Beidzās desmit gadus ilgi un sūri koptā tradīcija finanšu ministram uz Saeimu stiept apdriskāto budžeta portfeli – ūdensmotosportiskais finanšu Slakteris bija devies komandējumā uz Ameriku.

"Kā? Vai tad budžets uz mani attiecas?" šo vēsti uzzinājis, izbrīnīti vaicāja Slakteris. Nācās ieviest jaunu tradīciju: tā kā budžeta dokumentācija bija kļuvusi apjomīgāka, tad to vairs uz parlamentu nenesa portfelī, bet gan iekrāva KaMAZā un izgāza pie durvīm. Uz vecā portfeļa uzzīmēja burtus D un G, ielika tajā čivauvu, nosauca par rokassomiņu un pārdeva bijušā VIDa Zasončika meitai, kas ar to lepni staigāja uz baļļukiem.

Lai gan policisti bija aicinājuši nedēļas nogalē visus piedalīties jaukā pastaigā pretī zelta rudenim maršrutā Doma laukums–Ministru kabinets un pie viena prasīt algu pielikumu, profesionālajos svētkos piedalījās tikai ap 500 pogaino. Arodbiedrības šefs skaidroja, ka zemā atalgojuma dēļ policistiem nākas uz autoceļiem un ielām medīt piecīšus arī brīvdienās, bet tie, kam brīvdienās uz ceļiem nav jāstāv, piektdienās sadzeras sūdīgu alkoholu un sestdienās pohaini guļ mājās. Tomēr arodbiedrības šefa balsī bija dzirdams zināms rūgtums. "Ja jau jūs tā, tad mēs jūs Skolotāju dienā neapsveiksim, savukārt par aploksnīšu ņemšanu no pacientiem drātēsim pēc pilnas programmas!" policisti piedraudēja skolotājiem un mediķiem.

Par to, ka draudēt policisti prot, pārliecinājās kāda rīdziniece, kas uz savu iesniegumu saņēma pieklājīgu atbildi no Rīgas Ziemeļu rajona policijas iecirkņa vadības, kurā laipni tika paskaidrots – "ja tu, vecā sterva, vēlreiz rakstīsi policijai, es tev galvu noraušu un izbarošu to Līgatnes lāčiem!" Iekšlietu krietnais Segliņš atzina, ka tā rakstīt nav smuki, taču arī norādīja uz acīmredzamo un neapstrīdamo: noziedzība strauji kritās, iesniegumu skaits samazinājās, un cilvēki vairs ne par ko nekurnēja, ja nu vienīgi par pārdzīvotajiem insultiem un infarktiem, kas bija radušies, naktī Bolderājā vai Vecāķos ieraugot apkārt klīstam bezgalvainus cilvēkus. Beidzot tapa skaidrs, kur iedvesmu grāmatai Jātnieks bez galvas smēlies Main-Rīds.

Ar netradicionāliem risinājumiem nolēma izcelties arī reģionālais pašvaldību Zalāns. Saņemot Rīgas domes lūgumu pagarināt īpaša režīma zonas statusu Vecrīgai, viņš vispirms riktīgi ierēca, bet pēc tam paziņoja, ka lūgums nav pamatots, jo mērķis nav sasniegts. "Es saprotu, ka jums gribas uzvārīties speciālajās caurlaižu komisijās, bet mašīnu vecpilsētā no tā mazāk nav kļuvis!" secināja Zalāns un ierosināja turpmāk ļaut Vecrīgā iebraukt visiem, kas to vēlas. Tas izrādījās pareizs gājiens: jau pirmajā dienā vecpilsētā sabrauca biezie un BMW īpašnieki, tur visi iespriedās un tālāk netika. Samazinājās satiksmes negadījumu skaits, turklāt Vecrīgā gājējiem pārvietoties kļuva ievērojami vieglāk, jo automašīnas pa to vairs nebrauca – tās stāvēja uz vietas, signalizēja un mēģināja noskaidrot, kurš ir lielāks āzis.

Latvijas princis Škutāns piekrita mācīt VVF Zatleram polonēzi, tvistu, sambu, rumbu, čačača un breiku, par to paprasot vien 200 200 latus. Tas gan bija dārgāk nekā ierastie izcenojumi par procedūrām, pakalpojumiem un rozes izsniegšanu šovā, taču Škutāns to pamatoja ar konfidencialitātes koeficienta piemērošanu, rēķinu par dejotājām nomīdītajām kājām, kā arī tēriņus teritorijas atbrīvošanai no izsmēķiem, kurus bija izmētājuši lāga Valdi gaidošie miesassargi. Vēl lielāku kāpostu par etiķetes un protokola ievērošanas skološanu noslauca Kalniņirmas firma. "Ak, kungs, viņš taču pat garneļu mērci leksēja ar rokām, zušu zupu strēba no bļodas, bet ķiršus kompotā medīja ar dakšiņu!" anonīmi bija izteikusies kāda Kalniņirmas firmas irminiece. Tas gan viss bija nieks salīdzinājumā ar rēķinu, kuru Valsts prezidenta kancelejai piestādīja kāds Berdimuhameds Gurbanguli Berdimuhamedovs no Ašgabatas par sirtaki mazurkas turkmēņu paveida mācīšanu.

Pa to laiku Latvijas TV1 nolēma likvidēt pēdējos simts gramus kultūras, pārceļot tos uz digitālās satelīttelevīzijas kodētā kanāla nakts pielikumu, kurš savu darbību plānoja sākt jau 2111. gadā. LTV Kots nekādi nespēja saprast, par ko tauta satraucas. "Labi, nodemonstrēsim Hameleonu rotaļu 4876. sērijas vai Neprāta cenas 365. sērijas atkārtojuma atkārtojumu vai aizņemsimies no LTV7 Muhtars atgriežas 3 un Top-Shop," TV skatītājus mierināja Kots.

Kalendārvārdu ekspertu komisija nolēma kalendārā iekļaut 19 jaunvārdus, un beidzot vārdadienas varēja svinēt arī Regnārs Vaivars, Enija Lenoksa, Arno Švarcenegers un oranžais Pjatkins, Svētais Antonijs un Vincenta Rītiņš. Taču ekspertu lēmums izsauca arī tautas taisnīgu sašutumu: "Kur Centis Ūbele? Kur – Drākdrāke un Osītis-Kosītis? Kāpēc kalendārā nav iekļauts VVF?" šūmējās gādīgās ģimenes, kuru atvases nu riskēja palikt bez vārdadienām. Pavisam sašļucis bija kāds pāris, kurš savus dvīņus bija nosaucis par Kiviču un Ausmiņkantānziedoni. Tauta izgāja ielās, prasīja atlaist valdību un Saeimu, un lamāja Kalvīti par ruk-ruk. Brieda kārtējais referendumdums. Nekā jauna.