Latvju zemes iedzīvotāji pamazām sāka aprast ar to, ka ziemā neaug gailenes, nezied vizbulītes, Golfa straume nav kļuvusi karstāka un joprojām spītīgi nevēlas izmest kādu loku caur Ķīšezeru, bet naktīs nav jēgas meklēt papardes ziedu.

Atkal uznāca sniegputenis, un Rīgas domes Satiksmes departaments jau dienu iepriekš brīdināja, ka sniegu tīrīs, apledojumu likvidēs un smiltis kaisīs mēnesi pēc ziemas izbeigšanās, bet naudas trūkuma gadījumā – tikai nākamajā ziemā. "Ja kādam nav sniega motocikla vai slēpju, lai tas labāk uz ielas ar mašīnu nelien, bet brauc ar sabiedrisko transportu, kas, kā ierasts, kavēsies vismaz par stundu," laipni piedāvāja lādzīgās domes vēl lādzīgākais departaments. Tomēr latvju tauta ar to nebija mierā un par pieļauto sniegputeni, kā ierasts, lamāja prezidentu, valdību, parlamentu, starptautiskos aizdevējus, Šupleru Jūli, padomju okupantus un leģiona rīkļurāvējus.

Pa to laiku A-95 markas benzīns iedomājās, ka ir ziema, metoties pārspēt visus iespējamos rekordus biezumā, dziļumā, riebeklībā un dārdzībā. Tas pieredzes apmaiņas nolūkos pat aizdevās uz Zosēniem, taču tur vietējā un pati vienīgā meteoroloģiskā stacija tikai pagrozīja pirkstu pie deniņiem un sūtīja benzīnu mājās izgulēties. Diemžēl tas neklausīja, statoilos un nestēs sasniedzot jaunus rekordus un piedraudot ap gada nogali pārspēt līdz šim nebijušu cenu latiņu, proti, lats polšā.

Par gada beigu tuvošanos liecināja fakts, ka atkal no valdības ēkas uz Saeimu tika staipīts vecais, apdriskātais, nošmulētais un vieniem ielāpiem klātais budžeta portfelis, kas vienubrīd jau grasījās sairt pa vīlēm, taču, tā kā budžets pēdējos gados bija kļuvis varen plāns, nu atkal turējās visnotaļ braši. Atverot šo portfeli, izrādījās, ka iepriekšējie finanšu ministri tajā ir aizmirsuši daudzas personīgās lietas. Marsietis Repše bija pamanījies pamest helikoptera rezerves propelleru, motocikla ķēdi un sertifikātu, kas apliecināja, ka viņš bez maksas drīkst vēl četras reizes izmantot laulību reģistrācijas biroja pakalpojums. No nasingspešālista Slaktera laikiem portfelī bija palikusi angļu–latviešu sarunvārdnīca, videokasete ar kādas intervijas ierakstu un F-1 ātrumlaivu čempionāta kalendārs. Valmieras autobusu Spurdziņš bija atstājis matemātikas mācību grāmatu 1. klasei, resnais kombainieris Gundarbērziņš – kuli ar graudiem, premjerīgais Godmanis – pieliekamo bārdu, bet no kādreizējā nelācīša Dombrovska laikiem portfelītī mētājās Lonely Planet ceļveži par Briseli, Amsterdamu un Kristiāniju.

Bez tā visa gan portfelī bija arī varen svarīgi cipari, kas liecināja, ka 2001. gadā ieņēmumi plānoti 5,1 miljarda, bet izdevumi – 5,7 miljardu apmērā; ka kopējais deficīts būs 5,5% apmērā; ka IKP būs lielāks nekā HVZ; ka nepieciešams fiskāli izkonsolidēt vēl 280 miljonus un citas svarīgas lietas. Varasvīriem un sievām gan bažas radīja fakts, ka portfelis vēl nav iedots aplūkošanai starptautiskajiem aizdevējiem, bet tie var atzīt to par netīru, apgānītu vai kā citādi neiekārojamu. "Ai, pieņemiet taču, ko vien gribat. Pēc tam mēs paskatīsimies, ko esat sastrādājuši, tāpat liksim pārstrādāt, bet jūs sēdēsiet un strādāsiet kā mīļie," samiernieciski teica starptautiskie aizdevēji un aizgāja gulēt.

