Pēc piecām Līgu, Jāņu, Ausmu un Malvīņu piemiņai veltītām brīvdienām latvju tauta ar lielām grūtībām, negribīgi un mazliet daļēji atmodās pirmdienas rītā un steigšus, pieklibojot ar visām četrām, devās pie ģimenes ārstiem un uz aptiekām, kur masveidā izpirka validolu, korvalolu, citramonu, antipohmelīnus, gremošanu veicinošos līdzekļus, caurejas zāles, pretapaugļošanās tabletes, kaunuma un parasto utu atgaiņāšanas aerosolus, pretapdegumu ziedes, nervus nomierinošās zāļu tējas un pārējos bezrecepšu medikamentus.

Pēc tam, kad tika pārbaudīts fermas stāvoklis draugos, uzzināts, ar kādiem rezultātiem beidzies pasaules futbola čempja grupu turnīrs, un lielos vilcienos noskaidrots, kas īsti brīvdienās sastrādāts, jau bija pienākusi piektdiena, kad sakarā ar gaidāmo sabatu strādāt sākt vairs nebija pieņemts.

Kamēr policija turpināja akcijas Izglāb draugu, izdzer polšu pats, Izguli reibumu, bet tad točno paņem vēl vienu un Menti aiz stūra, beigta balle, tauta tikpat ietiepīgi turpināja senču iesākto tradīciju No Jāņiem līdz Pēteriem un No Silvestriem līdz Solvitām, pie stūres sēžoties tikai un vienīgi pālī, kramā, lopā, tepiķī un ķēmā. It īpaši izcēlās kāds šoferis, kurš skaidrā prātā pamanījās no sava opeļa izspiest 157 km/h un iepakaļoties kādā golfiņā, jo bija sadzirdējis balsis no kosmosa. "Mēs taču teicām, ka skaidrā avārijas izraisa biežāk nekā dzērumā," saberzēja rokas dzērāji un aizsāka akciju, kuras galvenais mērķis bija panākt grozījumus likumos, lai turpmāk ikvienam, kurš pie stūres sēdies skaidrā, atņem braukšanas tiesības uz četriem gadiem un uzliek 1000 latu sodu.

Par gada varoņiem, Latvijas lepnumiem un Naf-Nafa šņukura lentes ordeņa kavalieriem tika pasludināti trīs vīri, kuri Līgo dienā zoodārzā bija nogādājuši cepšanai nolemto, bet vēlāk netīšām apžēloto sivēnu. "Mēs vienkārši tā pārvilkām mūli, ka, tuvojoties kaušanas brīdim, rādījās vesels bars ar sivēniem un ar cirvi nekādi nevarējām trāpīt īstajam. Bet ļoti gribējām, jo viņš, cūka, izlaka visu alu un aprija zaceni," savas rīcības motīvus skaidroja izsalkušie vīri. Zoodārzs sivēnu nekavējoties iemitināja Rīgas mēra Ušakova svētītā tīģera Vasjas aplokā un izsludināja konkursu par 396 000 circeņu, 666 666 odu un 49 kilogramu kāpuru piegādi, lai Vasjam būtu ko ēst arī pēc sivēna. Varoņi tikmēr devās pieteikties darbā telekompānijā Gove 2, pa ceļam iegriežoties Strasbūras tiesā, kurā iesūdzēja visus tos, kuri 11. maršruta tramvaja vagonā viņus bija nosaukuši par mazā Kalvīša draugiem, trekno gadu propagandistiem, multfilmas Si-Si-Dra faniem un salīdzinājuši ar Lipmanu vai Koganu, bet saitītē piesieto sivēnu nolamājuši par valūtas fonda marioneti.

Vēl trakākas lietas notika 52. maršruta autobusā, kur ar divām pistolēm, nazi, ložmetēju, eskadras mīnukuģi, koferī paslēptu atombumbu, peļu slazdu un prusaku mājiņām bruņojies bezbiļetnieks – bīstams recidīvists uzbruka biļešu kontrolierim. Pēc īsas, bet nevienlīdzīgas kaujas recidīvists tika neitralizēts, deratizēts un eitanazēts, bet kontrolieris ar Būsa Vilisa, Čaka Norisa un gubernēgera Švarcinatora cienīgu žestu nobraucīja sašauto zodu un nikni izspļāva zobu bakstāmo. "Nu re, es taču teicu, ka ir vērts Stalloni aicināt piedalīties grāvējfilmā Kontrolieris, un štrunts, ka viņa honorāra dēļ atkal būs jāpaaugstina biļešu cenas!" sajūsmā bija Rīgas satiksmes preses Zaķis, kurš pavisam netīšām bija gadījies tajā pašā autobusā.

Praktiski visu nedēļu notika lielā glābšanas akcija: Nacionālie bruņotie spēki, zemessardze, mežsargi, naktssargi, santehniķi, alkoholiķi un citi karavīri metās glābt Latvijas Nacionālās bibliotēkas pagrabā, kanalizācijā un podā sakritušās grāmatas. Kad jezga norimās, bibliotēkas vadība, apkopojot datus, lepni paziņoja, ka neatgriezeniski cietuši tikai 30 eksemplāri, taču to starpā bija tādi šedevri kā 1990. gada laikraksta Krasnaja zvezda iesējums, Ļoņas Brežņeva Triloģija, Andropova zinātniskais traktāts Antidroperīns, metodiskais līdzeklis distanču slēpošanas treneriem, pāris Rīgas operetes teātra 1977./1978. gada sezonas programmiņas un nezināma amerikāņu autora rokasgrāmata Kā lēnā garā uzsliet Gaismas pili (un uzvārīties).

Operrežisors Kairišs drošības apsvērumu dēļ nolēma nedoties pie advancētajiem frīkiem no Rīgas pašvaldības policijas un neapspriest, kāds sods viņam piemērojams par atrašanos sabiedriskā vietā četrrāpus kopā ar kareivīgo mātes vārdu zinātāju, lietuvarmēnieti Grigorjanu. "Es uzskatu, ka tā ir vēl viena provokācija – aicināt mani pirmdienā, manā vārdadienā, kad es atkal atnākšu četrrāpus vai pat vēl sliktāk, turklāt bez Grigorjanas, kura jau vispār atrubījusies. Tagad es likumus zinu un labāk rāmi dzeršu dzīvoklī, kāpņu telpā, krogā vai vismaz operas nama gaismotāju būdiņā," presi un policiju informēja krietnais Kairišs un patiešām, gods godam, nekavējoties iedzēra.

Izdomājuši, ka sēru, piemiņas un dažādu apšaubāmu svētku dienu kalendārā nepietiek, bariņš aktīvistu nolēma pie Brīvības pieminekļa nosvinēt vērmahta iesoļošanu Latvijā 1941. gadā. 1. jūliju tika ierosināts pasludināt par svētku dienu un izkārt pie katras mājas sarkano karogu ar melnu kāškrustu baltajā aplī, bet Latvijas vēstniecībām ārzemēs uzdeva šajā dienā organizēt labdarības pasākumus ar uzņemšanu hitlerjugendā un Ostlandes provinces policijas dienesta biedra karšu dalīšanu. Bija paredzēts turpmāk par svētkiem pasludināt arī dienas, kad Latvijas galvaspilsētā ienāca poļu, zviedru un igauņu karapūļi, datumu, kad bīskapa Alberta gvarde sakāva pagānus, dienu, kad neandertālieši izcīnīja vienīgo uzvaru pār kramonjiešiem, un 1990. gada 8. jūliju, kad Vācija pēdējo reizi kļuva par pasaules čempioni futbolā.

Paši vācieši šogad ar futbola skatīšanos gan īpaši neaizrāvās, jo izlases rezultāti bija zināmi jau iepriekš, – tos prognozēja astoņkājis Pauls, kurš pat bija pamanījies noslēgt līgumu ar FIFA un savā akvārijā peldēja tikai Koka Kolas produkcijā. Prognozējot Vācijas un Argentīnas ceturtdaļfināla spēles iznākumu, astoņkājis trīs reizes ietriecās akvārija sienā, nolamājās un vienreiz apvēlās vēkšpēdus. Tas nozīmēja, ka mača tiesnesis, kā jau šajā čempī ierasts, vai nu trīs reizes neieskaitīs pareizi gūtus vārtus, vai arī tikpat reižu ieskaitīs nebijušus golus, taču pavisam noteikti beigu galā pelnīti atrausies ar tauri pa tauri.

Bet latvju zemē tikmēr turpinājās ierastā nīdēšana. Tagad tauta, kā jau jūlija sākumā pieņemts, bija neapmierināta ar karstumu, saules dūrieniem, bišu dzēlieniem, čūsku kodieniem, sakaltušām gailenēm un faktu, ka karstumā zemenes nogatavojas tik ātri, ka tās nav iespējams apēst. Konjunktūru labi sajuta jaundibināmā Pēdējā partija un žurnāls In Memoriam, kas nelaiķiem bija gatavs piedāvāt plašu pakalpojumu klāstu, pat organizējot klātienes tikšanos ar Maiklu Džeksonu un diviem bītliem.