Pēc tam, kad policija, izmeklējot divu vīreļu pa_strādātus dzimumnoziegumus, neapdomīgi aicināja atsaukties perversu maniaku upurus, tā tika apbērta ar iesniegumiem no lielākās daļas latvju tautas, kurai vienreiz bija piegriezušās valdības un parlamenta aktivitātes.

Degpunkts bija spiests pāriet uz raidīšanu diennakts režīmā un pat nolīga jaunu un tikpat neseksīgu moderatoru, bet LTV vairs nebija jālauza galva, par kādu piķi iepirkt jaunas venecuēliešu ziepju operas, 1961. gada National Geographic izlaidumu un citus kultūras raidījumus – visi interesējās par nodokļu paaugstināšanu, novadu reformu un citām perverso maniaku izdarībām.

Ekonomiskā krīze, kuras nemaz nebija, sāka pieņemt aizvien draudīgākus apmērus, un ministri uz valdības sēdēm pulcējās ne tikai pirmdienās un otrdienās, bet arī sestdienās, svētdienās, banku brīvdienās, sēru, piemiņas un vecāku dienās, dziļās vakarstundās un naktī. Sēdes notika ne tikai Ministru kabinetā, bet arī televīzijas ēkā, radiomājā, ierastajā zoodārzā, mazāk apgūtajā ķemertiņā pie Bastejkalna, Melnajā kaķī pie zoles galda, kā arī Runcī un Makdonaldā. Beigu galā tika izprātota ekonomikas stabilizācijas programma, kas paredzēja iesākumā no SVF, PVO, RPI un TTT aizņemties tik, cik tie dod, bet pēc tam PVN likmi paaugstināt no 18% līdz 666%, pazeminātā nodokļa likmi atstāt spēkā tikai vienkāršo iedzīvotāju lidojumiem uz Marsu kosmosa zondēs un metro izmantošanai, kā arī ministru komandējumiem uz Kanāriju salām. Adventes vienošanās paredzēja aplikt ar nodokļiem nodokļus un piemērot tiem 666% PVN, kā arī ieviest ilgi gaidīto nodokli par elpošanu. Diemžēl tauta izrādījās neatsaucīga, pārstājot elpot un tā liedzot valdībai papildināt budžetu.

Tauta vispār izrādījās varen nepateicīga – tā izstrādāja petīciju un pieprasīja Zviedrijai to anektēt, okupēt, iekarot vai kā citādi iekļaut savas valsts sastāvā. Petīcija tika izkarināta internetā un nosūtīta Kārlim Gustavam, Kurrem Lindstremam, Brālītim ar Karlsonu un Nobela ekonomikas prēmijas žūrijas komisijai. "Nu, paņemiet mūs, vismaz līdz florbola čempionāta beigām, vēl labāk – līdz pasaules čempim hokejā un Eiropas meistarsacīkstēm futbolā. Kad sāksies pasaules čempionāts kalnu slēpošanā, atdosimies norvēģiem, uz handbola čempionātu palūgsim Pētersonu mūs pievienot Islandei, nu, bet uz šķēpmešanas brīdi mēs jau būsim atpakaļ Latvijā, nebaidieties!" teica tauta. Zviedri šo lūgumu ignorēja, jo viņiem bija bail netīšām iekarot arī Repši ar visu Jauno laiku, bet jaunas trakomājas Zviedrijā sen nebija celtas.

Būvēt jaunas trakomājas ieteica arī Tautas partijai – par piedāvājuma kāpumu gādāja finanšu Slaktera intervija amerikāņu finanšu Blumbergiem. Lai arī viņš solījās dzīvot pretī taupīgi un pa abendiem vairs neņemt pat litlgraņonku ar tik ierasto vodku, grapi vai skoču, kā arī visam Latvijas pīplam izteikt verī sorī par savu nesakarīgo bazaru, oranžajiem tomēr likās, ka varbūt lāga Ati vajadzētu sūtīt veikt citus darbiņus, kas būtu adekvātāki viņa nevīstošajam intelektam un izcilajām prāta spējām. TP valde tikai nespēja izlemt, vai sūtīt Slakteri cīņā ar Somālijas pirātiem, uzticēt viņam apaugļot divus Japānas zoodārza leduslāču tēviņus, vai arī uzdot apkarot Gvinejas tārpu tā mītnes vietās atlikušajās 13 Āfrikas valstīs. Beigās Slakterim tika atrasta silta vietiņa grupas The Killers sastāvā.

Turkmenistāna izdomāja, ka beidzot pienācis laiks pievienoties neautoritāro, nediktatorisko un visādi citādi demokrātisko valstu saimei. Lai tiktu vaļā no personības kulta mantojuma, no valsts himnas tika izmestas rindas, kuras vēstīja, ka Turkmenbaši radījis ne tikai valsti, bet arī jūru, tuksnesi, kamieļus, kazas un saksaulus. Kā labas gribas žestu – turkmēņi vēlējās, lai citas valstis šīs rindas iekļauj savās himnās, bet, kad saņēma pieklājīgu, bet stingru atteikumu, briesmīgi apvainojās, iekļāva himnā vārdus "sūkājiet visi kizjaku" un paziņoja, ka gāzi turpmāk pārdos tikai negausīgajam Gazpromam.

Beidzot arī Latvijā politisko partiju kongresos tika aizsākta jaukā tradīcija tos noslēgt ar kārtīgu klopi: kustības Visu, visu Latvijai! pasēdēšana beidzās ar pamatīgu purnu šķaidīšanu, jo zālē iebruka visai agresīvi krieviski runājoši tipi, kuri vicināja ikonostasu, murmināja psalmus, laistīja nesvētītu šņabi un neparko negribēja sveikt partijas līderi ar ierasto saukli "Hail, Raivi!" "Labi, raut nost karogus, apgāzt krēslus un galdus, dziedāt Bože, carja hraņi! – tas viss vēl būtu piedodami. Bet izgāzt manu šņabi – tas nu gan ne!" kautiņa cēloņus pamatoja krietnais Dzintars.

Siguldas pašvaldība nolēma taupības nolūkos uz adventes laiku, bet, iespējams, līdz Jāņiem, aizstāt gaisa trošu vagoniņu ar Ziemassvētku vecīša kamanām. Šim nolūkam vagoniņš tika aprīkots ar sliecēm, bet no Somijas importēja piejaucētu ziemeļbriedi, vārdā Juhans, kurš imitēja kamanu vilkšanu. Gudri ietaupīt izdevās, nododot metāllūžņos vairs nevajadzīgās troses un atslēdzot elektrību, lai nekas netraucētu baudīt tumšās debesis. Kamanas gan nelidoja, tomēr visi bija apmierināti un to pat nepamanīja līdz brīdim, kad beidzās karstvīna krājumi.

KNAB aizturēja Rīgas centrālā tirgus priekšnieci Cibuļsku, viņas dēlu, juristu, jurista klases biedru un viņa jūrascūciņu, jo pastāvēja aizdomas, ka iepriekš minētie ir draudzīgi korumpējušies un tikuši pie pāris tūkstošiem vērta pasūtījuma par sniega tīrīšanu kontrabandas cigarešu un spirta pārdošanas teritorijā. KNAB preses dienests ātrumā nevarēja noformulēt, ko centrālā tirgus priekšniecei vēl piešūs, tāpēc izmeklēšanas interesēs izvēlējās pagaidām paklusēt. "Nu, ko es varu darīt, ja Rīgas domē vairs neviens atklāti nekorumpējas, bet KNAB jaunā šefa vēlēšanas tuvojas straujos tempos, un man vajadzīgs labs PR!" šo operāciju komentēja KNAB vietniecīgā Strīķe.