Slaidi nospļaujoties uz Kopenhāgenas konferenci par globālo sasilšanu, latvju zemei uzbruka tik nežēlīgs aukstums, ka izsala pat visi prusaki, ērces, blusas, etaloni un bankomāti, lielveikalu akvāriju zivis, Saeimas kafejnīcā tirgotie melnie ikri, godasardze pie Brīvības pieminekļa un Rīgas domes deputāti, kuri aukstuma izraisītajā drudzī un karsonī akceptēja Rīgas satiksmes ideju par biļešu cenas palielināšanu līdz 50 santīmiem.

Rīdzinieki gan pagaidām par to īpaši nesatraucās, jo ziemā sabiedriskais transports pa aizputinātajām pilsētas ielām tāpat gandrīz nekursēja vai, ja arī kursēja, tad ar pāris stundu kavējumu, turklāt atpakaļgaitā.

Savukārt pie Ministru kabineta ēkas telšu pilsētiņā dzīvojošie turpināja protestēt pret sazin ko, paģērot valdībai nekavējoties izdarīt to, nezin ko, lai viņiem kļūtu labāks tas, nezin kas. Pie telšiniekiem pasildīties ieradās arī daži pašvaldības policisti, ātrās medicīniskās palīdzības brigāde un VVF Zatlers, kuru Lilita kārtējo reizi nakts laikā bija izdzinusi no mājas, jo viņš laikā nebija pabarojis kaķi un atkal aizmirsis nopirkt dekoderu. Bēdīgais premjerlācītis Dombrovskis gan pie protestētājiem nedevās. "Ko es tur neesmu redzējis? Teltis? Prīmusu, vienreizlietojamo termosu un pusizēstu Tūristu brokastu bundžu? Baigi vajag!" viņš pie sevis purpināja un tīksmi izslēja čībās ar rozā zaķīšiem autās kājas pie kamīna.

Aiz gara laika premjerlācītis nolēma pārlasīt kārtējo vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem un bija varen izbrīnīts. Izrādās, vienošanās paredzēja Latvijas eksporta pieaugumu par 666% gadā, darba algu pacelšanu par 15%, nodokļu pazemināšanu par 66%, visu zviedru banku izsniegto kredītu anulēšanu, nekavējošu pāreju uz eiro un juaņu, kā arī Šlesera un visas viņa pagaidu valdības nosūtīšanu uz Tambovu. Par pēdējo priekšlikumu premjerlācītis tā nopriecājās, ka pamodās, lika pie malas brāļu Grimmu pasakas un gāja gulēt. Šoreiz pa īstam...

Saeimā pa ilgiem gadiem beidzot bija izdevies savākt simtprocentīgu kvorumu, jo Latvijas Vēstnesī publicētās afišas liecināja, ka ar lekciju par necenzēto leksiku uzstāsies profesore Kursīte. Kaut gan deputāti, kā vienmēr, uzskatīja, ka paši visu zina, pat viņus pārsteidza fakts, ka vārdi "okupants", "tirliņš" un "liellops" nav necenzēti, bet "mudaks" – ir. Lai celtu tautas kalpu kvalifikāciju, viņi tika nosūtīti praksē uz nākamās sezonas futbola maču starp Ventspili un Skonto, bet fakultatīvi drīkstēja apmeklēt arī jebkuru kantori, kurā nebija laikus izmaksātas algas, vai pārmaiņas pēc patiešām tikties ar vēlētājiem.

Rīgas 1. slimnīca trīs nedēļas ātrāk par plānoto pārtrauca analogo apraidi un neatliekamās palīdzības sniegšanu, par ko nāvīgi sašuta Veselības ministrija – nu visi pacienti un klienti ar ātrajiem tika transportēti uz ministrijas ēku, krauti grēdās gaiteņos, koridoros un pat mazmājiņā, un veselīgajai Rozentālei vairs nebija atsevišķas telpas, kur veidot frizūru. Atriebjoties viņa uzsūtīja nabaga slimnīcai pārbaudi pēc pārbaudes: sanepidstacija cilāja klozetpodu vākus un pētīja, vai tīrīšanai tiek izmantots svaigs Harpix; nodokļu inspekcija prašņāja, kur iegrāmatotas pacientu pateicībā atstātās konfekšu kastes; policija skatījās, vai ledusskapī nav nobēdzināts kāds nepiereģistrēts un nedeklarēts līķis; zaļie protestēja pret gaitenī acīmredzami spīdzināto kaktusu, bet CSDD vēlējās zināt, vai invalīdu ratiņiem laikus izieta tehniskā apskate un samaksāts ceļu nodoklis. Beigu galā slimnīcai apnika, un tā piedāvāja Rozentālei izveidot frizūru ar miksera vai elektrošoka palīdzību.

Šīs jezgas dēļ 1. slimnīcā netika nogādāts Itālijas pleibojpremjers Berluskoni, kurš no kāda Inter fana norāvās ar ģipša Milānas katedrāli un tikai pārpratuma pēc nedabūja ar torni acī, toties palika bez pāris zobiem un bija spiests veikt lūpas, deguna un kreisā krūšu galiņa plastisko operāciju. Internetā uzvirmoja neizpratnes pilna diskusija, kāpēc nav mests ar īstu Pizas torni, Kolizeju, Romas olimpisko stadionu, Venēcijas gondolu vai futbola kluba Milan izcīnītajām trofejām, kāpēc metēja nav bijusi kāda no pleibojpremjera pavestajām nepilngadīgajām modelēm vai pamestajām sievām un, galvenais – kāpēc iemests tikai tagad un kāpēc šis pasākums netiek atkārtots? Savukārt latvju zemē strauji uzplauka dažādu suvenīru tirdzniecība. It īpaši pieprasīts bija Brīvības piemineklis, TV tornis, Uzvaras piemineklis, Vanšu tilts un citas skulptūriņas, kurām asāki gali – daudzi to pircēji momentā pieteicās audiencē pie premjera, valdības vai vismaz Saeimas.

Krāpšana latvju zemē plauka un zēla. Policija tik tikko spēja notvert un bargi nostrostēt Fenšui elpas, Likteņa smaida, Sprīdīša stabulītes, pirtnieka Anša vērdiņa, bezmaksas telefonsarunu, bezlimita īsziņu un citu reālu un virtuālu amuletu un talismanu tirgotājus. Šķīvjveidīgais Viasats un digitālais Teļakoms brīdināja, ka visu piķi gatavojas nokāst paši, un aicināja iedzīvotājus no apšaubāma izskata subjektiem neiegādāties verķus, ar kuru palīdzību vecais Elektron televizors par nieka 15 latiem varētu rādīt Majonas vulkāna izvirduma tiešraidi, Zelta čiekura balvas pasniegšanas ceremoniju vai āpšu un bebru medību sezonas noslēguma banketu.

Krievijas Federālais muitas dienests uzsāka pastiprinātu autopārvadātāju kontroli uz robežas, kā rezultātā pilnībā apstājās tranzīta un kontrabandas kustība, ar šoferu izmestajām tukšajām pudelēm tika nodarīts nelabojams kaitējums videi, kā arī aizsala ūdensvads, centrālapkure un kanalizācija un pat nobeidzās pasta balodis, ar kuru Latvijas Ārlietu ministrija sūtīja kolēģiem savu notu. Krievu muitnieki taisnojās, ka tikai pilda savus darba pienākumus un turpināja skrupulozi pārbaudīt gaisa spiedienu riepās, krāsojumu uz borta, salonā uztveramo radiostaciju skaņas kvalitāti un to, vai šoferi neslimo ar astmu, tuberkulozi, vaginālo klepu, ielaistu alkoholismu un ūdeni ceļgalā. Vēl viņus interesēja, vai netiek mēģināts pāri robežai dabūt Eritrejas futbola izlasi, kas bija pazudusi pusceļā starp Keniju, Puertoriko un Taivānu.

Gada katastrofa notika Alūksnes pusē, kur vietējais mazbānītis saskrējās ar ne mazāk vietējā policijas priekšnieka stūrēto dienesta vāģi. Rūpīgi noskaidrojot negadījuma apstākļus, bānītim tika sastādīts protokols par braukšanas ātruma pārsniegšanu un neatļautu apdzīšanu apdzīvotā vietā, šķērsojot nepārtrauktu braukšanas līniju pie luksofora sarkanās gaismas, zīmes Uzmanību, zebra! un trīs salauztu fotovideostereoradaru deguna priekšā. Sods par to bija administratīvais arests uz 15 diennaktīm, kā arī tiesību atņemšana uz diviem gadiem. Šo sodu mazbānītis devās izciest uz Latvijas hokeja izlases noraidīto soliņa, kur tam nācās savākt arī paša galvenā Znaroka izspļauto košļeņu kaudzi un pret paša gribu iesaistīties diskusijā, vai uz Vankūveru līdzi jāņem arī Naumovs vai arī krietnais Kirovs patiešām ir gatavs aizsegt vārtus ar savu rumpi.