Karstākajam jūnija sākumam latvju zemes vēsturē pilnīgi loģiski sekoja nesaprotamākais jūnija vidus, turklāt draudēja tam sekojošās slapjākās jūnija beigas, ikgadējā CSDD akcija Stūrē skaidrā, vēlams, taisni vai vismaz kaut kur, 10. Saeimas pēdējās stundiņas, rudās Solvitas vai vismaz krietnās Lindas paviesošanās kārtējā striptīzbārā un citas kataklizmas.

Par laika apstākļiem visvairāk bija noskaitušies tie 10% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuri bija pārliecināti, ka Mēness aptumsums viņus ietekmē uz labo pusi. «Jupitera vētras neredzam, dubultās Saules fenomens bija vērojams tikai pie vecā planetārija, zemestrīces un vulkāna izvirdumu pie mums nav, pat ziemeļblāzmas jābrauc skatīties uz Čuhoniju, bet tagad arī Mēness aptumsīšanos mums briesmīgais Šlopsterklopsters vai Grinčs ir atņēmis,» sūrojās viegli ietekmējamie.

Lielāko intrigu radīja bijušais zoodārza VVF Zatlers, kuru aicināja sēsties laivā jenotīgie vienotībnieki, taču viņš klīrējās kā jauna meiča pirms pirmās sidra pudeles, divlitrīgā Apinīša vai mohito kokteiļa uzsaukšanas. «To tik zina es un viņš, es un viņš, un vēl mēnestiņš...» noslēpumaini dungoja daļēji bijušais zoodārza VVF Zatlers, atbildot uz jau apnikušajiem jautājumiem, vai nolēmis stāties Jenotībā, dibināt pats savu partiju, protesta nolūkos doties uz Normandiju lasīt gliemežus vai tomēr pieteikties NBA draftā Bertāna vietā. Jenotība viņam bija piedāvājusi lokomotīves vietu jebkurā vēlēšanu apgabalā – kaut vai Ipiķos, Mazpisānos, Zabļedovkā un Pitalovā, iespēju izvēlēties kandidātu trijnieka partnerus, pirmās nakts tiesības ar vēlēšanu uzvarētāja torti un tās cepēju, pusi KNABa valsts un žurnālu Princese. «Ar to princesi palūgšu tā uzmanīgāk. Un vispār – ja viņš būs lokomotīve, kas būšu es – drezīna, vagons, piekabe vai kā?» mazliet saskaitās Lilita un noraidīja visus dzīvokļa piedāvājumus, kuru starpā bija tik nicināmi priekšlikumi kā mitināties Ermitāžā, Kolizejā vai Pamelas Andersones uz laiku atstātajā miteklī Holivudā.

Arī jaunais VVF Andrbērziņš jau sāka izpelnīties sabiedrības uzmanību – knapi ticis galā ar savu bērnu saskaitīšanu un uzzinājis, ka viņam to nav tikai trīs, kā arī prezentējis plašākai sabiedrībai savu otrpusīgo mediķi, kura nez kāpēc nebija VVF Zatlers, prezidents ļāva uzvārīties totalizatoru kantoriem, kuri nu varēja likt likmes, vai Andrbērziņš savā pirmajā nopietnajā paziņojumā latvju tautai atteiksies no algas, dzīvokļa, sociālajām garantijām, jaunas sievas, Ferrari kā dienesta automašīnas, prezidenta kancelejas piešķirtā e-talona, Ringo Stāra koncerta apmeklējuma vai arī Bostonas Bruins apsveikšanas par iegūto Stenlija kausu. «Iespiedu pirkstu durvju starpā. Kaut kā stulbi sanāca. Ā, ja, un vēl es par saviem padomniekiem vēlētos tos tur, neatceros, kā viņus sauca,» informēja Andrbērziņš, nolasot tekstu no piecu preses sekretāru iepriekš rūpīgi sagatavota paziņojuma.

