Latvju zemē pats lielākais nedēļas, kvartāla un gada notikums bija nevis tiesībsarga apstiprināšana, bet gan tautas skaitīšanas uzsākšana – par to informēja radio, TV, lielveikalu un naktsklubu skrejlapas, laikraksti bija piedrukāti no pirmā vāka līdz pēdējā vāka speciālajam ieliktnītim, interneta portāli ik pēc minūtes ziņoja par tautas aktivitāti, saskaitītāju un saskaitāmo ganīšanai bija mobilizēti visi sētnieki, iecirkņu inspektori un municipālie policisti, savukārt ministri modri sekoja, lai neatgadītos kāda šmuce.

"Vienreiz taču jātiek skaidrībā, vai pa visu Latviju vēl ir miljons iedzīvotāju, kas nozīmētu, ka mēs beidzot varam būvēt metro līnijas no Rīgas līdz Daugavpilij un no Ipiķiem līdz Liepājai," skaitīšanas nepieciešamību argumentēja valdība, paklusām cerot, ka izdosies kliedēt tautas aizdomas, ka tā nemaz nemāk skaitīt.

Ierastā šmuce tomēr gadījās, proti, izrādījās, ka saskaitīto aizpildītās anketas mētājas internetā, tiek krautas turpat statistikas pārvaldes gaiteņos vai pat līmētas uz afišu stabiem nākamo priekšvēlēšanu plakātu vietā. Tādā veidā ar nozīmīgo, slepeno, privāto un sensitīvo informāciju par iedzīvotāju dzimumu, nodarbošanos, migrāciju, mīlēšanās ieradumiem, dīvānu skaitu mājoklī, gaiteņa tapešu zīmējumu, pases krāsu un iemīļotā kanārijputniņa vārdu varēja iepazīties ne tikai Neo, Matrikss un Vikilīkais Asanžs, bet arī Centrāltirgus skābēto kāpostu pārdevēja, kura vēlējusies noskaidrot, cikos uz Sarkandaugavu atiet 3. trolejbuss. Ekonomiskais Kampars pieprasīja veikt dienesta izmeklēšanu, lai rūpīgi noskaidrotu vainīgos un sodītu pirmo, kas patrāpīsies pa rokai.

Sabiedrības nežēlastībā krita ministrs Pabrīķis, kurš bija mēģinājis konkretizēt, cik lielu atalgojumu saņem muļķi. Pēc viņa domām, muļķiem mēnesī varētu maksāt 100 latus, protams, ja vien tie nav īpaši kvalificēti, profesionāli un izglītoti muļķi, kuri pieteikušies simtlatnieku programmai un par to saņem 80 latus. Pierādot, ka pats nesaņem simt latus, Pabrīķis ātri aptvēra savu alošanos un steidza izplatīt atvainošanos tekstus ar savas preses sekretāres, kā arī portālu twitter.com, facebook.com, draugiem.lv, odnoklasniki.ru, karatisti.jp un gejs.lv starpniecību, steidzot skaidrot, ka viņš nemaz nav domājis to, ko ir domājis, un vispār viņa domāšana ir izrauta no konteksta, jo parasti viņš nedomā nemaz. "Atslābsti, muļķīti! Visi taču tāpat zina, ka muļķi nevis strādā par 100 latiem mēnesī, bet iestājas apvienībā Jenotība un pēc tam kļūst par aizsardzības vai ārlietu ministriem!" samiernieciski teica tauta.

Krievijā tika veikts nākamā gada prezidenta vēlēšanu ģenerālmēģinājums – aptaujā par Soču ziemas olimpiādes talismanu visvairāk balsu ieguva Premjerpuķina atbalstītais snovbordists Leopards, apsteidzot Medvedeva pusvārda brāli Leduslāci un sazin kādā veidā šajā kompānijā iemaldījušos Zaķi, kurš droši vien simbolizēja veco Gorbačovu un viņa 80. dzimšanas dienu. Par talismaniem tika pasludināti visi trīs, taču negaidot iejaucās starptautiskā sabiedrība, kas pauda aizdomas, ka vēlēšanas nav bijušas īsti brīvas, caurspīdīgas un atbilstošas standartiem. Pastāvot aizdomām, ka uzvarējušais Leopards kļūs par diktatoru, kurš varu mēģinās nodot dēlam, bet iegūtās zelta medaļas slēpt ofšoru alās, Krievijā draudēja sākties revolūcija. Lai novērstu iespējamos nemierus, krievu milicija steigšus tika pārdēvēta par policiju, Federālā sapulce – par Loja džirgu un CSKA – par Pīlēm uz ledus. Uz kādu laiku Kadafi liktenis nevienam nedraudēja.

