Kamēr turpinājās karstas diskusijas par to, vai ir humāni un jaunajiem kaušanas noteikumiem atbilstoši no Lieldienu zaķa izspiest olas, dabas katastrofas latvju zemē turpinājās: vietās, kur aprima plūdi, momentā uzliesmoja kūlas ugunsgrēki, bet tiklīdz bija apdzēsti tie, no dzēsējglābēju šļūtenēm izlietais ūdens atkal izraisīja jaunus plūdus.

Applūda Riodežaneiro, kā arī Ipiķi, Mazpisāni un Pušmucova, kur lielu ūdeņu tuvumā it kā nebija, tomēr arī šīs vietas negribēja tapt izdzēstas no kartes un aizmirstas kā miesti, kur pat normālus plūdus nevar sarīkot. Satrakojās pat Gauja, kas no Volgas plostniekiem bija aizņēmusies koku krāvumus, ar kuriem draudēja noslaucīt Strenču tiltu, aizdambēt Kazu krāces, paraut uz jūru Siguldas gaisa tramvajiņu un no Lielā Barjerrifa aizvākt ķīniešu kravas kuģa vraku.

Tirgotājiem atkal nācās kost pirkstos, elkoņos un papēžos, jo nebija pareizi aprēķināts pieprasījums: izrādījās, ka gumijas zābaku un lietusmēteļu vietā daudz lielāka vajadzība būs pēc piepūšamajiem matračiem, uz pontoniem uzrīkotām suņu būdām, gumijas laivām, aizsprostiem, smilšu maisiem un it īpaši jau jauniem tiltiem, kurus aizskaloja citu pēc cita. Rīgas domei par lieliem sirdēstiem zelta Dienvidu tilts joprojām stāvēja savā vietā un gaidīja kārtējo tiesībsargu atzinumu.

Uzklausījuši Romas pāvesta Ar Urbi Pa Orbi uzrunā stāstīto, ka cilvēcei pienācis laiks garīgi un morāli pārveidoties, Rīgas satiksmes kontrolieri ķērās pie darba un apguva hipnozes mākslu. Turpmāk zem viņu stingrā acu skatiena bezbiļetnieki paši lēca ārā no trolejbusiem, gūlās tuvākajā peļķē, izvārtījās tajā, tad saslēdza sevi rokudzelžos, maķenīt atspārdīja, uzsita zilu aci un samaksāja soda naudu par gadu uz priekšu. Klīda baumas, ka vasarā galvaspilsētā atkal patrulēs jātnieku policija, kura amatu savienošanas kārtībā piestrādās arī Rīgas satiksmē, un tad bezbiļetniekiem nāksies iemācīties saraustīt sevi gabalos ar divu jātnieku, divu mežonīgu zirgu un divu zirgābolu palīdzību.

Apvienība Jenotība nolēma darboties pēc saimnieciskā aprēķina, kooperatīvās ētikas, brīvā tirgus kodeksa un SVF ieteikumu principiem, tāpēc no partijas Visu Dzintaram par katru deputātkandidātu, ko tā piedāvāja apvienības apvienoti jenotīgajam sarakstam, pieprasīja 10 000 latu. "Dosiet divus, trešo ņemam par brīvu! Pensionāriem – 25% atlaide, skolēniem un studentiem – 50%! Lieldienās, Jāņos un citos svētkos balvā dosim flaijerīti uz esīti! Nepieskaitāmos, enurēzes un vecuma marasma mocītos, neirastēniķus, psihopātus, lepras, mēra un holeras slimniekus, kā arī cita veida trešās šķiras preci neņemam – mums tās pašiem ir gana!" reklamējās Jenotība. "Desmit štukas – tas taču ir delikāts sīkums!" par dzintariešu sašutumu neizpratnē bija Štokijs.

Pavasara tūrisma sezonu atklāja kāds spānietis, kas pamanījās novirzīties no ierastā maršruta un apčurāt Rolanda statuju. Nonācis policijā, spānietis taisnojās, ka Rātsnama logā redzējis kādu figūru, kas viņam pēc izskata atgādinājusi krāniņu, tāpēc viņš nospriedis, ka jau sasniedzis publisko tualeti. "Un galu galā tas jau nebija nekāds Gaudi arhtektūras piemineklis vai Santjago Bernabeu stadions un pat ne Kopenhāgenas nāriņas asaka," par Rolandu nicīgi izteicās spānietis. Par sodu viņu pasludināja par ETA teroristu, Kanāriju salu separātistu un oligarhu pakalpiņu un nosūtīja spaidu darbos uz Rīgas ostu, jo Šlesera nolīgtais Gaiķēns bija pamanījies uzkāpt uz korķa, ierīkot telti uz konteineru kravas kuģa un sakurināt ugunskuru Krūmiņjūļa termināļa pagrabā.

