Murgi, 509. sērija
Publicēts 10. janvārī, 2009.
No jaunā gada sākās lielas pārmaiņas – kases aparāti pārprogrammējās uz jauno 21% PVN likmi, pieprogrammējot cenai paaugstinājumu par 211%.

Uzņēmumu reģistrs bankrotēja, jo vairs nebija nekā, ko reģistrēt; Dakara ar Atlasa kalniem, Mauritānijas teroristiem un veselu motociklu un mašīnu varzu tika teleportēta uz Dienvidameriku, bet Izraēlas armija teleportējās uz Gazas joslu un nevarēja saprast, kāpēc uz viņiem tur šauj. Latvju televīzijās vairs nevarēja samērīties ar piektklasniekiem un skatīties seriālu Klusā okeāna haizivs Ādamsons, toties joprojām bija redzams Domburšovs. Tas gan popularitātē sāka zaudēt jaunajam Godmaņšovam, kura galvenais varonis svēti nosolījās turpmāk vienmēr rādīt tikai līdz debilismam priecīgu ģīmi.

Gadumijā demonstrētajā Godmaņšova sērijā viņš vērsās pie tautas ar sekojošu atklāsmi: "Kad Antarktīdā ir sniega vētra, pingvīni to pārziemo, saspiežoties ar mugurām kopā vienā lielā aplī. Ja kāds noklīst, viņi to atgriež atpakaļ. Arī Latvijas ekonomikā pašlaik ir krīze, haoss un sniega vētra, tātad drīz nāks septiņi liesie pingvīni, pret kuriem nekādā gadījuma negrieziet savus dibenus, citādi radīsies nepatīkamas sajūtas. Par to arī iedzersim, prozit, priekā, nu tad pa vienam!" Tauta uz šo atklāsmi reaģēja ar sapratni: "Vecais laikam beidzot galīgi appīpējies."

Pēc gadumijas pār paģiraino latvju iedzīvotāju galvām tiešām pārgāzās kaut kas līdzīgs sniega vētrai, uz ko sētnieki un ceļu tīrītāji reaģēja tā, kā tiem ministru ministrs Godmanis bija mācījis –

saspiežoties ar mugurām kopā vienā lielā aplī, nekustot ne no vietas, bet, ja kāds sadomāja noklīst darbos, viņš nekavējoties tika atgriezts atpakaļ. Kaut ko darīt mēģināja Rīgas dārzu, parku un kaku trīs tīrītāji, kurus direktorīgais Kazkalniņš tumsas aizsegā bija aizsūtījis karagājienā uz kanālmalu. Tīrītāji gan ātri aplauza lāpstas pret bebru zobiem, maluzvejnieku murdiem un slazdiem, kurus pats Kazkalniņš vasarā bija izvietojis kanālmalā, lai cīnītos pret apstādījumu izgulējumiem.

Četriem vīriem bija tradīcija katru Vecgada vakaru

doties uz pirti, pievilkt mūli, nosūtīt nepareizo cilvēku uz Ļeņingradu, turklāt rādīt to visu lielākajā daļā TV kanālu, savukārt Gazpromam bija tradīcija Jaungada rītā atslēgt gāzi Ukrainai – neatkarīgi no tā, vai kāds par to bija maksājis vai ne. Šoreiz ventilis bija piegriezies pārāk cieši un bez gāzes palika arī puse Eiropas, Jaunhebrīdu salas un Maču Pikču, kas sacēla pamatīgu jezgu par noslēgto līgumu neievērošanu, siltumnīcās augošo baklažānu ražas zaudēšanu un gāzveidīgi politisko spiedienu. "Mēs jau labprāt visu pieslēgtu, taču saprotiet, ka jūsu Jaungadam sekoja mūsu Ziemassvētki, tagad nāks mūsu Jaungads, pēc tam būs Pasha un ātrāk par maiju neviens te skaidrā darbā neparādīsies," oficiālā paziņojumā deklarēja Gazproms un atgriezās pie svinību galda.

Latvju sporta cienītājus, kuri jau bija samierinājušies, ka ASK Rīga obligātajā karadienestā vairs neiesauks melnīšus, bet sporta notikumus TV izdosies noskatīties tikai tad, ja tiks iepirkti katram pasākumam atbilstoši Viasata satelītšķīvji, gaidīja jauns satricinājums. Bijušais Gunča bija spiests atzīt, ka Dinamo par ātru uzmetusi Kirovu, kurš nav paspējis nodrošināt sponsorus nākamajai sezonai. "Gazproms mums naudu nedos, un leģionāriem ar mutes virinātāju Hosu priekšgalā var atkal nākties likt slidas pie malas, ņemt rokā plintes un iet mežā," drūmas nākotnes ainas zīmēja Gunča. Pirmais cietējs bija Dinamo fārmklubs Rīga 2000, no kura patrieca tos, kuri fārmiem bija par dārgu, bet Dinamo – par tizlu.

Tumšā, tumšā naktī, pēdējā darba dienā, zogoties pa tumšām, tumšām ieliņām, kulturālā Helēnīte ar jauno trīsbrāli Magoni noslēdza līgumu par ogļu čupas uz AB dambja projektēšanu par 6,7 ļimoniem latu. "Naudiņa būs. Slēgsim teātrīti vai operiņu, aizklapēsim kādu kultūras namiņu vai lauku klubiņu, atcelsim jūlijā ieplānoto ledus skulptūru festivālu, bez tam – bārdainis taču pats savā valdības deklarācijā 13. gadā pirms mūsu ēras bija paredzējis, ka līgums jānoslēdz vēl 2008. gadā," mierināja Helēnīte. Kad nesmukums nāca gaismā, Helēnīte mudīgi ņēma zilo lapu un aizmirsa pagultē mobilā tālruņa lietošanas instrukciju. "Kurš tad varēja iedomāties, ka viņš to pamanīs!" savai preses sekretārei skaidrojot, kā pareizi rakstāma vārdu kopa kaulu locītavas sastrutojuma apendicīta hipertonija, viņa vēlāk taisnojās uzmestajam Magonem.

Kad jaunajam VVF Zatleram taupības nolūkos apcirpa komandējumu izdevumus, viņš sāka izrādīt neveselīgu interesi par iekšpolitiskajiem notikumiem. "Es labprāt šajā valdībā redzētu jaunas sejas, jo šitie purni man piegriezušies vēl kopš zooloģiskā dārza laikiem," paziņoja krietnais Valdis un informēja, ka dosies uz 13. janvāra sabatu, 1905. gada parku un cepumu fabriku 17. jūnijs. Ministru ministrs Godmanis prezidenta vēlmes uztvēra pārāk burtiski – pats nodzina bārdu, citiem ministriem ar Koķi priekšgalā lika to uzaudzēt, bet Slakteri aizsūtīja uz plastisko operāciju, jo viņa ģīmis bija kļuvis pārāk pazīstams. Nākamajā dienā visas jaunās valdības sejas drebinājās pie Ministru kabineta ēkas durvīm, jo apsargs nelaida tās iekšā.

Amerikā ar infarktu apmira gandrīz vesels štats. Tam par iemeslu bija Buša pavisam vecākā paustais, ka arī viņa dēls Džebs reiz varētu kļūt par ASV prezidentu. "Es gribētu pieredzēt, ka viņš kandidē. Es gribētu pieredzēt, ka viņš ir prezidents vai senators, vai vismaz valsts Pirmais suns, vismaz galma Galvenais āzis vai nu kas, jā gan," teica Bušs pavisam vecākais. "Trešo Bušu –

to tikai ne! Bez tam, vecais, nomierinies – par galma Galveno āzi jau bija tavs iepriekšējais," teica pārbiedētie amerikāņi.

Negals amerikāņiem bija arī ar jauno bušu Baraku Obamu, kas izrādījās vēl lielāks ekstremālis par iepriekšējo, jo droši apmetās viesnīcā, kurā spokojās kādreizējā prezidenta Adamsa mazdēla Henrija septītās sievas Kloveras rēgs. Jaunā buša PR speciālisti vaiga sviedros pūlējās mierināt satraukto amerikāņu prātus, klāstot, ka Baraku

Obamam neesot prātā rāpties velosipēda mugurā vai arī mīt zirga pedāļus. Viņi tomēr silti ieteica jaunajam prezidentam pagaidām nerādīties Ovālajā kabinetā, kur joprojām spokojoties Monikas Levinskas zilās kleitas rēgs.

Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: