Lielākā daļa latvju tautas, palūkojusies kalendārā, saprata, ka šogad strādāt īsti jēgas vairs nav, un metās izklaides priekos – gāja uz Prātīgās vētras un Pandīgo instrumentu koncertiem, jūsmoja par aktiera Bērziņa Marijas Stjuartes traktējumu, slēdza derības par to, vai Šupleru Jūlim ir padomā vēl kāds lieks slovāku centra uzbrucējs, piedalījās lielveikalu dāvanu karšu akcijās, apmeklēja svētku tirdziņus, humpalas un utenes, kā arī pamazām gatavojās balsot par Eirovīzijas dziesmām, gleznām, tapetēm vai vismaz Labvēlīgo tipu.

Interneta aptaujā noskaidrojās, ka lielākā daļa latvju tautas dāvanā vēlētos saņemt ceļojumu – kaut vai uz haizivju iekaroto Šarmeššeihu, streikojošo Grieķiju, futbola fanu un kaukāziešu apsēsto Maskavu, vētraino Izraēlu, plūdu piemeklēto Venecuēlu, teroristu iecienīto Stokholmu vai vismaz deputāta Holostova deklarēto Skrudalienu. Sliktākajā gadījumā tauta bija gatava samierināties ar kādu iPhonu, videokameru vai datoru. Bija skaidrs, ka šo vēlmju piepildīšanai patiešām jātic Ziemassvētku vecītim vai vismaz ziemeļbriedim Rūdolfam, jo saviem tuviniekiem tā pati lielākā daļa tautas gatavojās dāvanās pasniegt biļetes uz teātri, cimdus, zeķes, tautiskas prievītes vai jaunu pannu.

Izskatījās, ka svētki tuvojas arī Rīgas domes deputātiem – budžeta apspriešanas laikā tie datoros spēlēja tetri, desas un kuģīšus un kopa fermu, bet zem plenārsēžu galda paklusām bīdīja ričurača kauliņus, stumdīja nardus, ripināja boulinga bumbas un vāļāja gurķi. "Kāds sniegs? Saskaņā ar mūsu finanšu datiem viss sniegs, kurš šogad bija jāizved no Rīgas, jau ir izvests, un tas, kas palicis, nav mūsējais – droši vien no Ipiķiem, Zosēniem vai Purmsātiem pieklīdis. Un vispār – ar to izvešanu nevajag pārspīlēt, citādi nespēsim Ziemas parkam izveidot pienācīgu ziemeļbriežu skriešanās trasi un uzvelt šaipus Urāliem lielāko sniega bābu," stāstīja amatpersonas.

Rīgas tēla veidotāji beidzot varēja būt apmierināti, jo pilsētas vārds bija skaļi izskanējis, ja ne visā pasaulē vai Eiropā, tad vismaz Nīderlandē, kur runāja, rakstīja un spriedelēja par pedofīlisko Rīgas monstru Miķelsonu. Bērnu izmantotāja aizstāvji gan apgalvoja, ka uz nelietībām nabaga lāga Rīgas monstru samācījis nīderlandiešu vīrs, abi viņa tēvi un seši vectētiņi, tomēr policija nez kādēļ bija pārliecināta, ka bērnus mīlēt monstrs sācis vēl agrā jaunībā – kaut kur Purvciema, Pļavnieku vai Zolitūdes smilšu kastē vai bērnudārzā Mans pavisam mazais.

Saskaņcentrīgajiem deputātiem izdevās panākt kompromisu un sarunāt, ka viņu kolēģim Kravcovam tiks dots vēl maķenīt laika, lai iemācītos latviski atbildēt uz jautājumiem Cik pulkstenis? un Vai Jūs, cienītais, gadījumā neesat āmurs?, tāpēc viņam neprasīs nekavējoties nolikt mandātu. "Valodas zināšanas viņam, maigi izsakoties, ir jākāpina, to viņš arī dara, un līdz brīdim, kad Latvijai uzticēs ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, visam vajadzētu būt kārtībā," kolēģus un premjerlācīti Dombrovski mierināja saskaņcentrīgais Urbjanovičs. Dziļi sirdī gan saskaņcentrīgajiem bija palicis aizvainojums, tādēļ viņi steigšus iesniedza Saeimā likumprojektu, aicinot par svētku dienām noteikt pareizticīgo, vecticībnieku un krišnaītu Ziemassvētkus, kurbanbairamu, kirdikišaku, sekirbašku, jomkipuru, sabatu un Medvedutina ievēlēšanas par prezidentu dienu.

Izpausties bija nolēmusi arī apgabaltiesas Kupce, kura paziņoja, ka tiesnešu un medmāsu atalgojuma sistēma nav salīdzināma, jo nav salīdzināma atbildība – proti, Kupcei par saviem spriedumiem jāatskaitās priekšniecībai un sponsoriem, bet tas, vai medmāsa pacientam iešpricēs dimedrolu vai ciankāliju, paliek tikai viņas un Dieva ziņā. "Ja man dzīve piespiestu, varētu par medmāsu strādāt, bet medmāsa par tiesnesi, jādomā nevarētu," klāstīja Kupce. "Kāpēc ne? Ja jau Kazaņā par videotiesnesi varēja strādāt Stīvijs Vonders, tad ar ko medmāsa sliktāka?!" nesaprata Rīgas Dinamo līdzjutēji.

Itālijas parlamentam tā arī neizdevās izdemisionēt veco meitu un Putina ģēģeri Berluskoni, kurš pēdējā brīdī paspēja nopirkt pāris deputātus, uzaicinot viņus uz nākamo ballīti savā villā. Sarūgtinātajiem itāliešiem neatlika nekas cits kā sarīkot kārtējo protesta demonstrāciju, bloķēt Kolizeju un cerēt, ka Vikilīkajos dokumentos uzpeldēs kāda sensacionāla un patiesi kompromitējoša ziņa – piemēram, ka Berluskoni, uzstājoties ar segvārdu Toto Kutunjo, uzvarējis 1983. gada Sanremo festivālā vai 1994. gada futbola čempionāta finālā nav iesitis izšķirošo pendeli.

Galvenais Vikilīkais Asanžs tikmēr Londonā gaidīja, vai viņu, kā solīts, atbrīvos pret drošības naudu vai tomēr izdos Zviedrijai, kas savukārt gatavojās Asanžu izdot Austrālijai, tā – Fidži salām, Fidži salas – Havaju salām, bet Havaju salas – Gvantanamo bāzei Kubā. Pēc tam, kad pie lietas mazliet pastrādāja advokāti, tika pieņemts Zālamana cienīgs lēmums. Proti, briti izdeva Zviedrijai Polu Gaskoinu un Stokholmas spridzinātāja kumodi, pretī sev par lielām šausmām saņemot tās divas dāmas, kuras bija Asanžu apsūdzējušas seksuālā vardarbībā. No Austrālijas un Havaju salām aizceļoja ķengurs un koalas lācis, bet pretējā virzienā devās divi sērfotāji. Fidži salas un Gvantanamo apmainījās svētku apsveikumu kartītēm. "Un Asanžs?" neizpratnē bija sabiedrība. "Kāds Asanžs?" vēl lielākā neizpratnē bija advokāti.

Gadsimta noziegums tika reģistrēts Alūksnes pusē, kur kāds Igaunijas krievs vai Krievijas igaunis, braucot ar Čuku un Geku, kam bija piesietas divas ragavas ar kontrabandas cigaretēm, izārdīja robežas fortifikācijas līniju, nogāza sargtorni, notrieca robežsargu vadu un pārbrauca pāri pusei Latvijas armijas ar visu tās tehniku. Par laimi, izrādījās, ka Čuks un Geks nav izgājis tehnisko apskati, turklāt braucējs nevar atļauties aplam dārgo Latvijas benzīnu, tādēļ viņam nācās tehniku, cigaretes, pasi un ielūgumu uz maļčišņiku pamest turpat mežā, kur to drīz vien atrada divi sēņotāji.

Nedienas turpināja vajāt airBaltikus – šoreiz viņu bombardierim pārmaiņas pēc bija aizvērušās visas durvis, aizslēģoti iluminatori, aiznaglots kravas nodalījums un pat piesiets izpūtējs, taču kā par nelaimi aizsvīda pilota loga stikls un bombardieris eleganti iešļūca kupenā. AirBaltiki niknojās, ka pie visa vainīgi lidostas sētnieki, kuri bija skrejceļu nokaisījuši tikai ar smiltīm un ieekonomējuši divas pakas sāls, un galu galā panāca, ka tiek nomainīta lidostas vadība, dzejniekdēla Petera vietā ieceļot kādreizējo Centra rajona zaļo Luhsi. "Iespējams, ar šiem būs aršana," nopriecājās Flikuflaks un paziņoja, ka kompānija uz svētkiem gatavojas sagādāt ne vienu vien jautru atrakciju saviem klientiem.

Citādi latvju zemē viss bija pa vecam. Opozīcija metodiski iesniedza jaunus priekšlikumus budžetam, kurus koalīcija tikpat metodiski noraidīja, politologi spriedelēja par to, vai VVF Zatlera braucienam uz Maskavu būs vismaz tik liela jēga, ka mūsu kērlingistus uzaicinās spēlēt Krievijas līgā, bet kravas automašīnu šoferi ierosināja, lai VVF Zatlers uz Maskavu brauc ar fūri. "Varbūt vismaz izdosies salabot VID uzkārušos sistēmu un kaut mazliet samazināsies rindas uz robežas," cerēja šoferi.