Kaut gan jau gandrīz nedēļu latvju zemē bija uzsākta kampaņa pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, par lielu pārsteigumu tautai, nekas daudz par to neliecināja, ja neņem vērā dīvaino smaku zemās grīdas tramvajos.

Smakoja neganti. Uz ielām pagaidām neviens nepiedāvāja pīrādziņos ieceptas partiju programmas, belašos nebija nekas teikts par to, kad, cikos un kāpēc jātīra zobi un kā pareizāk taisīt trīs bērnus, nelīmēja uz miskastēm un bomžu mugurām lipekļus ar uzrakstu Krrrrristovskis, Ģģģģģģirts un Ēēēēēēlēēēērrrte, vēl nebija pat izgatavota un izreklamēta kaķu barība Jenotība, alus un šņabja kokteilis Saskaņa vai gumijas zābaki AŠ Sarkanajā Kvadrātā. Paklīda gan baumas, ka pie Ministru kabineta meitenes dalot banānus un apelsīnus, taču arī tās izrādījās tikai dejotājas, kuras gatavojās kārtējiem televīzijas šoviem un vēlējās uzraut kādu sambu, rumbu vai čačača ar pašu premjerlācīti Dombrovski vai vismaz Kamparu – kamēr viņš vēl nav nomests no amata vai paspējis pārvērst Rīgu par Bolivudas filmu uzņemšanas laukumu jeb Tukuma pagrimušo mūzikas klubu.

Toties īstu karu bija uzsākuši Aerodiuma vēja tuneļa Beitāns un galvenais investīciju Ozols. Pirmais sūdzējās, ka viņam pieprasīts kukulis, zemeņu kurvis, dzērveņu mērce un desas luņķis, kā arī likts padalīties ar augstāku varu, kas neesot ne baznīca, ne milicija, ne KGB un pat ne Bilderbergas klubs. Otrais savukārt stāstīja, ka Aerodiums vēja tuneļa vietā Jelgavā uzbūvējis nepabeigtu suņubūdu, kas aprīkota ar ventilatoru, tomēr joprojām atgādina pat ne sauso ateju, bet Šanhajā uzstādīto ierīci aizņēmies no filmas Tornado II uzņemšanas brigādes. Vēl tika ziņots, ka viņš pēcpusdienās, naktīs un agrās rīta stundās sūtījis Ozolam briesmīgas īsziņas par kaktā iedzītiem suņiem, kokā uztriektiem kaķiem un papagaiļiem, kas spiesti visu mūžu pavadīt ar segu apklātos būros, kā arī šaurās kanalizācijas caurulēs spīdzinātiem kaķiem. "Viena pagale nedeg. Kā vējš skrien, kā miets atduras. Vīrs kā ozols, pauti kā zīles. Pauts kā ozols, vīrs.... nu kaut kā tā," notikušo dziļdomīgi komentēja VVF Zatlers un kopā ar Somijas Tarju devās apraudzīt ceriņu dārzus, kartupeļu vagas, burkānu dobes un nepabeigtā Dienvidu tilta galā ierīkoto akmeņdārzu.

Pēc ilgas un garas tiepšanās, tielēšanās, kājas sišanas pret zemi un bārdas kratīšanas bijušais Šķēle atzina, ka patiešām savulaik dibinājis trasta kompāniju Yew Jew Tree Greed Trust, taču ne sitams nespēja atcerēties, kāda velna pēc to darījis. Arī kompānijas nosaukumu viņš spēja atcerēties, tikai nolasot no lapiņas, kuru turēja otrādi, un visu laiku mēģināja pateikt kaut ko par Bolton. "Nē, nē, tikai ne kāda personīga labuma gūšanai," vien atminējās Šķēle, pieļaujot iespēju, ka kompānija dibināta, lai sniegtu humāno palīdzību Somālijas badacietējiem, vāktu līdzekļus Meksikas līča naftas šmuces satīrīšanai, nopirktu Blackpool dublieru klubu vai vismaz Ozolnieku monarhus, paņemtu bāriņa stūrīti Abramoviča jahtā, iegādātos teltis Haiti zemestrīcē cietušajiem, atbalstītu Latvijas šahistu nokļūšanu Pasaules šaha olimpiādē, uzsauktu volejbola Medenim vienu mēriņu vai vismaz sarīkotu ekspedīciju, lai glābtu čeļuskiniešus. To nudien vairs neviens nespēja atcerēties.

Latvijas tēla veidotāji tikmēr paklusām plānoja jaunu kampaņu. Izrādījās, ka mūsu zemē ar labām sekmēm iespējams rīkot arī safari, jo Dabas aizsardzības pārvalde uz pašu darbinieku ādas bija noskaidrojusi, ka savvaļā dzīvo gan iguānas, gan bruņrupuči, gan pitoni, gan žņaudzējkodējkanārijputniņi, gan vēl daudzas un dažādas eksotiskas radības. "Ja labi pameklētu, iespējams, atrastos arī kāds somainais vilks, dodo, grūdmūsvelcjūs vai jūsvelcmūsgrūdmūsis," bija pārliecināta pārvalde un drīzumā saņēma ziņu, ka Slokas ūdenskrātuvē manīta Nesija. Jauno ideju ar sajūsmu uztvēra Rīgas mērīgais Ušakovs, kurš paziņoja, ka viņa mērķis ir Rīgā saglabāt gan bebrus, gan kokus, gan Kazkalniņu, gan savu krēslu. Par Kazkalniņu gan domas dalījās, jo viņš izskatījās dikti oranžs.

Kurzemes piekrastē tikmēr pilnā sparā ritēja NATO militārie manevri – amerikāņi mēģināja pārbaudīt, vai viņu kuģi ir spējīgi izturēt Baltijas jūras postošās jūnija vētras un asaru zvejas laivu uzbrukumus, vai ar tanku Abrams ir iespējams pārvietoties arī pa dzelzceļu un vai Hummeri desanta operācijas laikā neiestigs betonētajā kāpā. Par lielu izbrīnu amerikāņu desantniekiem, krastā viņus sagaidīja veci vīri ar rudzupuķēm rokās un kaulu zāģiem padusēs. "Nu brālīši, kur tad jūs tik ilgi vazājaties? Mēs jūs jau kopš 1945. gada gaidījām," sacīja vīri.

Tikmēr Amerikas galvenais Obama bija spiests atcelt vizīti Austrālijā, jo tur par viņu nekrietni bija paņirgājušies suvenīru krūzīšu ražotāji, kas prezidentu bija pārdēvējuši no Baraka par Barraku un uz krūzītes attēlotajai fotogrāfijai piezīmējuši ragus, nagus un ķengura somu. Atriebības nolūkos ASV ārlietu Klintone karalieni Elizabeti II dzimšanas dienā apsveica nedēļu par agru, šādā veidā liekot saprast, ka uzskata viņu par vecu sakārni. Starptautiskais konflikts gan tā arī nenobrieda, jo noskaidrojās, ka Elizabetei dzimšanas diena patiesībā ir aprīlī, jūnijā to svin tikai pavalstnieki, tādēļ, ka tā ir pieņemts, bet pašai Elizabetei jau labu laiku nav īsti skaidrs, cik veca viņa ir.

Eiropā tikmēr turpinājās piecgades kārtējie lielākie plūdi, no kuriem ar lielām pūlēm bija izdevies izglābties latvju glābējiem, kuri gandrīz bija noslīcinājuši visu tehniku, līdzpaņemto pārtiku un pat prīmusu. "Nē, nu mums pietiek, tad jau labāk pie Jēkabpils vērot peldošas siena kaudzes vai spridzināt Lielupes jahtklubu," paziņoja glābēji. Polijā plūdi draudēja appludināt Varšavu, Ungārijā – Balatona ezeru, bet Slovākijā – Košices ledus halli. Baumoja, ka tos izraisījis Briseles čurājošais puisēns, kurš pa ilgiem laikiem atkal bija ieģērbts latviešu tautas tērpā un niķojās, jo neparko negribēja būt latvietis, – viņiem maksāja mazāk nekā citiem viesstrādniekiem.

Latvju tautas vīrišķīgākā daļa tikmēr beidza apgādāties ar bungām, svilpēm, taurēm, tamburīniem, vuvuzelām, amuletiem, alu un čipsiem un uz turpmāko mēnesi par savām mājām pasludināja nevis sievu un mīļāko paduses, bet gan klubkrēslu iepretim televizoram. Dienvidāfrikā sākās pasaules čempis futbolā, un mūsu fani ar prieku konstatēja, ka arī Latvija tomēr ir futbola lielvalsts. Proti, čempī līdz ar Koļinko un Verpakovski nepiedalījās arī Bekhems, Ronaldinju, Ballaks, Totti, Dzambrota, Esjēns, Aršavins un pat Pele. LTV7 piedāvāja spēļu komentārus klausīties divās valodās un uzrāvās uz Eiropas aizrādījumu, ka šādā gadījumā nepieciešams nodrošināt sinhrono tulkojumu arī gēlu un basku valodās, kā arī drošības labad ivritā.