Latvju zeme visu nedēļu vai nu svinēja svētkus, vai arī gatavojās to svinēšanai, bet daži indivīdi, kā parasti, bija pamanījušies jau kārtīgi nosvinēties un pat piesvinēties.

"Protams, ka mēs zinām, ko atzīmē 11. novembrī!" ikgadējos aptauju veicējus iepriecināja patriotiski noskaņotā jaunatne, kas šoreiz bija izpildījusi mājasdarbu. "Tā ir nākamā diena pēc Mārtiņa Freimaņa vārdadienas, kad Pepe ir pieēdusies kā sivēns, krogs Sarkans ir ciet, jo apkopējai tur viss jāsatīra, melno balzamu nekur nevar sameklēt pat ar uguni, jo viss jau ir izdzerts, tāpēc cilvēki dodas nolikt svecīti pie prezidenta pils mūriem, lai Freimanim vieglas pohas!"

Vēl patriotiskāk noskaņotie tomēr zināja, ka 11. novembrī ir Lāčplēša diena, kad pa televizoru rāda rokoperu ar reklāmas iestarpinājumiem, bet veikalos ar atlaidēm tirgo cūku un mīklas austiņas, savukārt nolikt svecīti jāiet tāpēc, ka Latvijas Televīzija tā bija teikusi. Krastmalā sanāca tik daudz svecīšu licēju, ka izveidojās pat māmiņu ar ratiņiem sastrēgums, un, lai atbrīvotu dažas māmiņas, nācās izsaukt Ceļu policiju un ratiņevakuatorus. Pārējos izdzenāja aukstums, vējš un Strēlnieku laukumā rībinošie Skyforger.

Ne mazāku līksmību izraisīja Eiropas Komisijas lēmums beidzot atcelt diskriminējošās regulas nestandarta augļiem un dārzeņiem. Nu beidzot atkal veikalos varēja parādīties latvju nacionālais lepnums – līks gurķis. Tāpat varēja tirgot kantainus zirņus, spirālveida burkānus, barankām līdzīgus sparģeļus, slīpus arbūzus un tamlīdzīgus jaukumus. Diemžēl joprojām spēkā saglabājās represijas pret kuprainām zemenēm, kraupainiem tomātiem, leprainiem āboliem un bakteriālās iedegas skartiem bumbieriem, tāpēc latvju zemnieki atkal solījās ņemt rokās mēslu dakšas un doties piketēt – uz Briseli vai Strasbūru, vai arī tepat pie Ministru kabineta.

Jaunievēlētais Baraku Obama apmeklēja Balto namu un bija pamatīgi sašutis par līdzšinējo tā iemītnieku nesaimnieciskumu. "Irākas nafta aizplūst velns zina kur, valstī ir finanšu, ekonomiskā un Dova Džonsa krīze, un tas slaists Džordžs nav pat jēdzis sanaglot suņubūdu, lai man būtu skaidrs, kādu kucēnu pirkt," pukojās Obama, kurš piemērota suņa izvēli uzskatīja par vienu no jaunās administrācijas grūtākajiem uzdevumiem. Vēl grūtāks uzdevums bija Aļaskas trakajai Sārai, kas visu nedēļas nogali dzīvojās pa skapi, šķirojot par 150 štukām pirms vēlēšanām iegādātos cimdus, zeķes, zābaciņus un citus dizaineru ražojumus. Lielāko daļu drēbju Sāra gribēja atdot veikaliem, taču saņēma aizrādījumu, ka ar aļņu asinīm, lašu ikriem un krokodila asarām notraipītus apģērbus atpakaļ nepieņem. Par to Sāra briesmīgi apvainojās, apsolījās līdz 2012. gadam iemācīties uz Aļaskas globusa atrast Āfriku un ievēlēties par prezidenti.

Ar neatslābstošu uzmanību tauta sekoja peripetijām ap Parex banku. Beigu galā tā tika nacionalizēta, samaksājot Karginam un Krasovickim pa latam, par ko, pārvēršot šo summu benzīnā, abi varēja piešķilt pie sen pārdotajām villām stāvošos sen pārdotos meibahus. K un K glāba televīzijas, kas piedāvāja brangus honorārus par piedalīšanos šovos Nolaid banku uz grunts kopā ar baņķieri un Zvaigžņu bankrots, kā arī dalību sociālajās reklāmās, kas mācīja pensionārus izdzīvot. Izrādījās, ka abi droši var iztikt ne tikai ar 20 latiem nedēļā, jo jau gadiem nebija saņēmuši algu, īpašumi viņiem nepiederēja un arī naudas kontos nebija. Kargins pārtika tikai no svaiga gaisa, mīlestības un dividendēm par tauriņu kolekciju, bet Krasovickis piepelnījās, apdzīvojot un pieelpojot meitai piederošo villu Jūrmalā.

Kā jau tas bija mācīts tālajā 1995. gadā, ļautiņi atkal organizēti metās izņemt savu naudu no bankām. Purpinot par ekonomisko krīzi un neciešamo dzīves dārdzību, pēc tam tie kāpa savos līzingotajos bembjos, lai dotos uz savām kredītainajām mājām. Lai atspoguļotu reālo situāciju, TV Pornorāma intervēja vīru, kas, vairs neuzticoties naudas glabātavām, izņēma naudu no savā dārzā noraktās trīslitru burkas, kā arī kādu sieviņu, kas iztukšoja aizkrāsnē paslēpto zeķi.

Izmeklējot bankas kraha apstākļus, speciālisti nāca pie secinājuma, ka kārtējo reizi vainojami neģēlīgie zviedri, kas nesaprotamu iemeslu dēļ bija palīdzējuši ar kāpostu savām bankām, nevis mūsējām. Atkal tika atgādināti visi vecie zviedru grēki, sākot no leģionāru izdošanas līdz pat kuģa iesmērēšanai un Holandera filmai, kā arī kalti lieli atriebības plāni. Nekas dižs gan nesanāca, tomēr pēcsvētkos vispārējā patriotisma uzplūdos Jelgavas Zemgale vismaz uzvilka Norčēpingas delfīnus BBL otrās līgas spēlē.

Kopumā gan banku krīze dzīvi īpaši neiespaidoja. Vienīgi zaļais Olte nesaprata, kā bez piķa par reklāmām turpināt gudri ietaupīt, bet Forum Cinema kinoteātris pārdēvējās par Latvijas Hipotēku un zemes Plazu. Tā kā pie šprices kinoteātrī bija tikuši banku veči, arī lēmumi bija atbilstoši. Turpmāk biļetes varēja dabūt tikai ķīlā pret vismaz puķupodu zemes, kino bija atvērts no pulksten 8 līdz 17, bet brīvdienās slēgts, savukārt īpašajiem kinomīļiem piedāvāja internetkino pakalpojumus un kinonomātus, no kuriem bira ārā vecas filmas.