Pie Saeimas nama notika lielā staigāšana – aizbrauca rokeri, pokeri un šokeri, atnāca arodblēdībnieki un blēdībarodnieki; aizgāja tie, atnāca studenti un citi dīkdieņi; aizgāja tie, atnāca skolotāji, pedagogi un pedofili; aizgāja tie, atnāca numismāti, celibāta piekopēji, dekadentisti, filantropi un masturbatori; aizgāja tie, atnāca deputāti, parlamentārieši un Repše ādas uzvalciņā un ar vilnas portfelīti, un visi, atskaitot Repši, pret kaut ko protestēja, tikai bija jau piemirsuši, pret ko īsti.

Galvenais bija tas, ka Zviedrijas Centrālā banka gan budžetu, gan protestus atzina par pieņemamiem, norādot, ka tie nav pārspējuši nemierus, kas Rīgā izcēlās pēc leģionāru izdošanas Staļinam, vella kalpu nepareizas interpretācijas un zviedru pakāsiena Latvijai pasaules hokeja čempī.

Kaut kāda rosīšanās Saeimā turpinājās līdz pat vēlam vakaram, kamēr tas apnika televīzijas tornim, un pa starpu visam šim murgam parlaments pieņēma valsts nākamā gada budžetu, kas tika nobēdzināts zem segvārda Kā atdoties starptautiskajiem aizdevējiem. Pašu budžetu gan neviens visā šajā burzmā nepamanīja, un tikai Jēkaba ielas sētnieks nākamajā rītā zem deguna nikni ņurdēja: "Un kurš maksās par nomīdīto bruģi? Kurš – par neizdīgušo zālienu? Kurš savāks protestētāju pamestos izpūtējus, aizdedzes sveces, karburatorus, smiltis, konfekšu papīrīšus un apgrauztos zīmuļu galus? Kurš slaucīs opozīcijas sagatavotos un tā arī neizskatītos papīrus? Es, vai?! Baigi vajag!"

Lai latvju tauta reizi par visām reizēm saprastu, ko tās labā dara parlaments, LTV1 atvēlēja visu dienu budžeta tiešraides demonstrēšanai un, par lielām šausmām sporta faniem, nerādīja 1996. gada handbola čempionāta apakšgrupas spēles starp Nigēriju un Tutsitutsi salām atkārtojumu. Diemžēl arī šoreiz neko īsti skatāmu LTV piedāvāt nespēja, jo deputāti apstiprināja Krievijas Valsts domes vadītāja savulaik izteikto paziņojumu, ka parlaments nav vieta debatēm. Monotono ciparu saukšanu un kūtro auditorijas reakciju kaut nedaudz spēja atdzīvināt tikai Leiškalnu Kārlis ar paziņojumu: "Bingo! Šķiet, ka es šeit esmu saķēris triperi!" Tādu nieku dēļ deputātus no sēžu zāles, protams, neevakuēja, Leiškalnam izsniedza sauju ar zilajiem graudiņiem un nedaudz sērskābes, deputātiem no bišu frakcijas īpaši piekodināja ar viņu nestāties intīmās attiecībās, bet pārējos aicināja uz produktīvu pogu spaidīšanu.

Pirms budžeta apspriešanas bēdīgais premjerlācītis Dombrovskis gan vēlējās vēl tikties ar bargo mākoņu Šķēli, lai pārliecinātos, vai oranžie nenogāzīs kādus podus vai citas valdībai līdzīgas inženiertehniskās būves, taču bargais Šķēle šoreiz bija pavisam bargs, tāpēc bēdīgais Dombrovskis saņēma tikai īsziņu: "Atšujies!", to pašu – no Kikī telefona sūtītu. Beigu galā gan lāga Andris atmaiga. "Nu, nu, nečīksti, varam jau piesēst un papļāpāt, ja gribi – kaut vai par Tautpartijas ministru darbību vai manu 27 ļimonu vekseli," viņš tēvišķīgi uzsita šņukstošajam premjerlācītim pa plecu un pasniedza nēzdodziņu ar iniciāļiem A. Š. – vai nu kā prezentu no paša, vai arī no Šlesera.

Rīgā tikmēr paguva paviesoties Eiropas pats galvenais Van Rumpumpujs, kurš pēc kroga Groks un konsumācijas meiteņu apmeklēšanas atzina, ka Briselē cenas dažviet ir augstākas un vismaz šajā ziņā Rīgai ir attīstības iespējas. Van Rumpumpujs arī pavēstīja, ka Brisele turpinās iepriekšējo politiku, visas 27 dalībvalstis atzīstot par vienlīdzīgām, bet dažas par vēl vienlīdzīgākām. "Direktīvas nāks no mums, bet mēsli būs jāstrebj jums," paziņoja Van Rumpumpujs, pasludināja to par Eiropas Savienības jauno himnu, devīzi un vimpeli, kā arī noņēma no Doma laukuma egles trešdaļu spuldzīšu, kas neatbilda standartiem, jo uz tām nebija attēlots ES karogs.