Trakas lietas atklājās par 36,6 ļimoniem latu veiktajā pētījumā – izrādījās, ka pelēko sēņu lasīšanas, tirgošanas un ēšanas pelēkais ekonomikas ikgadējais apjoms sasniedz 35,9 ļimonus latu, un bija skaidrs, ka augošā industrija jāapliek ar nodokļiem. Sēņu lasītāju un ēdāju ideja ar valsti norēķināties cūcenēs, gailenēs vai mušmirēs tika apcirsta pašā saknē un zoodārza Līdaka ierosināja ieviest sēņotāju kartes. "Pie viena varētu sākt tirgot arī meža zemeņu lasītāju, margrietiņu ostītāju, ūdensrožu apdziedātāju un skudru pūžņu apbrīnotāju kartes," jaunus ieņēmumu avotus valsts budžetā saskatīja Līdaka, pieļaujot iespēju, ka kaut kad nākotnē nodokli nāksies maksāt arī par blusām, kuras saimnieks izkasījis no sava suņa.

Budžeta jaunie fiskālās defekācijas, denacionalizācijas un konsolidācijas pasākumi, kas paredzēja nodokļu kāpumu un apmaksātu studiju vietu samazināšanu, pirmajiem pieriebās mākslas un mūzikas studentiem. Tie piedraudēja turpmāk neapmeklēt ne tikai lekcijas un konsultācijas, bet arī sesijas, vairs nenodot tukšās alus pudeles, bet kopmītnēs Hei, rumpi, pumpi! un Mazs kukainīt"s pa jūru peld aurot nevis tikai naktīs, bet 24 stundas diennaktī. Jau šie argumenti krietni sabiedēja valdību, bet vēl drūmākas perspektīvas tai sāka rādīties, kad pie valdības nama atnāca Mūzikas akadēmijas studenti ar ļoti smagiem argumentiem plakātos: "Neiznīciniet mūziķus, nebūs, kas spēlē bērēs!" Kad topošie gleznotāji piedraudēja vairs nezīmēt premjeru portretus, valdība steigšus solījās laboties.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē tika spriests par dzimumnoziedznieku pāraudzināšanas metodēm. Kā pats lielākais sasniegums pederastu, pedofilu, pederotāju un arī citu izvarotāju apkarošanā tika minētas izmaiņas likumdošanā, kas no aprīļa beigām ļāva dzimumnoziedznieku datiem piekļūt ceļu policistiem. Ja policistiem izdevās noskaidrot, ka apturētais šoferis savulaik saukts pie atbildības pēc attiecīga panta, viņiem bija tiesības pieprasīt uzrādīt ne tikai aptieciņu un ugunsdzēšamo aparātu, bet arī palūgt atbildēt uz jautājumiem, vai šofera ceļš gadījumā neved gar kādu bērnunamu, bērnudārzu, daudzbērnu ģimenes savrupmāju vai bērnu un jaunatnes sporta skolu. Kā jau ierasts, katra atbilde bija piecu latu vērtībā.

Ar sensacionāliem plāniem klajā nāca Kultūras ministrija, kas paziņoja, ka uz Gaismas pils jumta izvietos saules baterijas, lai tādējādi samazinātu maksājumus par elektrību, gaisa piesārņojumu un siltumnīcas efektu. Ko par to domāja Saule, pagaidām neviens nezināja, tomēr, pirmo panākumu iedrošināta, ministrija nāca klajā ar vēl jaunākiem projektiem. Proti, tika prātots par to, lai ūdensapgādi nodrošina 666 vāveres, kuras griež ūdens padeves pumpja ratu, par kanalizāciju varētu parūpēties Ulbrokas cūku fermas labākie kadri, ventilāciju nodrošinātu Latvijas Simfoniskā orķestra pūtēju kolektīvs, bet algas darbiniekiem – turpat Gaismas pils pagrabā izbūvētā naudas drukātava.

Skaņu industrijas pārstāvji beidzot bija noskaidrojuši, kas bija kurš aizvadītajā gadā un kurš brauks uz Diseldorfu – noslēdzās Bada galvu ceremonija, labākos noskaidroja portāls Doremifasol, notika austrāliešu Kailās Vīnogas koncerts un finalizējās Eirodziesma, kurā pārskatīšanās pēc pie viena gandrīz tika sadalīti arī Oskari. Eirovīzijā Lauris Reiniks ar dziesmu Banjo Lauris Dārziņš tomēr zaudēja grupas Musiqq dziesmai Liepāja rullē, un tas nekas, ka mēs tur vairs sen nedzīvojam. Tiesa, par to tauta uzzināja tikai no naktsarga Fedjas mutiski paustās informācijas un ceturtdienas vakarā LTV izplatītās preses relīzes, jo garumgaro pasākumu līdz beigām noskatīties neviens nebija spējis.