Kamēr visi gaidīja lielos pavasara plūdus, nelaime nebrēkdama nāca no pavisam citas puses – pie Brasas tilta pārsprāga resna ūdenscaurule, apturot vilcienu, tramvaju, automašīnu un gājēju kustību, kā arī atsviežot Rīgu par pāris gadsimtiem atpakaļ – dzimtbūšanas, aku un Rīdzenes upes kanalizācijas sistēmas laikmetā.

VUGD Pencis tiesājās ar Rammstein, kuri nebija piekrituši pirotehnikas vietā izmantot bērnu plaukšķenes; 11. tramvajs ar vilcienu Rīga–Saulkrasti, kas to, iebraucot lielajā peļķē, bija apšļakstījis; autortiesību apvienība – ar remontstrādniekiem, kuri, rokot bedri, bija nelicencēti svilpojuši Katjušu; pārējie – ar Rīgassūdeni par laikus neaplietiem kaktusiem, veļas baļļās iepelējušajām drēbēm un applūdušajos pagrabos sarūsējušajiem velosipēdu rāmjiem un dzelmē nogrimušām zaptes burkām.

Pirmais bēdīgā premjerlācīša Dombrovska valdības gads bija kaut kā nebūt aizvadīts, un aiz priekiem par šo notikumu visi steidza apskauties, sabučoties un apdāvināties. Jaunais laiks saviem uzticamajiem koalīcijas partneriem no Tautas partijas uzdāvināja Repšes gleznu Brālīši, kurā bija attēloti no olām izšķīlušies krokodilēni, bet pašā vidū cāļa akts. "Nu, te viss skaidrs – Repše perēja visādus šadurskus un kalnietes, bet redz, kas sanāca! Savukārt cālītis laikam domāts pats Repše – vienkārši nemācēja uzgleznot balto dūju zilajā debesu jumā," prātoja tautpartijieši. Atbildes reveransā TP pasniedza Jaunajam laikam gleznu Pārītis, kurā bija attēlots Mākoņtēvs ar Kiki dabīgā lielumā un uzraksts: "Pieprasām nekavējošu tikšanos ar premjeru, burvju vārdiņš – fiksi!"

Pie valdības darba izvērtēšanas ķērās arī VVF Zatlers. "Ja jūs esat mācījušies augstskolā, tad zināt, ka ir tāda ailīte kā ieskaitīts," sacīja VVF Zatlers, palūkojās uz valdību un, nekādu reakciju nesagaidījis, atgādināja, ka īpaši neapdāvinātiem studentiem dažreiz ailīte aizpildās pēc tam, kad viņi pasniedzējam atnesuši konjaciņu vai aploksnīti. Tā kā valdība joprojām nekā nesaprata, VVF Zatlers nospļāvās, pieprasīja ieskaišu grāmatiņu, tajā iešvīkāja "ieskaitīts, trīs ar mīnusu, nepieciešama koriģējošā vingrošana, pārcelt uz nākamo klasi nosacīti", bet valdība turpināja blisināt acis, bija neizpratnē un devās pie Kārļa, lai viņš iztulko, ko viņa vecais ar savu izteikumu īsti domājis.

Pa to laiku Latvijas Nacionālajā teātrī, kas pēc Leļļu teātra un bērnudārza Kāpēcītis bija trešā piemērotākā vieta šādam notikumam, norisinājās politisko partiju apvienības Jenotība dibināšanas kongress, uz kuru delegāti, spriežot pēc valdošajām krāsām, bija sabraukuši ar airbaltiku takšiem. Kongresā tika stāstītas pasakas un šausmu stāsti, pieminētas Saulcerīte, bārenīte un paklīdene, izjusta pleca sajūta no bijušās VVF puses un apspriests, vai Repše atnāks vismaz uz āfterpārtiju. Pirmā atzinība jau tika saņemta – rudās Āboltiņas epitets par spējām saskatīt ievainota putna izdegušajās acīs cerību dzirksteli daiļrunības konkursā ieguva otro vietu, zaudējot tikai šovā Tirinies ar zvaigzni 3 dzirdētajam, kad Violas un Ellas Mailītis tika nodēvēts par ultrafrigidu vīrieti un superimpotentu sievieti.

Dažādās tiesu instancēs visu nedēļu turpinājās skaidrošanās par to, vai atļaut kādus pasākumus 16. martā un, ja atļaut, tad kam, kā, ar ko, kur, kāpēc un cik ilgi. Pieteikumu un tiesu bija tik daudz, ka visu prasību izskatīšanai bija nepieciešami vismaz pāris gaismas gadi. Tādēļ iniciatīvu savās rokās ņēma Satversmes tiesa, kas 16. marta sakarā nosprieda, ka pulkstenis marta pēdējā svētdienā pagriežams par stundu uz priekšu, cietumos ieslodzītie razbainieki barojami labāk, Austrumjeruzālemē būvējamas jaunas mājas, bet kailcirtes apdraudētajiem medņiem jāvēršas Strasbūrā.

Milzu nopēlumu izpelnījās Rīgas vicemērīgais Šlesers, kurš 8. martā, sieviešu dienas rītā, darba laikā, izmantojot administratīvo resursu, Rīgas domei piederošo tinti, faksu, preses sekretāri un vienu A4 formāta papīra lapu, žurnālistus sasauca uz atvērto durvju dienu Saeimas deputātei Inesei Š. piederošajā zemesgabalā Bulduros. "Solos atstrādāt. Gan Inesei, gan pašvaldībai," solījās krietnais Šlesers, kamēr KNAB vēl nebija ķēries pie kārtējās pārbaudes. "Es tev rādīšu – atstrādāt! Kur var vazāties visu dienu sieviešu svētku laikā!" ar pērnajiem tulpju kātiem viņu mājās iepļaukāja Inese.

Āgenskalna sākumskolas skolēni turpmāk mācību iestādē varēja iekļūt tikai pēc tam, kad viņiem bija noņemti pirkstu nospiedumi, noskenēta acs varavīksnene, rūpīgi izmērītas ausis, deguni un citi locekļi un īpašs muitnieks bija pārliecinājies, ka viņi taisnajā zarnā nemēģina ienest skolā ieročus, narkotikas vai špikerus. "Tas ir ne tikai drošības apsvērumu dēļ. Mums radušās aizdomas, ka mūsu skolā paslepus mācās daudzi, kuri nav samaksājuši klases fonda un pusdienu naudu," skaidroja skolas vadība. Savukārt policija bija sajūsmā – jau pirmajā sistēmas darbības dienā pēc pirkstu nospiedumiem izdevās identificēt vairāk nekā 10 recidīvistus un vienu starptautisko teroristu, kurš bija plānojis uzzīmēt žurnāla Dadzis karikatūristu.

Latvijas valsts meži izsludināja izsoli par apslēptas mantas meklēšanas tiesībām Apriķu mežā. Pagaidām neviens nezināja, kas tur varētu būt – Zviedrijas karaļa Kārļa XII zelta naudas lāde, nacistu nomušīta tirgoņa dārglietas, melno trifeļu stādi vai tomēr tikai apsaluši pērnās ražas āboli un kartupeļi. Interese par izsoli tāpēc bija maza – uz to pieteicās tikai kāda Krievijas firma un Azerbaidžānas pilsonis, kuri Apriķu mežu pievienoja Skrundas pilsētiņai un atkal par to nesamaksāja. "Būtu izsolījuši tiesības rakt Latvijas Bankas pagrabā vai vismaz Baltijas jūrā pie kuģu vrakiem, vēl varētu padomāt," skaidroja potenciālie racēji.

Copes lietu rekordu grāmatā iekļuva bļitkotāji, kuriem Lielupē bija izdevies izvilkt šīs sezonas lielāko savvaļas bulli. Pašiem zemledus makšķerniekiem gan prieka bija maz, jo lielais loms norāvās jau uz ledus esot, izdancināja pāris bļitkotājus uz ragiem, pievāca virvi, vergu, trīs mormiškas un maisiņu ar iebarojamo putru, turklāt pirms ieiešanas mežā noburkšķēja: "Nepateicība ir pasaules alga." Makšķernieku vidū paklīda baumas, ka bullis esot glābšanas dienestu slepenais ierocis, ar kura palīdzību bļitokotājus cer dabūt nost no ledus vismaz līdz Vasarsvētkiem vai 1. septembrim.

Par godu tam, ka Sanktpēterburgā viesojās Rīgas mērijas delegācija, Dinamo speciāli pagrūda Ufas Jemeļjana Pugačova Salavata Julajeva klubam, lai izslēgšanas spēlēs uzrautos uz Medvedutina SKA un Rīgas mērs Ušakovs varētu pie viena noskatīties arī hokeja spēli. "Rīgā mani dušeņka uz spēlēm nelaiž," taisnojās Ušakovs. Viņš arī varēja pirmais telefoniski no notikuma vietas ziņot par notiekošo uz laukuma, jo Sanktpēterburgā nebija jēguši satelītam pieslēgt dekoderu un bija pazudis horizontālais taimkods. Ušakovs varonīgi filmēja spēli ar mobilo telefonu un sūtīja šo miglas bildi dzimtajam PBK, kas to zibenīgi pārdeva LTV7. Savukārt KHL prezidents Medvedutins par šo neizdarību ņēma priekšā SKA prezidentu Medvedutinu, taču šo procedūru veica ļoti uzmanīgi, lai nesadusmotos Kremļa Medvedutins.