un skatītos uz dzīvi priecīgāk, valdība par oficiāli kalendārā ierakstāmām svinamdienām pasludināja arī pareizticīgo Ziemassvētkus un Sv. Valentīna dienu, par ko īpaši pagodināti uzreiz sajutās Valentīns Kokalis un Sv. Repše. Nekādas akcijas šajos svētkos gan pagaidām nebija ieplānotas, ko nevarēja teikt par 16. martu un 9. maiju – gājieni, mītiņi, manifestācijas, piketi un citi grautiņi Rīgas domē šajos datumos bija rezervēti jau līdz 2066. gadam. Nakts melnumā pašvaldība par Uzvaras parku pasludināja nelielu zemes pleķīti Rutku salā, kur tad arī vēlīgi atļāva rīkot visus maršus un citas demonstrācijas. "Paši gribējāt, ejiet un manifestējieties!" norūca pilsētas izpildīgais Grīnbergs un parakstīja rīkojumu par savu pensionēšanos 2065. gadā.

Ministru ministrs Godmanis pazīlēja kafijas biezumos un paripināja kristāla bumbu, pārmeta sāls šķipsnu pār kreiso plecu un iespundēja skapī melno kaķi, pēc tam izgāja pie žurnālistiem un paziņoja, ka spogulī esot ieraudzījis nākamo KNAB šefu – tas nebūšot vis advokāts Salzvejnieks vai arī vecais policijas Mazjuksis, bet gan policejiskais uzņēmējs Vilnītis. "Eu, vecais, mēs taču vienojāmies konkursu pasludināt par nenotikušu un meklēt kādu jaunu kandidātu?!" satraucās koalīcijas partneri, taču tad atmeta ar roku un sāka uz Saeimas plenārsēdi gatavot kandidātam āķīgus jautājumus. Par labākajiem tika atzīta prasība nekavējoties izskaust korupciju Saeimā un valdībā; argumentēti pateikt, vai pirmā bija vista vai ola; kā arī vaicājums, kāda lieluma krūšturi nēsā Juta.

Pa to laiku KNAB vērienīgas operācijas laikā konstatēja, ka Lilita Zatlere nelikumīgi izkalpinājusi savu vīru Ortopēdijas privātpraksē, nemaksājot viņam algu un prēmijas, nedodot ēst, nelaižot dušā un uz tualeti, neļaujot skatīties iecienīto TV seriālu Pavisam bīstamā mājsaimniece, kā arī tikai uz svētkiem atļaujot pateikt pašam savu viedokli. Sarosījās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas, savukārt pagrīdē nogājušās KKK un Vergturu tiesību aizsardzības kustība nominēja Lilitu Gada balvai. Raisījās smagas diskusijas, vai pārkāpts likums un vai nabaga daudzcietušo Valdi neatdot adoptēt kādai citai ģimenei, taču Zatleriene nāca klajā ar neapgāžamiem argumentiem, nocitējot vecu anekdoti: "Viņš taču var gulēt blakus pašai Valsts prezidenta kundzei!" Diskusijas beidzās.

Protams, nerimās arī stīvēšanās ap valdību, koalīciju un brīvajiem ministru krēsliem. Kultūras ministra amatam oranžie prātoja nominēt Ventu Armandu Kraukli vai arī kādu citu kapelas Bumerangs, ansambļa Krišupītes viļņos vai VI-A Helēnas ķirzakas smaids dalībnieku. Savukārt zaļzemnieki par jauno zemkopības Rozi centās iebīdīt Piebalgas aldari Dūklavu, jo Cēsu aldare blondā Sietiņsone jau bija iekārtota amatā par VVF Zatlera vedeklu. "Paskatīšos, padomāšu, izvērtēšu un parunāšos, pēc tam vēlreiz paskatīšos, padomāšu, izvērtēšu un parunāšos, bet līdz tam šī valdība jau varbūt būs nozvēlusies un nebūs nekādas vajadzības iet prom no darba. Bet pa to laiku vismaz būšu Latviju apskatījis," par savu rīcības programmu informēja Dūklavs.

Ak, jā, kaut ko sprieda arī augstākajās valdības aprindās. Ministru ministrs Godmanis rosināja reorganizēt 16 ministrijas par 12 plus četrām ministrijām, kam gan nikni pretojās koalīcijas partneri, kas atgādināja, ka summa nemainās no saskaitāmo kārtības tikai matemātikā, nevis politikā. Vēl tika nedaudz papļāpāts par koalīcijas paplašināšanu, kā rezultātā tika parakstīta rezolūcija Par iesprūšanu šaurajā bezizejā. Citādi – nekā īpaša un ievērības cienīga.

Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: