Tuvojoties Līgovakaram, Jāņudienai un Dzērājšoferu medību sezonai, meteomurgologi sarīkoja vairākus laika prognožu ģenerālmēģinājumus, vienlaikus solot gan siltu un saulainu, gan aukstu un lietainu, gan tuksnesīgi dubļainu laiku, draudot gan ar El Ninjo, gan La Ninja un parastajiem nindzjām, brīdinot par pārlieku lielu Saules aktivitāti un tās strauju atdzišanu, prognozējot smilšu vētras, grēku plūdus un draņķīgu zemeņu ražu.

Taču pats trakākais, ka odu vietā tika piesolīti dunduri, turklāt pastāvēja bažas, ka pēc tiem nāks vēl prāvāki radījumi – strazdi, kovārņi, pterodaktili un beigu galā, iespējams, arī kāda nomaldījusies lidmašīna. Latvju tautu gan tas neuztrauca, un statistika liecināja, ka alu, šašliku, grillējamās kastes, iesmus, aizdedzinošo šķidrumu un špickas pērk tikpat daudz cik iepriekšējos gadus. Par krīzi neliecināja arī fakts, ka lata monētas ar krupja ģīmi pērk un pārdod par pieciem latiem, bet mīnu traleris Visvaldis pamanījies aizvazāties līdz Nīderlandes krastiem, lai uz sēkļa uzsēstos tieši tur.

Vecrīgas centrā par ālēšanos aizturēja režisoru Kairišu ar divām dāmām, un šī kompānija internetā kļuva tikpat populāra kā Misters Trololo, Sjūzena Boila un televīzijas šova Uzdanco ar Aidolu zvaigznes. Režisors gan apgalvoja, ka agrā rīta stundā tikai rīkojis Pučīni Triptiha fināla scēnas repetīciju un nejūtas vainīgs par libretā iezagušos tekstu: "Stulbie poliči karieti padevuši, varēsim braukt mājās." Municipāļi savukārt skaidroja, ka videomateriāls, kurā Kairišs redzams stāvam divkājās, ir tikai montāža – patiesībā viņš pārvietojies tupus, rāpus un līšus uz muguras, turklāt klauvējis pie kanalizācijas lūkas vāka un prasījis, cik pulkstenis. Savs viedoklis bija arī cietušajai lietuvarmēņu operas dīvai Asmigrigorjanai, taču viņai to neviens neprasīja, jo bija bažas, ka atkal nāksies skaidroties par VVF Zatlera seksuālās orientācijas īpatnībām. Galu galā lietu uzdeva izmeklēt tai pašai komisijai, kurai bija jānoskaidro etnisko nemieru iemesli Kirgīzijā.

Jau iesitušas roku Matriksa Neo aizturēšanā, latvju spēka struktūras atkal sarīkoja grandiozu kaujas operāciju, kurā, bruņojušās ar mīnmetējiem, haubicēm, kaķenēm un ķīmiskā ieroča Purgens krājumiem, devās aizturēt prostitūtas piedāvājošā internetveikala www.24meitenes.lv īpašniekus. Šī operācija izdevās: noziedznieki tika aizturēti, internetveikals – likvidēts, mājaslapa – slēgta, bet prece – konfiscēta izmēģināšanai. Kad atklājās, ka internetveikala izveide ir daļa no kārtējās sociālās kampaņas, policija attapās, ka arestējusi Mazsalacas meteorītu, bet prostitūtas izrādījušās virtuālas, taču par to aiz smalkjūtības paklusēja.

Bēdīgais premjerlācītis Dombrovskis uzsāka nesaudzīgu cīņu ar KNABa Vilnīti. "Tev būs pildīt manus rīkojumus un atcelt savējos!" bargā balsī, cik nu mācēja, teica Dombrovskis. "Nebūs gan, atcel pats!" teica Vilnītis. Premjerlācītis nospļāvās un aizbrauca uz Štatiem, savukārt vilnīšvietniece Strīķe, bailēs no aizreorganizācijas, apcietināja visu Latvenergo vadību, aizdomās par korupciju arestēja termoelektrocentrāli, aizbāza aiz restēm elektrību, izķēra kādu īpaši bīstamu un jau sen meklēšanā esošo stabu, kā arī apķīlāja transformatoru būdas līdz pēdējam varas stieples gabaliņam. Šādu panākumu iedvesmots, KNABs nosolījās saslēgt rokudzelžos arī savulaik pihelšteiniešiem aizcedētos trīs ļimonus. "Sapņo vien, blondīne," norūca trīs ļimoni.

Ģenerālprokurora amatam tika izvirzīts kāds Kalnmeiers, un politiķi uzreiz satraucās, ka par tādu neesot dzirdējuši, viņu nepazīstot un pat ne reizi neesot kopā gājuši medībās, makšķerēt vai sēdējuši pirtiņā. Tautas partijas bumerangs Krauklis klāstīja, ka Kalnmeieru pirmoreiz redzējis televīzijā, turklāt dekoders niķojies, tāpēc kadrs bijis varen nekvalitatīvs. Savukārt Jauno laiku rudā Āboltiņa pauda bažas par šo kandidatūru, jo Kalnmeiers nekad nav tirgojis puķkāpostus, viņam neesot pielaides valsts noslēpumam un atslēgas prokuratūras tualetei, un šādu uzvārdu būšot grūti uzrakstīt – vajagot cilvēkus ar vienkāršākiem uzvārdiem, piemēram, Maizītis vai vismaz Āboltiņa.

Kā Latvijas atbilde Oskariem, Emijiem un Kannu festivālam tika rīkots sazin kādas tautas kustības Par labu Latviju dibināšanas pasākums. Tajā par kustības šefu ievēlēja pašu pirmo VVF Ulmani, kuram tālākais rīcības plāns jau bija skaidrs – jāsadabū Gazprom finansiālais atbalsts, mazliet jāuzvārās un tad jāpiedāvā Par labu Latviju nopirkt valstij. Pats pirmais VVF Ulmanis tā aizrāvās, ka pieteica Par labu Latviju nākamā gada KHL čempionātam, bet kopā ar Dinamo devās kandidēt uz Saeimu. Par to viņš izpelnījās bargu kritiku no īstās VVF. "Ja reiz esi bijis prezidents, nav pieņemts kāpties atpakaļ. Vajag vismaz izgāzties ANO ģenerālsekretāra vēlēšanās, ierakstīt dziesmu Sviesta cibai un sacerēt opusu par Liepājas kulturāli lietderīgi izmantojamo vēju," bargi sacīja VVF un aizbrauca uz Franciju.

Rīgas Dinamo paziņoja, ka nemetējs Cipulis var doties uz Habarovsku vai kaut pie velna vecmāmiņas, kā arī noslēdza vienošanos ar 1,98 metrus smago un 98 kilogramus garo zviedru vārtuvīru Henriku Karlsonu. Par to visvairāk sapriecājās valodnieki un citi terminomurgologi – viņiem atkal bija iemesls diskusijām, vai šo zviedru saukt par Karlsonu, Kārlsonu, Kāšonu vai Pēšonu. Diskusijas vēl nebija lāgā rimušās, kad murgologiem nācās tikt galā ar citām hokeja problēmām – vai Masaļskis pārcēlies uz Kijevas Budivelnik vai tomēr Stroiteļ.

Pa to laiku ziemīgajā Dienvidāfrikā turpinājās pasaules čempis futbolā – pa aptaurēta laukuma aptaurēto zālienu skraidīja 22 aptaurēti futbolisti, kurus ganīja viens aptaurēts tiesnesis, bet to visu vēroja tūkstošiem aptaurētu skatītāju stadionā un miljoniem aptaurēto pie TV ekrāniem. Daudzi potenciālie skatītāji gan sen gulēja mājās ar apsējiem uz galvas un ārstu izdotām slimības lapām, kurās bija rakstīts, ka jebkāds vuvuzelu radīts troksnis pacientu dzīvībai nu jau var kļūt liktenīgs. Futbola galvenā FIFA nekādi nespēja izšķirties, kam uzticēt nākamā čempja rīkošanu. Pastāvēja bažas, ka krievi sataisīs milzu troksni ar balalaikām un dauzot samovaru vākus, austrālieši plānoja atbalstīt savējos, mētājot nelabi svilpjošus bumerangus, bet angļi draudēja, ka viņu stadionos drīkstēs ienest fišus, čipus un citus vietējās virtuves brīnumus, no kuriem nāca ļoti skaļas atraugas. FIFA bija smagas izvēles priekšā.