Kaut gan atbildīgās amatpersonas un dienesti jau kopš pērnajiem Mārtiņiem bija brīdinājuši latvju tautu par plūdiem, dienā, kad tie beidzot atnāca, neviens atkal nebija nekam gatavs.

"Mēs aizsūtījām ledus spridzinātājus uz Pļaviņām, evakuējām apdraudētās gājputnu sugas no Jēkabpils pļavām un leišu bļitkotājus no Ventas ielejas, ar smilšu maisiem aizkrāvām Saeimas tribīni, aizbetonējām bebru alas pie Rīgas kanāla un izdalījām piepūšamos plostus Gaiziņkalna apkaimes iedzīvotājiem, bet kurš gan varēja iedomāties, ka applūdīs Lielupe un no ūdens rēgosies tikai Lauksaimniecības universitātes pils dakstiņi?!" sūrojās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Uzzinot, ka nelietīgie plūdi apturējuši satiksmi uz Jelgavas–Annenieku–Kaķenieku–Zaļenieku šosejas, iekšlietu Mūrniece uz turieni pēc veca paraduma gribēja nosūtīt specvienības Omega, Beta un Gamma Ray, taču kāds viņai tomēr pačukstēja, ka ūdens no stekiem un asaru gāzes baidās maķenīt mazāk nekā Bauskas iedzīvotāji.

Krietnajai Mūrniecei gan darba pietika tāpat, jo nācās mēģināt noskaidrot, kurš šakālis citam šakālim mēģinājis pārgrauzt rīkli, ielaužoties Ventbunkera birojā un pieliekot pie sienas apsardzi. Lai to uzzinātu, Mūrniecei nācās izlasīt pāris bestsellerus par tranzītbiznesa kariem un VK(b)P īso kursu, kā arī pāris tūkstošus krimināllietu sējumu. "Te pats velns netiks skaidrībā. Vismaz bez pusstopa, stopa vai kāša," noteica Mūrniece uz aizsūtīja savas specvienības uz Saldus apkaimi, kur globālās sasilšanas ietekmē pati no sevis bija izaugusi milzīga marihuānas plantācija, pašā pavasara vidū ziedēja opija magones, plauka kokas krūmu lapas un aiz kalna dūmus kūpināja neliela heroīna pārstrādes rūpnīciņa.

Tautpartijiešu ministri beidzot sakārtoja savus demisijas rakstus, jo pretējā gadījumā viņiem piedraudēja neizsniegt sūri grūtā darbā nopelnīto kompensāciju un nākamā mēneša cukura talonus. "Lūdzu atlaidiet mani no ministra amata, jo šī valdība mums jau ir piegriezusies un Andronkulis teica, ka tajā visu, ko varējām sačakarēt, jau esam sačakarējuši. Un vēl es gribu dabūt atpakaļ savu iepriekšējo amatu, deputāta mandātu, vietu komisijā, dienesta vāģi un Zelta zivtiņu par 666,66 latiem," bija sacīts universālajos ministru iesniegtajos atlūgumos. Izcēlās tikai Segliņš, kas pieprasīja, lai viņu atbrīvo no veselības ministra amata, turpmāk vairs nesauc par Rozentāli un nemēģina izmantot par sievieti. Šo cēlo mērķu sasniegšanai viņš pat bija gatavs uzaudzēt bārdu, atteikties no biezpienu sieriņu Kārums ēšanas brokastīs, pusdienās, launagā un vakariņās, nopirkt vīrišķīgas Dolce & Gabbana brilles un vairs nenēsāt blondu parūku.

Jaunās valdošās koalīcijas stiķēšana nenotika tik raiti, kā cerēts, jo Rīgas vicemēra Šlesera pirmo partija paziņoja, ka ātrāk par Gagarina debesbraukšanas dienu, 12. aprīlīi, atbildi par iesaistīšanos valdībā nesniegs. "Vēl jāpaskatās pēdējās hokeja spēles, jānokrāso olas, jāpārlec pāri ugunskuram, jāizpušķo eglīte, jāizdzer kāds kauss alus, un tad jau kārta pienāks arī valdībai," prioriātes skaidroja Šlesers, pārmaiņas pēc gan iesniedzot reorganizācijas plānu, kas paredzēja Iekšlietu un Satiksmes ministriju apvienošanu, Ārlietu ministrijas likvidēšanu un paša Šlesera krēsla piekabināšanu Dombrovska krēslam. "Tie plāni jau sāk kļūt par pastāvīgu sērgu. Tāpat kā ikgadējā dzimšanas diena," atguvies no svinībām nikni noburkšķēja VVF Zatlers un nokaitināja plūdu apņemto latvju tautu, apjautājoties, vai kāds viņam tomēr nepasniegtu glāzi ūdens.

Toties ziņas no Maskavas VVF Zatleru iepriecināja – izrādījās, ka 9. maija Uzvaras svinību dienā viesiem tomēr nebūs jābučo Staļina svētbilde, jādzied Internacionāle un jātērpjas sarkanarmieša formas tērpā. "Nu, varbūt kāds Višinska, Berijas vai Kirhenšteina portrets Sarkanajā laukumā arī tiks izvietots, taču – nekādu pārmērību," raportēja svinību organizētāji. Bija paredzēts, ka pa Sarkano laukumu maršēs arī britu un amerikāņu karavīri, taču Krievijas galvenais Medvedutins pēdējā brīdī attapās, ka tas varētu būt pretrunā ar jauno militāro doktrīnu, saskaņā ar kuru NATO pēcpadomju telpā drīkstēja ierasties, tikai lai uzdāvinātu kādu vecu karakuģi vai piešķirtu citu humāno palīdzību.

Trakas lietas notika pie Somālijas krastiem, kur vietējiem pirātiem dienesta uzdevuma pildīšanas laikā uzbruka kāda Panamas kravas kuģa apsardze. Par laimi, notikuma vietā ātri ieradās Eiropas Savienības kara flotes kuģis, kas atbrīvoja nabaga somāliešus un izteica stingru brīdinājumu panamiešiem. Jūras laupītāji draudēja sūdzēties tiesā, viens no pirātiem pat protesta nolūkos aplējās ar jogurtu un uzrāpās uz kuģa rajas, draudot nelēkt okeānā, bet viņu arodbiedrība paziņoja par iespējamu streiku un demonstrāciju pie ANO ēkas Ņujorkā.

Gatavojoties jaunajai tūrisma sezonai, kurai bija piešķirta devīze Miegainā Latvija, Rīgas mērīgais Ušakovs nolēma beidzot atļaut sēdēt, gulēt, sauļoties, lasīt grāmatas un veikt ārstniecisko masāžu pilsētas zālienos. Lai miegainajiem viesiem tālu nebūtu jāiet, pie zālieniem apsolīja uzstādīt 18 pārvietojamās vai stacionārās tualetes, kuras, iespējams, tīrītu reizi mēnesī. Pie viena tika samazinātas PVN likmes viesnīcām, viesu namiem un izīrējamām istabiņām komunālajos dzīvokļos, ieviesta abonenta maksa par čurāšanu pie pieminekļiem un etalons, kuru varēja izmantot arī bāros un restorānos. "Vau! Varējāt vēl arī 1. septembrī alkoholu servēt par brīvu un devalvēt to savu latu, citādi baigi sālīti sanāk," nopriecājās potenciālie tūristi un, kā ierasts, no Čeboksariem taisnā ceļā aizbrauca uz Turciju.

Latvijas uzņēmēji izstrādāja Manifestu par varenu Latviju, kas sākās ar vārdiem "Rēgs klīst pa Eiropu..." un beidzās ar saukli "Tikai Rīga, tikai Dinamo!". Manifests paredzēja pašu uzņēmēju vadībā izstrādāt saprātīgu valsts pārvaldes un nodokļu neiekasēšanas mehānismu un paredzēja jaunas vēlēšanu apvienības izveidošanu ar provizorisko nosaukumu Biezais vectēvs.

Ar plašu vērienu latvju zemē gatavojās svinēt Zemes stundu – sestdienas vakarā bija paredzēts izslēgt apgaismojumu trešdaļā Rīgas, kā arī neizgaismot pusi no dzelceļa tilta un Stacijas pulksteni, kuru tāpat atkal bija paredzēts paļurkāt par stundu uz priekšu. "Nekas, hokeju varam skatīties arī sveču gaismā," nosprieda optimisti, kuri cerēja uz Dinamo sesto spēli ar Znaroka mentiem. "Tikai ne pēc tam, kad ledus blāķi būs sagrāvuši visus Daugavas HESus," piebilda pesimisti un aizgāja gulēt jau ceturtdienas vakarā.