Eiropas Komisija bijušajam enerģētikas Andrim Piebalgam iedalīja attīstības sadarbības komisāra portfeli, un nu viņš varēja koordinēt ES palīdzību nabadzīgajām Āfrikas valstīm, kā arī ar svarīgu sejas izteiksmi prezentēt Eiropu Zimbabves, Ganas, Boputatsvānas, Burkinas–Faso un Mozambikas parlamentos. "Šī mūsu valstij ir svarīga ārpolitiskā uzvara," līksmoja latvju politiķi. "Esmu apmierināts, jo tas ir nozīmīgs portfelis, un tas nekas, ka man nav pagaidām ne mazākās nojausmas, ko ar to štruntu darīt," piebilda pats Piebalgs, kurš joprojām nebija sapratis, kuras afrikāņu ciltis viņam jāattīsta un ko par to domā paši afrikāņi. "Un man nekā?" kaut kur stūrītī nosēdusies, gaužas asaras lēja VVF, kuru Eiropas lielās televīzijas bija pieminējušas tikai reizi – arī tad pārpratuma pēc sporta ziņās. Kā zināma kompensācija viņai gan tika piešķirts futbola komandas Hertha fanu kluba goda lēcējmeitenes tituls, taču sliktā ziņa bija tā, ka visas 90 spēles minūtes nabaga tantukam nācās fanot, dziedāt Deutschland uber alles un laiku pa laikam salutēt, pagriežoties ar pēcpusi pret tiesnesi.

"Būt varonim nemaksā neko," lepni noteica poļu transporta kuģis Romanka un devās iekarot vietējos Tallinas krogus, kur sadzērās tik pamatīgi, ka uzsvempās uz sēkļa Kurzemes piekrastē pie Akmeņraga. Eksperti apgalvoja, ka, spriežot pēc kuģa ceļojuma trajektorijas, nebūtu brīnums, ja tas tiktu izmests krastā arī Aģes ezerā, Mazajā Juglā vai Rātsnama strūklakā. Lai gan tika mobilizēti visi iespējamie latvju glābšanas, dzēšanas, vecmāšu konsultāciju un lemšanas dienesti, kuģis nikni pretojās un padevās gūstā tikai pēc divām dienām, kad tam tika piesolīta kaste paša labākā poļu degvīna, Leha Valensas parakstīts goda raksts, Aglonā svētīts krucifikss un ceļazīme uz pasaules futbola čempionāta finālturnīru. Kuģi izvadīja no Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, pamāja tam ar baltu kabatlakatiņu un gaidīja nākamo, kas uzsēdīsies uz sēkļa vai uzkāps Vanšu tiltā.

Labklājības Augulis piedraudēja paaugstināt pensionēšanās vecumu iesākumā līdz 65 gadiem, bet pēc tam – arī līdz 650 un 6500 gadiem. "Ja nemirs nost labprātīgi, nekas cits neatliks," Augulis skaidroja valdības politiku attiecībā pret pensionāriem. Saeima pret šādu lēmumu neiebilda, taču sešus mēnešus un sešas dienas asi diskutēja pret to, vai 6500 gadus sasniegušajiem izmaksājamās pensijas drīkst aplikt ar nodokļiem un vai gadījumā, ja šādi pensionāri sadomā strādāt, viņiem pensija atņemama.

Savukārt televīzijas sacentās par to, kurš izprātos lielāku cūcību attiecībā pret skatītājiem. Vispirms tās visas sarunāja digitalizēties, deratizēties un defekalizēties, lai skatītājiem nāktos dekoderizēties, bet pēc tam gāja vēl tālāk savos plānos. TV5 pievienojās ORT un NTV, lai turpmāk to caur GPS un RLS varētu skatīties tikai PSRS. Savukārt LNT apvienojās ar TV3 un pārtapa par komerctelevīzijām, maksas autostāvvietām un ruletes galdiem vienlaikus, kā arī demonstrēja tikai un vienīgi Moru karus, Dziedošās ķimenes un Pinkšķošās Pasternakas. LTV uzvedās rāmi, jo pirmo kanālu tāpat neviens neskatījās, taču arī Zaķusalā klusībā sprieda, ka vismaz hokeju un vefiņa melnās izdarības vajadzētu translēt par maksu. Skatītāji brieda atbildes akcijām – sapirka DVD pleijerus un piedraudēja turpmāk mājās vērot tikai vācu porņukus. Brieda nesaudzīgs karš.