Mēs zinām, ko jūs darījāt pagājušajā vasarā, 631. sērija
Publicēts 11. jūnijā, 2011.
Lai gan prezidents šoreiz netika izvēlēts zoodārzā, tāpēc iespējamo vaininieku meklēt bija grūtāk, apdzemdējās cūciņa Līga, kura dāvāja trīs pērn sareibušajiem vīriešiem un visai latvju tautai duci veselīgu, rozā un rukšķošu vietējā ražojuma lielgabarīta šašlika porciju. Latvju tautai gan pagaidām par to bija nospļauties, jo milzu svelmē visi meklēja, kur atvēsināties.

Latvju zemi piemeklēja tik liels karstums, ka meteomurgologu novērošanas posteņos sāka kust, iztvaikot un citādi dezintegrēties, deoksidēties un dekonsolidēties mērierīces, savukārt karstuma rekordu grāmatā, kuru bija paredzēts lietot līdz pat 2666. gadam, strauji aptrūkās tukšu lappušu. Mediķi pirms Jāņu brīvdienām varēja kārtīgi patrenēties apdullušu ļautiņu atgriešanā šajā pasaulē, bet pludmales glābēji pēc neveiksmīgās akcijas Jūra nav līdz ceļiem kaut kur pie Majoriem nogremdēja dzelmē pāris ledusskapjus, panākot, ka ūdens temperatūra samazinās līdz +3 grādiem. «Jācer, ka nu tie trakie slīcēji vairs nenāks,» nosprieda glābēji, ķērās pie Baywatch skatīšanās un Pamelas daiļumu aplūkošanas, bet tad ar lielām šausmām konstatēja, ka jūras virzienā dodas vesels bļitkotāju kāls.

Karstums bija pārņēmis arī Saeimas namu, kur vasaras brīvlaika, nez kurā referendumduma, priekšlaicīgas pensionēšanās un kompensācijas par pensionēšanos gaidās deputāti par būtiskāko jautājumu uzskatīja televīzijas operatoru padzīšanu no sēžu zāles. Izskanēja pretenzijas, ka operatori bradājot tautas kalpiem pa kājām, izsakot nepiedienīgus piedāvājumus, bloķējot ejas un neļaujot vajadzības gadījumā ātri aizskriet līdz ķemertiņam, ar dumjiem padomiem traucējot Fermas kopšanas procesam, skatoties kārtīs un izsakot komentārus zolītes spēles laikā, kā arī filmējot īsziņu sūtīšanu, sviestmaižu smērēšanu un ēšanu, deputātu lūpas un citus vārīgus orgānus. «Prezidenta vēlēšanu dienā viņi bija aizkrāvuši manu darba vietu, un nācās pārcelties pie Saskaņas centra un, kā ierasts, balsot tāpat kā saskaņieši, turklāt ar kaut kāda Zemļaņinska balsošanas kartīti,» sūdzējās zemzaļnieks Kļauža.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) apkopoja tautas skaitīšanas datus un konstatēja bēdīgu ainu: izrādījās, ka latvju zemē vairs dzīvo tikai kādi 1,9 miljoni cilvēku, kas ir par trešdaļu mazāk nekā iepriekšējās saskaitīšanās laikā. «Ja mēs kādu pusmiljonu nebūtu pieskaitījuši pa diviem un pat trim lāgiem, tad būtu vēl sūdīgāk: izrādītos, ka nav vērts rīkot ne parastās, ne ārkārtas vēlēšanas, jo vienkārši te vairs sen neviena nav, tikai deputāti,» paklusām bilda statistiķi un pagarināja tautas skaitīšanu, lai no kaut kurienes izrautu vēl vismaz 100 000 latvju iedzīvotāju un pāri visai valstij varētu uzbūvēt vismaz divas metro līnijas, kuras subsidētu ES fondi, bet kuru piķis nonāktu pareizajās kabatās.

Vācu zemē tikmēr turpinājās minēšana, par to, kas tad īsti vainīgs pie hemorāģiskās urēmijas sindroma un zarnu nūjiņu krusta gājiena. Pēc tam, kad tika attaisnoti, reabilitēti un daļēji kompensēti Spānijas gurķi, aizdomas krita uz vietējiem pupiņu dīgstiem, redīsu jaunajiem dzinumiem, fenheļa saknēm, sparģeļu lakstiem, kuskusa ziedlapām un kadiķu ogām, taču beigu galā izrādījās, ka arī tiem visiem ir alibi – viņi tajā laikā bija izbraukuši uz Togo vai Vanuatu salām. Toties procesa laikā ierēdņi pamanīja kādu likumsakarību – produkta, kas tiek apsūdzēts zarnu nūjiņas ievazāšanā, cenas krītas – tādēļ tika apsvērta iespēja par vainīgajiem pasludināt no Krievijas iesūknēto gāzi, arābu naftu vai Bentley jauno limuzīnu, ar kuru vizinājās jaunais Džeimss Bonds.

Daļēji bijušais VVF Zatlers tikmēr izmisīgi mēģināja noskaidrot, kas viņam pienākas un kas nepienākas pēc prezidentūras, lai zinātu, vai pareizāk būt malā stāvētājam vai kaut kur iekšā līdējam. Tā kā mēģinājumi Lilitai līdz mūža beigām nodrošināt bezmaksas pedikīra pakalpojumus, e-talonu, masāžu un ieeju Dstyle bija neveiksmīgi, VVF Zatleram nācās samierināties ar pagaidu dzīvokli par nieka Ls 1200 mēnesī, automašīnu ar matjugaļņiku, sekretāri un solījumu vēlāk viņiem visiem piešķirt lielāku dzīvokli. «A, ja mani kādreiz vēl ievēlēs par prezidentu un pēc tam izbalsos, vai es dabūšu vēl vienu jaunu dzīvokli?» – laikus vēlējās zināt VVF Zatlers, taču bija spiests samierināties ar atbildi, ka Latvijas likumdošana ir tik saputrota, ka teorētiski uz jaunu dzīvokli var cerēt arī jaunizveidotas un parlamentā neiekļuvušas partijas līderis. «Arī tāds, kura vēsturisko runu skatījās mazāk cilvēku nekā latvju hokeja izlases pagrūdienu somiem,» piebilda konstitucionālo tiesību eksperti.

Mājokļa jautājums mazlietiņ interesēja arī jauno VVF Bērziņu, kurš vēlējās noskaidrot, vai laikā, kamēr Rīgas pilī tiks veikts remonts, viņam nenāksies mitināties kartona kastē zem Vanšu tilta. «Ē, vecais, ko tu satraucies!? Tev taču ir trīs, pieci vai septiņi bērni, kādu laiku rotācijas kārtībā vari padzīvot arī pie viņiem. Vai arī atrodi jaunu mīļāko – pensija ir gana liela,» jaunajam VVF Bērziņam atbildēja prezidenta kancelārija. Tai bija risināmas svarīgākas lietas, jo nebija īsti skaidrs, kādos amatos iedabūt līdzšinējos VVF Zatlera padomniekus. «Ja nu vienīgi par ūdenspolo izlases konsultantiem,» viņu spējas atklāti atzina kancelārija.

Ar dziesmām, dejām, pļaskām, dzejām, tanciem, korupcijas kluča dedzināšanu, personīgo oligarhu slīcināšanu, lietussargu pakāršanu, ofšoru nomētāšanu ar akmeņiem, nagu raušanu, sakarsētas alvas liešanu rīklē un citām atrakcijām uz AB dambja tika svinēti Oligarhu kapusvētki. To laikā latvju tauta beidzot uzzināja arī ko patīkamu – noskaidrojās, ka dīviskā Sipbaibniece šogad neķēmosies vismaz Ventspils jūras svētkos un LNT ēterā, taču par Jauno zvilni un šovu Rukšķi nost! viņa galīgo lēmumu grasījās pieņemt vēlāk. «Paldies dievam!» noteica pateicīgā latvju tauta, savu vasaras braucienu laikā noteikti atzīmējot arī Ventspili. «Cerams, ka arī tas sasodītais Livingstons Dūle tur nebūs!»

Skaļas gaviles, urravas un pāris sagurušu britu tūristu lūgums nevilkt lietu garumā pavadīja divu sabiedrisko tualešu svinīgo atklāšanu Rīgas centrā – 6. jūnijs, kad atejas vēra durvis, turpmāk tika svinēta kā Rīgas Higiēnas un tūrisma diena, kurā pie ikvienas pilsētas ēkas bija izliekams galvaspilsētas ģerbonis ar apakšā piezīmētu naktspodu. Amatpersonas ar gandarījumu vēstīja, ka vasarā, kad pilsētā ierodas tūristi, vietas visiem varbūt nepietikšot, toties ziemā, kad to gandrīz nemaz nav, tualetēs vismaz būšot patīkami silts. «Aha, naktsmājas un par nieka 20 santīmiem!» aiz auss lika bomži, hosteļu cienītāji un tie studentu kopmītņu iemītnieki, kuri jau bija sasnieguši 50 gadu vecumu.


Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: