Latvju zemē tika izsludināts vispārējais taupības, ekonomijas un PVN palielināšanas režīms, kura ietvaros Ziemassvētku svinības sekmīgi tika apvienotas ar Līgo nakti, Jurģiem, Vasarsvētkiem, Mirušo piemiņas dienu un Jūrassvētkiem.

Pie Saeimas nama grāmatizdevēji lēca pāri sārtam, kas bija sakrauts no sentēvu izdotiem foliantiem, un ar pīlādžu zariem aizbultēja nama durvis – lai ļaunie gari neapskādē lopiņus. Namā esošie gan savu melno darbu jau bija paveikuši un līksmi ziņoja, ka jauno novadu karti varēs izdot par četrreiz lielāku naudiņu. Izdevēji ar labu vārdu pieminēja Merķeli un saprata, ka tomēr nāksies emigrēt kopā ar gājputniem.

Pilnmēness apspīdētajā, sabata svētītajā un Starptautiskās kosmosa stacijas apspīdētajā acīmredzami produktīvajā nakts sēdē Saeimā, no kurienes ar aizdomām par šigelozi, pedikulozi, plānprātību, vecuma marasmu, atrašanos pālī un vienkārši kretīnismu ap rīta pusi tika iznesti 99 tautas kalpi (simtais nebija ieradies), bija pieņemts valsts ekonomiskās stabilizācijas plāns. No ierindas izgāja kondicionēšanas iekārtas, parlamentā nedaudz nosmirdēja tā kā pēc nemazgātām zeķēm, tā kā pēc sēra, tā kā pēc ūdeni neredzējušām padusēm vai iesvīdušas bārdas, un latvju zemē iesākās jauni laiki. Uz darbu iet nebija vērts, jo iešana izmaksāja dārgāk nekā sēdēšana mājās. Balkonos un daudzdzīvokļu namu pagalmos tika iekopti sakņu dārzi, uz palodzēm, kas tika nodēvētas par Mākoņiem, audzēja tulpes, bet pagrabos dzina kandžu. Iedzīvotāji pārgāja uz naturālo saimniecību – pat Arēna Rīga tika nojaukta un tās vietā atjaunoti mazdārziņi.

Par izdzīvošanu nācās domāt visām nozarēm, kuras tika aplaimotas ar paaugstināto 21% nodokļu likmi. Ūdens un kanalizācijas pakalpojumi tika apvienoti. un turpmāk vannā lija tas, kas bija noskalots podā. Apbedīšanas pakalpojumu sfērā aizvien lielāku piekrišanu ieguva vairākreiz lietojamie kartona zārki jeb kremošatli, baltās čībiņas no papīra un vairākreiz glabājami nelaiķi, frizētavas ieviesa pakalpojumu Apgraizies pats!, savukārt tūristi tika izmitināti Saeimā, jo tā bija vienīgā vieta, kur vēl ļāva gulēt par brīvu.

Sētnieki, kuri avīzes jau sen nevarēja atļauties nedz iegādāties, nedz lasīt, nezināja, ka Rīgas Dinamo soļo no uzvaras uz uzvaru un arī Značokam izdevies sakasīt 25 izlases spēlētājus, kurus aizvest uz Poļesjes kausa izcīņu. Tādēļ sētnieki deva savu ieguldījumu hokeja attīstībā, laikus nenokaisot un nenokasot Rīgas ietves un trotuārus. Tā rezultātā trešdaļa pilsētnieku iemācījās veikt virtuozu Beļavska cienīgu pirueti, vēl trešdaļa dienas laikā dabūja vairāk smadzeņu satricinājumu nekā Ēriks Lindross visā savas karjeras laikā, bet pēdējā trešdaļa pieteicās labprātīgi pildīt vārtu stabiņu funkcijas un, izejot uz trotuāra, nekustēties ne no vietas.

Sporta attīstību atbalstīja arī Latvijas televīzija, kas piedraudēja, ka budžeta apcirpšanas dēļ nerādīs ne tikai olimpiādi un Pasaules kausa izcīņu futbolā, bet arī skatītāju iecienīto 1997. gada Vinterpiskas handbola turnīra astotdaļfināla maču un Āzijas čempionāta bumbiņas mešanā atkārtojumu. "Lai tie slaisti nevis tempj alu pie televizoru ekrāniem, bet iet un vairo mūsu sporta slavu," paziņoja televīzija un, lai ieriebtu konkurentiem no TV666, pamanījās Briseles un Maskavas korespondentus nosūtīt uz Itāliju, kur tie iekrāmēja smiltis Čezānas bobsleja trasē, izjaucot kārtējos mačus. Pie viena televīzija izdomāja atcelt Eirovīzijas pārraidi, taisnīgi nolemjot, ka visi jau tāpat zina, par ko balsos, un var to darīt, arī fonā skatoties raidījumu Druvā minūte dārga. Cieta arī pieckārtējais Emmy, seškārtējais Oskara un septiņkārtējais Vanckara balvas ieguvējs – seriāls Psiho samaksa, kura sērijas turpmāk rādīja apgrieztā secībā.

Valdība nolēma tautu pārliecināt par taupības pasākumu nepieciešamību ar personīgo piemēru –

pļāpa Segliņš netīšām publiskoja ministriju apvienošanas ieceri, par ko savā Jaungada uzrunā bija plānojis informēt ministru ministrs Godmanis, kurš gan īsti nebija bijis pārliecināts, vai par pārmaiņām runāt šajā vai nākamajā Jaungadā. Ieceres mīnuss bija tas, ka īsti nevarēja saprast, ko ar ko apvienot. Tā, piemēram, tika prātots apvienot Vides un Zemkopības ministriju, taču tad ministri ieprātojās, ka tikpat labi tām var pievienot arī Aizsardzības ministriju, ko vada lopārsts, vai vēl labāk – pievienot tām arī Labklājības un Veselības ministriju, kā arī Valsts prezidenta kanceleju un Rīgas domi, kurās saimniekoja dakteri. Diskusijas ieilga, tāpēc tika nolemts izveidot Ministriju apvienošanas ministriju, lai tad tā arī domā.

Grūtajā brīdī par Latviju iežēlojās pat Igaunija, Somālija un Zimbabve, kas solījās piešķirt aizdevumu. "Nekā liela gan mums nav, taču kādus trīs centus no sava dolāru lielā valsts budžeta mēs varētu atlicināt valstij, kurai klājas pat vēl sliktāk nekā mums," bija teikts Zimbabves valdības oficiālajā paziņojumā. Lai noslēgtu aizdevuma līgumu, uz turieni jau tika plānots nosūtīt ūdensmotosportisko Slakteri, taču viņš pamanījās aiziet atvaļinājumā. Latvju zeme sastinga šausmās, gaidot, kuram Zimbabves finanšu portālam šī atvaļinājuma laikā Slakteris atkal kaut ko nesakarīgu sablēs. "Jācer, ka viņam ar utainu zābaku kā Bušam iemetīs uzreiz – pirms viņš vēl paspēs atvērt muti," nodomāja tauta. Savukārt Slaktera fani pamatoti norādīja, ka viņš nerubī angliski, tātad tāpat nespēs pateikt, ka Mugabe ir āpsis, bet ZZS izsviežama no koalīcijas.