Latvju politikas smagsvari beidzot varēja atviegloti nopūsties – LPP/LC bija metuši kauliņus, pārgājuši Rubikonu, izspēlējuši taibreiku un plejoffu un izdomājuši, ka laiks nākt klajā ar savu nostāju valdības jautājumā.

Šlesers solījās valdošo koalīciju atbalstīt, bet par to nebalsot, piekrist tās lēmumiem, bet ne visiem, strādāt komandā, bet ministrus amatiem nedeleģēt, neteikt ne jā, ne nē, ne melns, ne balts, ne zivs, ne gaļa un arī visādi citādi būt tikpat konstruktīvs. "Nu vismaz beidzot konkrēta skaidrība," atzinīgi šo lēmumu novērtēja bēdīgais premjerlācītis Dombrovskis un izvietoja sludinājumu ss.lv portālā par ministru amatu kandidātu meklēšanu. No kandidātiem prasīja būt profesionāliem, nerunāt pretī un pirms vēlēšanām nemaisīties pa kājām. Pieteicās telšu Gaiķēns, kā arī Cēsu sieviešu Kviecējkļaviņa atlaistais Zvirgzdiņš.

Notika acīmredzamais neticamais: lai gan atbalstu ģenerālprokurora Maizīša pārvēlēšanai uz trešo termiņu bija pauduši 150 no visiem simts Saeimas deputātiem, viņu tomēr ņēma un uzmeta. "Kā tad tā?! Vai šodien ir 1. aprīlis? Kas es esmu? Maizītis?" pēc balsojuma apstulbis pie spoguļa stāvēja ģenerālprokurors, savukārt Saeimā sākās razborkas, kurš, par ko, kad un kāpēc vispār balsojis. "Maizīti nedrīkst ar kājām spert!" sašutuši brēca ģenerālprokurora fani, vainīgo meklējot.

Medijus pāršalca baumas, ka Latvijā politisko patvērumu sagribējis meklēt Kirgīzijas gāztais Šurmanturmankurmanbeks Bakijevs, kura dēls jau bija ieperinājies Belokoņa mājkalpotājas istabiņā un sācis tur audzēt aitas un kokvilnu. Pastāvēja bažas, ka Šurmanturmankurmanbekam varētu sekot arī viņa gāzēji, kuriem bez viņa Biškekā jau bija kļuvis pārāk garlaicīgi. Par jaunajām ziņām priecājās vienīgi apvienība Jenotība, kurai parādījās izredzes savās rindās piesaistīt arī biedrību Ak Žol Bakijhan, kā arī airbaltiki, kas nekavējoties grasījās atvērt jaunus reisus uz Biškeku, Ošu un Džalālābādu un uz tā rēķina no valdības atkal izspiest piķi. "Vai jūs dulli esat? Man tepat ir labi," baumas noliedza Bakijevs.

Ar interesi gaidītais sociāldemokrātu kongress beidzās bez vērā ņemamiem rezultātiem, jo jogurtu Dinevičs nevēlējās pastumties malā un pievienoties apvienībai Jenotība. "Jāizvēlas apvienības, kas nesašķeltu partiju," viņš norādīja. "Turklāt visiem taču zināms, ka LSDSP patiesībā nozīmē Latvijas Sociāldemokrātiskā Dineviča strādnieku partija. Ja es aiziešu, tad sanāks LSD, SD, SS vai arī tāda tufta kā Ēlertei." Līdz ar to tika pieņemts lēmums veidot priekšvēlēšanu apvienību ar partijām Sūnu policisti, Pensionāru atmoda, Krasta libertiāde, Kaut kāda kaut kam kaut kur piederoša zeme un Sīkhrenu kustība. Pa visiem kopā tās varēja savākt reitingu zem 1% un reputāciju kā Taigeram Vudsam.

Sazin kāda suņa pēc bijusī VVF aizblandījās uz Taivānu, par ko mūsu Ārlietu ministrija no Ķīnas Tautas Republikas kolēģiem saņēma asas protesta notas, rezolūcijas, deklarācijas, boikotu Latvijas paviljona jaunbūvē Šanhajas EXPO izstādē un aizliegumu turpmākos 666 gadus ministrijas ēdnīcā gatavot pelmeņus no suņu gaļas. "Mums taču nav ne jausmas, kāpēc tantuks uz turieni aizspēries," izmisusi taisnojās Ārlietu ministrija, taču velti – 1,3 miljardus lielā Ķīnas tauta jutās neglābjami aizskarta un protesta nolūkos sarīkoja zemestrīci. Bijusī VVF taisnojās, ka nav zinājusi, ka aizbraukusi uz Taivānu, – viņai šķitis, ka uzaicināta uz Vašingtonas kodoldrošības samitu lasīt lekcijas par Dainu skapīša vēsturi vai, sliktākajā gadījumā, vēlēšanām Sudānā.

Par nacionālās nozīmes kultūras tūrisma objektu Koka Rīga tikmēr tika pasludināts Grīziņkalns ar visiem tā vecajiem tingeltangeļiem, līdz galam nenokusušo slidotavas purvāju, skeitparka rampu, pieminekli piektā gada varoņiem un Lutausim, kā arī pāris desmitiem vieglas uzvedības meiteņu un narkomānu. Plāns pārcelt uz šo rajonu Gaismas pili, Nacionālo teātri un Brīvdabas muzeju, kā arī ierīkot tematisko dabas taku Vārnu ielas republika gan izgāzās, jo ideju pārtvēra Disnejs, kas paziņoja par nodomu tur uzbūvēt izklaides parku Šreks Reperbānī.

Lai blēdīgie Rīgas satiksmes darbinieki nevarētu gaišā dienas laikā čiept elektrību, pirmais zemās grīdas tramvajs sākotnēji sāka kursēt naktīs. Līdz ar to pasažieriem tika aiztaupītas pūles brīnīties, kāpēc ļimonu vērtais tramvajs ir aprīkots ar spieķiem riepās, vēdlodziņu, eņģotām durvīm ar sirsniņu, zemo grīdu, vienu slieksni, karburatoru, kardāna krustiņu un citām tehnoloģiskām novitātēm. Sūdzības bija vienīgi par to, ka šis tramvajs nevis brauc pa sliedēm, godīgi grabēdams un žvadzēdams, kā tā priekšteči, bet nodevīgi un klusi pielavās no mugurpuses. Toties tas solīja kursēt līdz pat Berģiem un, iespējams, Lorupes gravai, lai arī līdz turienei sliedes vēl nebija uzbūvētas.

Latvijas hokeja galvenais divreiz Triju Zvaigžņu ordeni nedabūjušais Značoks, kurš bija iesprūdis Tereškovas servīzes izcīņas finālā, izlasi sāka trenēt ar skaipa un odnoklasņiki.ru starpniecību, sēžot milicijas bobikā uz Balašihas ledus un vienā rokā turot datoru, bet otrā – planšeti ar spēles taktisko zīmējumu. Pāļu pavēlniekam Lipmanam viņš atsūtīja paziņojumu, ka varbūt ieradīsies uz spēlēm ar Franciju, bet varbūt arī neieradīsies, jo turpinājās cīņas par Stenlija kausu, FIBA Eirolīga, Libertadores kausa izcīņa un Tuvalu atklātais čempionāts kērlingā. Raunas ielā sāka domāt, vai latvju izlases trenēšanā nelūgt palīdzību Haritonovam, kurš savulaik bija pamatīgi un klātienē iepazinis Znaroka darba metodes.

Nedēļas nogali ar bažām gaidīja Rīgassūdenī, jo pastāvēja liela varbūtība, ka kaut kur atkal plīsīs kāds maģistrālais ūdensvads vai applūdīs pagrabs ar pērnajiem kāļiem, – Arēnā Rīga bija paredzēts Metallica koncerts. Tā organizētāji šoreiz gan bija laikus nodrošinājušies, uzdodot katram grupas apkalpojošā personāla darbiniekiem paķert līdzi pieclitru muciņu ar ūdeni un atgādināt Hefīldam, ka pašaizdedzināšanās akts uz skatuves neizskatās estētiski. "Ar to vajadzētu pietikt, un ugunsdzēsējiem un glābējiem šoreiz piekasīties nevajadzētu," sprieda arēnas vadošais Babris. Glābējiem gan pagaidām lielākas rūpes par Babri sagādāja bebri, kas uz tiltiem uzglūnēja automašīnām.

Par nedēļas notikumu Nr. 1 neapšaubāmi kļuva VVF Zatlera oficiālā valsts vizīte Tērvetē, kuras laikā viņš kļuva par ērzeļa Radiatora un ķēves Šarlotes kumeliņa krusttēvu. "Gribēju nosaukt par Lilitu, bet vārdam esot jāsākas ar tēva vārda pirmo burtu, turklāt tajā esot nepieciešams arī mātes vārda pirmais burts. Visu nakti prātoju, bet nekas vairāk par Rukšrukš tā arī prātā neienāca," izmisis skaidroja VVF Zatlers, kuram beidzot talkā nāca prezidenta kanceleja un preses dienests, pa visiem izdomājot ķēvītei Rešlijas vārdu. Savai aizbilstamajai VVF Zatlers aizveda no truša Liša laikiem pāri palikušos burkānus, kā arī kaķa konservus un dažas reņģes, ko bija nosmādējis Čārlijs. "Vedekla no Cēsu alusdarītavas, krustmeita no zirgaudzētavas – ir nu gan ģimenīte!" neizpratnē galvu grozīja latvju tauta.