Lai starptautiskajiem aizdevējiem kaut mazliet pielabinātos, latvju valdība atklāja vēl neizmantotas rezerves savā budžetā, kur ietaupīt, – kad atklātībā nāca ziņas par to, ka Ēģiptes kūrortā Šarmelšeihā kāda haizivs pabrokastojusi ar vācu tūristi, latvju valstsvīri nez kāpēc bariem atteicās no jau sen ieplānotajām darba vīzītēm, komandējumiem, kongresiem un samitiem Šarmelšeihā, kuros bija plānots dalīties ar ēģiptiešiem pieredzē par kosmosa izpēti, vienota tirgus izveidi ar Izraēlu, Jordānu un Sīriju, kā arī Sarkanās jūras apsaimniekošanas plāniem.

Latvju zemē sākās nedēļa Brīvs no Frankenšteina pārtikas, kuras ietvaros pašvaldības lēma paust nosodījumu ģenētiski modificētiem kartupeļiem, aritmētiski dzemdētiem āboliem, ģeometriski ratificētām zemenēm un automātiski diedzētiem graudiem, prasot iztikt ar to, kas pašiem ir, proti, ķīniešu kartupeļiem, āboliem, zemenēm un graudiem. Par argumentu tam kalpoja kriminālziņās vēstītais, ka naktī uz 8. decembri Jaunajos ebreju kapos iebrucis plēsīgs Frankenšteina kartupelis, kurš sakodis sargsuni, piedraudējis izvarot trīs kapusievas, bet pēc tam apgānījis vairāk nekā simts pieminekļu, uzrakstot uz tiem Nāvi kartupeļu rīvēm!

Savukārt Latvijas nacionālajiem airBaltikiem jau kuro reizi sanāca problēmas ar kanādiešu bombardieriem – lai gan visi lidmašīnu sensori, datori un releji rādīja, ka durvis nav atstātas vaļā, salons tomēr nebija hermētiski noslēgts un nācās veikt piespiedu nolaišanos. "Eu, bet durvju taču nemaz nav!" pēc kārtējās šādas nolaišanās pārsteigti konstatēja airBaltiku vadība un uzdeva ražotājiem nekavējoties trūkumus novērst, iemontējot durvju vietā rāvējslēdzēju, vai vismaz aizņemties tās no Rīgas satiksmes norakstītajiem augstgrīdas tramvajiem.

Amerikāņi sev un sabiedrotajiem Afganistānā beidzot piegādāja gudros ložmetējus XM-25, kuri paši no rīta cēlās, apģērbās, padzēra kafiju, savā starpā kavējās inteliģentās sarunās un tad devās kādu nobliezt, – vienalga, vai nobliežamais slēpās aiz biezas ēkas sienas, bumbu patvertnē, grāvī vai notekcaurulē. Lai gan gudrais ložmetējs maksāja 13 000–16 000 latu, bet viena šāviņa cena bija teju 20 latu, Latvijas Aizsardzības ministrija sāka visā nopietnībā apdomāt par tā iegādi. "Kāda šķirba, vai mēs no sava gada budžeta salabosim viena tanka kreiso kāpurķēdi vai iegādāsimies šādu bliežamo, – vismaz būs ar ko padižoties NATO spēkiem," prātoja Aizsardzības ministrija.

Atklājās sensacionāla lieta – izrādījās, ka slepeno dokumentu publicēšanas vietne WikiLeaks datu izplatīšanai izmanto arī Latvijas serverus. "Neesmu vainīgs, neesmu to darījis, arī naglīgajai Naglai ar to nav nekāda sakara," momentā reaģēja Neo. "Neesmu vainīgs, neesmu to darījis, droši vien atkal pastkastīte mājas kāpņu telpā kaut ko sadarījusi," pievienojās urķīgais kaķu Lapsa, kuram gan arī neviens neko neprasīja, tomēr pastāvēja cerības tikt pie Nobela prēmijas, Pulicera balvas vai vismaz Platīna peles.

Citādi dzīve ritēja savu gaitu, un nevienam nebija lielu šaubu, ka pēc vairākām adventēm sekos Ziemassvētki un Jaungads, līdz kuram ārzemju tūristi vēl paspēs izpriecāties ar latvju eglītēm, to rotājumiem, galotnēm, zariem un saknēm. "Paši vainīgi, nevajadzēja kā Grinčam nozagt estipoisu Ziemassvētkus," gavilēja igauņu bāleliņi, kuri apgalvoja, ka pirmā Ziemassvētku egle Tallinā pušķota akurāt 69 gadus pirms Rīgas egles, turklāt igauņi agrāk par latviešiem pievienojušies eirozonai, agrāk iemācījušies cept piparkūkas un apguvuši karstvīna darināšanas mākslu, un vēl pirms latviešiem paguvuši pie sevis uzaicināt Madonnu, Maiklu Džeksonu, Megadeth un Johanu Sebastiānu Bahu.