Mēs zinām, ko jūs darījāt pagājušajā vasarā, 600. sērija
Publicēts 6. novembrī, 2010.
Nakts melnumā, Helovīna svētku aizsegā, gaidāmā pilnmēness iespaidā un adventes noskaņā, maskēšanās nolūkā pārģērbušies par izdobtiem ķirbjiem, pildītiem topinambūriem un kaltētiem kabačiem, apvienības Jenotība un ZZS koalīcijainie pārstāvji sastiķēja uz diviem.

Pie reizes netīšām sastiķējās arī valdības deklarācija, kas sastāvēja no 354 punktiem, 243 komatiem un vienas domuzīmes un kurā bija vairāk ūdens nekā Klusajā okeānā, uz Encelāda un Mēness neredzamās puses kopā. No deklarācijas varēja noprast, ka valdība solās ievērot Satversmi un satiksmes noteikumus, pieņemt grūtus, nepieciešamus un nesaprotamus lēmumus, strādāt līdz jaunajiem treknajiem gadiem un ceturtdienas atkal izsludināt par zivju dienām. Nu varēja ar daudz drošāku sirdi ķerties pie valdības lipināšanas un virzīt amatiem ministru kandidātus, tam pa vidu pienaglojot pie sienas vecos ministrus vai vismaz to ģīmetnes.

Līdz tam gan vēl vajadzēja apstiprināt jaunās Saeimas sastāvu. "Nē, cik jums var teikt, te ir godājama iestāde, nevis kaut kāda mau..., atvainojiet, bordelis!" jau padsmito reizi atbildēdama uz jautājumu, vai šeit gadījumā nav Saeimas nams, spējās dusmās izplūda Bastejkalna sabiedriskās atejas dežurante un svieda ienācējam ar slapju lupatu. Tas izrādījās Klusā okeāna un Arāla jūras haizivs Ādamsons, kurš nu varēja raportēt saviem jaunajiem darba devējiem, ka tiešām guļ ar slapju dvieli uz galvas, taču ir smagi slims un traumēts, nevis aizdzēries un baisi pohains. Pārējie veiksmīgi aizkļuva līdz Jēkabielai, kur vispirms tika skaidrībā ar jautājumu, kuri no visiem Andriem Bērziņiem ir ievēlēti, bet kuriem svētdien jāsēž šova Dropē ar zvaigzni žūrijā, identificēja, inventarizēja un sertificēja abus ievēlētos, bet pēc tam izboksterēja svinīgā zvēresta tekstu un, atviegloti nopūtušies, devās uz Saeimas kafejnīcu.

Pēc rūpīgas analīzes, kā arī ilgas un smagas izvēles starp Dombrovski, Dombrovski un Dombrovski VVF Zatlers premjera amatam izvirzīja Dombrovski. "Viņš tomēr izskatījās mazliet cerīgāks nekā pārējie kandidāti – Harijs Poters, Vinnijs Pūks, Betmens, Sprīdītis, Īkstīte, Starkovs un Jurajs Mikušs," pamatoja VVF Zatlers, kurš gan par savu izvēli īsti pārliecināts neizskatījās. Nu jau priecīgākais premjerlācītis Dombrovskis varēja paziņot potenciālās valdības sastāvu, bet pēkšņi atklājās šausmu lietas: Ģirts Ģirts Valdis Valdis ar Pabrīķi bija ātrumā saputrojuši ministrijas, iekšlietās netīšām aizsēdējās Mūrniece, tieslietas gribēja pārraudzīt Štokijs ar bruģakmeni azotē, par kultūras ministri izvirzīja caurkritušu redaktrisi, par labklājības ministri – preses sekretāri, bet viņas priekšteci aizrotēja uz Satiksmes ministriju cīnīties ar astoņkājiem, nekursējošiem dīzeļvilcieniem un nenogremdējamo aviācijas bāzes kuģi Bertolts Fliks. Neskatoties uz šīm šausmām, deputāti gribēja tikt ātrāk mājās, tāpēc apstiprināja visu, ko vien tiem padeva priekšā, un gandrīz iecēla Šleseru par klases dežurantu, bet Šķēli par pionieru vadītāju.

Saeimas rudā priekšsēdētāja Āboltiņa ieģērbās bargās kundzes drānās un, draudīgi vicinot pātadziņu, paziņoja, ka parlamentā tagad valdīšot disciplīna, likumdošanas diktatūra, ordnungs un miera stāja. "Plenārsēžu laikā te nebūs nekādas avīžu lasīšanas, anekdošu stāstīšanas, nagu vīlēšanas, kurpju pucēšanas, fermas kopšanas vai muļķību gvelšanas no tribīnes. Nebūs arī nekādas balsošanas citu vietā, bet, ja frakciju vadītāji turpinās pirms balsojumiem teikt priekšā, nāksies viņiem nocirst špikerus, tas ir, īkšķus. Es esmu runājusi, hau!" pavēstīja Āboltiņa un iecirta pātadziņu totēma stabā.