Finanšu ministrija ierosināja veikt izmaiņas ceļu satiksmes notikumos, lai tehniskās apskates, trubiņā pūšanas vai riepu piepumpēšanas laikā no autovadītājiem varētu iekasēt ne tikai visas nesamaksātās soda naudas, bet arī nobēdzinātos alimentus, naudu, kas nav atdota par līzingā pirkto ledusskapi, baznīcai pienākošos desmito tiesu un gadiem ilgi nemaksātos ziedojumus Miera fondam un DOSAAF. Lai neviens nespētu izvairīties no maksājumiem, tehnisko apskati ik gadu nācās veikt arī tiem, kuriem automašīnas nebija. "Var taču to uz vienu dienu kaut kur aizņemties," nosprieda Finanšu ministrija.

Baznīcai desmitā tiesa tiešām bija nepieciešama, jo naudas garīdznieku algām pietika vairs tikai līdz jūlijam. Izrādās, ka arī baznīca bija kritusi par upuri nekustamo īpašumu tirgus svārstībām, jo neviens negribēja pirkt dzīvokļus ne kancelēs, ne pie krucifiksa, ne ziedojumu traukos un vēl jo mazāk kapličās. Turklāt baznīcas vīnā treknajos gados bija nodzerti trīs ļimoni jeņķu naudiņas, ko nu ātri vajadzēja atdot. Apelējot pie vēsturiskā taisnīguma, draudžu gani pieprasīja desmito tiesu vai vismaz pirmās nakts tiesības. Pēdējo ierosinājumu precētie tautas kalpi atbalstīja, neprecētie nez kāpēc bija pret, bet Saeimas daiļā dzimuma pārstāves atturējās.

Šaušalas pārņēma Purvciemu – tur bija parādījies vistu vanags. Ar utu vanagiem un urālpūcēm rīdzinieki bija daudzmaz iemācījušies sadzīvot, taču šāda plēsoņas parādīšanās iedvesa bailes un paniku visā Daugavas labajā krastā. Bērni vairs negāja uz skolu, pensionāri atturējās sēdēt uz soliņiem, tika slēgti avīžu kioski, trolejbusi meta Purvciemam līkumu, un pat vietējais bomzis Vaņa ar asarām acīs pamāja ardievas savam dzimtajam atkritumu konteineram. Policija saņēma četrus iesniegumus par laupīšanu, trīs – par atklātiem draudiem, sešus par sutenerismu un vienu par izvarošanu, un visos šajos gadījumos vainīgais izrādījās nekrietnais vistu vanags. Krietnā iekšlietu Linda solījās ņemt šo lietu savās skarbajās rokās, un tam solījās sekot līdzi gan raidījums Nekā. Ne sūda. Pat ne personīga, gan arī jaunais, ar Mūkusalas bijušā Pazoliņa peregaru apdvestais žurnāls Ņefiga nav.

Latvijas hokeja galvenais pāļu pavēlnieks Lipmans no Balašihas ar gājputnu pastu saņēma Oļega Z. rakstītu vēstuli. "Atvaino, Kira, man nav laika – kopā ar Indiana Džonsu meklēju Gagarina kausu, Tereškovas servīzi, Ārmstronga nakstspodu un Svēto Grālu! Iebrauc internetā, paskaties, kā klājas Uļeščenko, un sasauc uz izlases treniņnometni visus, kas vēl nav atteikušies spēlēt, bļin!" bija sacīts Dzeržinska divīzijas mentu karalauka pastā apzīmogotajā vēstulē. Lāga Kirovs, kurš jau trenējās otrā vārtsarga lomai un gatavoja runu par Latvijas iespējām uzņemt 2022. gada olimpisko hokeja turnīru, pamatīgi apskaitās par jaunajiem pienākumiem un nosūtīja Jaroslavļas lokomotīvistiem faksu ar piedāvājumu par lētu naudu iegādāties metāllūžņu kravu un Grindeksa ražotās spēka tabletes. "Tikai gādājiet, lai Značoks un Vītoliņš man jau sestdien no rīta ir Pintiķos uz ledus, paklāja un skaidrā," rakstīja Lipmans.

Taču pats galvenais nedēļas notikums neapšaubāmi bija šova Tirinies ar zvaigzni 3 noslēguma gaidības. Bukmeikeru, totalizatoru un pokera spēles kantori rāvās vaiga sviedros, lai pieņemtu likmes uz šova iznākumu, un tās bija šādas: uzvarēs Kiviča Dombrovska – 1:2, uzvarēs Bikšus Sančus Didžus – 1:4, uzvarēs Ugunsgrēka Aleksis – 1:15, uzvarēs nez no kurienes izrautais Meržemurmuļduļejevskis – 1:30, Mironovs beigās dabūs pa purnu – 1:1. Ar šādām prognozēm visi bija mierā.