Sava VVF Zatlera nebija grieķiem – viņu parlamentu, neraugoties uz sastrādātajām cūcībām, neviens pat netaisījās atlaist, tādēļ saniknotie grieķi to apmētāja ar akmeņiem, jogurta un olīveļļas burciņām un ar E.coli baktēriju inficētajiem pupiņu dīgstiem. Pēc tam, kad policija lika lietā asaru gāzi, saniknotie grieķi izveidoja Pārejas laika padomi, pasūdzējās ANO Drošības padomē un aicināja NATO aviāciju nekavējoties bombardēt Akropoli, Olimpa kalnu, Ahilleja papēdi un Mīnotaura labirintu. «Pretējā gadījumā mēs bēgsim, turklāt nevis uz Turciju, bet Vāciju vai Angliju,» draudēja grieķi. Tas jau izklausījās nopietni, tādēļ starptautiskie aizdevēji ieteica Grieķijai izsludināt pagaidu defoltu, devalvēt eiro un pēc iespējas ātrāk pievienoties Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas muitas savienībai.

Spriešana par eiro turpinājās arī latvju zemē. No Pasaules bankas tika saņemts vieds apkārtraksts, kurā bija ieteikts īpaši neaizrauties ar algu paaugstināšanu. «Ideālā gadījumā ap 2014. gadu, kad jūs gatavojaties ieviest eiro, vidējai algai būtu jābūt apaļam 0,01 eiro mēnesī,» bija strikti noteikts rekomendācijā, kuru valdība nekavējoties apzīmogoja ar visiem nepieciešamajiem zieģeļiem, kā arī publicēja Latvijas Vēstneša tvitera kontā un pasludināja par tuvāko laiku budžetu pamata dokumentu. «Toties nodokļus solām vairs necelt,» uzstājoties televīzijā visus mierināja finanšu Vilks, bet brīdī, kad tika izslēgtas kameras, klusiņām piebilda: «Līdz nākamajai pirmdienai...»

Kad nu vairs galīgi nebija nekā darāma, latvju politiskā elite ķērās klāt tam, ko bija darījusi jau pēdējos sazin cik gadus: KNAB vadības atlaišanai. Ārkārtīgi slepenā un Ārkārtīgi speciālā KNAB vērtēšanas komisija, kā arī prokuratūra beidzot bija atradusi kaut kur nozūmēto ziņojumu, uz kura pamata KNAB paša galvenā nestrīķiskā Vilnīša darbībā tika konstatēti kaut kādi pārkāpumi, kurus gan neviens tā īsti formulēt nevēlējās. «Ir un viss, kāda šķirba!» strikti bija teikts Ārkārtīgi slepenās un Ārkārtīgi speciālās KNAB vērtēšanas komisijas lēmumā, un tam nu neviens nevēlējās oponēt.

Kaut gan Latvijas nacionālo airbalticu Flikam ideju bija tik daudz kā sunim blusu, ezermalā odu un vidusmēra sēņotājam ērču, ekonomiskajam Kamparam nez kādēļ likās, ka airbaltici strauji iet uz grunti, tiem draud cietā piezemēšanās un skuju taka. Drošības labad Kampars jau laikus mēģināja izsludināt sabiedrības maksātnespēju un bankrotu, taču bija ļoti pārsteigts, kad uzzināja, ka ziemās aviokompānijām parasti ir mazāk pasažieru nekā vasarās, bet ar lielām lidmašīnām pārvadā vairāk pasažieru nekā ar mazām. «Domāju, ka šī situācija diez ko labi neizskatās,» domīgi noteica joprojām bēdīgais premjerlācītis Dombrovskis, taču nebija īsti skaidrs, par ko viņš to ir sacījis, – par Fliku, Kamparu vai savu attēlu spogulī.

Savukārt tieslietu Štokijam gan bija darba pilnas rokas, jo nācās strēbt putru, kuru ministrēšanas pēdējās dienās bija savārījusi krietnā Linda. Nepietika ar to, ka viņa dienesta automašīnu bija izmantojusi savam ģevišņikam un atvadu ballītei, pēc kā limuzīns bija piemētāts ar banānu mizām, saplēstiem gaisa baloniem, konfeti papīrīšiem, izlietotiem prezervatīviem un izdedzinātām brīnumsvecītēm. Trakākais Lindas veikums bija dziedošā policista Puzikova pārcelšana darbā uz policijas veselības un sporta centru, turklāt bez jebkāda konkursa izsludināšanas. «Domāju, ka uz šo godu būtu pieteikušies arī citi kandidāti, piemēram, ne tikai dziedošie, bet arī dejojošie, vārsmojošie un guļošie policisti,» lēmuma atcelšanu pamatoja Štokijs, saberzēja rokas, beidzot sajutās varens un pat nobučoja sievu, bet pēc tam aizgāja gulēt.