Savukārt daudzi Saeimā netikušie tautas kalpi pēc deputātu pilnvaru beigām steidza piereģistrēties kompensāciju saņēmējos un bezdarbniekos, citi, kas vēl sliktāk, – mēģināja iekārtoties par jauno deputātu palīgiem, padomniekiem un uzticības personām, taču daži nodemonstrēja, ka tiem galva joprojām strādā arī tik ekstremālos apstākļos. Piemēram, Kārlis Leiškalns paziņoja, ka kandidēšot uz Jūrmalas mēra amatu. "Es Jūrmalu labi pazīstu, protu pat atšķirt kāpas no pirmā sēkļa, Jaundubultus no Dubultiem, Sloku no Bulduriem un Priedaini no Lapmežciema, tāpēc būtu gluži labs mērs. Turklāt tur tie mainās tik bieži, ka neviens pat nepamanīs, kas kārtējo reizi iesēdies tajā krēslā," argumentēja lāga Leiškalns. "Eu, laba doma!" nopriecājās arī citi neievēlētie.

Tā bijušais Premjerandrbērziņš nolēma kandidēt uz Ogres skolotāju kora vadītāja vietu, bet Jaundžeikars – uz Vidrižu pasta nodaļas, veikala, pienotavas vai vismaz autobusu pieturas priekšnieka amatu. Tabūns ar Dobeli nespēja izšķirties, vai pretendēt uz boksa maču ar brāļiem Kļičko, gorodku spēli ar krievu ģenerāļiem vai tomēr labāk uz ilgrunāšanas cīņām ar Fidelu Kastro un Ugo Čavesu. Vitjka Ščerbatihs sprieda, ja vien sadziedēs traumas, izmēģinās spēkus pasaules čempionātā dūraiņu adīšanā. Imantkalniņš gribēja dēla vietā piedalīties šova Dziedi ar zvaigzni. Dzērājmilžu cīņas finālā, taču pret to iebilda Plotņikova, savukārt Grīnblats vēlējās dziedāt grupā Sex Pistols, bet pret to iebilda Džonijs Rotens. Kastēns pieteicās darbam žurnālā Playgirl, kur modeļa lomai sevi piedāvāja arī topošais datorists Repše, bet Kāposts nolēma kandidēt konkursā uz kāpostu lauka putnubiedēkļa vietu. Nekur nekandidēja tikai Lagzdiņš, kurš sēdēja uz palodzes un visiem rādīja savu slaveno žestu.

Bezdarbnieku rindās drūzmējās arī miljonāri, kuru uzņēmumi lēnītēm virzījās uz bezdibeņa malu un skuju taku. Maksātnespēju pieteica firmu Nu jau vairs nelido šefs Ķirsons un Nu jau vairs nekolonna īpašniece Brekse. "Kosmētiku uz purna vairs neviens nezieķē, aknu plācenīšus neēd. Ja nu vienīgi otrādi," gaudās miljonāri, lūdzot valstij tiesisko palīdzību, aizsardzību no kreditoriem un, vēlams, arī kādu garantētu kredītiņu.

Pasaules politologi tikmēr droši lasīja jau pirms pusgada sacerētos tekstus par Obamas demokrātu izgāšanos ASV Kongresa vēlēšanās, taču visiem daudz interesantāki šķita grieķu anarhisti, kas visur bija izsūtījuši paciņas ar bumbām, spridzekļiem, petardēm, brīnumsvecītēm un citu sadzīves pirotehniku. Viena petarde bija adresēta arī galvenajam itāliešu Berluskonim, taču līdz viņam tā nenokļuva, jo kurjerdienests nolēma painteresēties, kāpēc paciņā kaut kas aizdomīgi tikšķ, zvana un skaita sekundes. "Un ja nu tā būtu uzgājusi gaisā brīdī, kad pie manis viesojas kārtējā septiņpadsmit gadus vecā blondīne? Un ja nu no tā trokšņa meitenei būtu piebiedēts bērns vai es pats no izbīļa kļūtu par geju? Kas būtu vainīgs – atkal es?" niknojās krietnais Berluskonis.

Pa to laiku Krievijas pats galvenais putins Medvedutins netīšām ieklīda Kuriļu salās – it kā pasauļoties, it kā paslēpot, it kā pamakšķerēt roņus, it kā padaivingot. Par to nāvīgi apvainojās japāņi, kuri atsauca savu vēstnieku, visus diplomātus, geišas, suši un sacivi no Maskavas, kā arī solījās boikotēt kārtējo beisbola maču starp Vladivostokas Beisboļščiku un Nahodkas Nahbeisbol komandām. Medvedutins tikai neizpratnē plātīja rokas, bet VVF Zatlers ātri steidza uz pierobežu uzklāt sarkanu paklājiņu, ja nu kaimiņzemes pašam galvenajam putinam ienāks prātā aizsperties uz Abreni.


Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: