Politiķi šobrīd cenšas atgūt kontroli pār krīzi, un lai arī lielākie draudi šobrīd koncentrēti tieši eirozonā, tie var izplesties pa visu pasauli, norāda Vācijas kancleres Angelas Merkeles padomniece ekonomikas jautājumos Beatrise di Mauro.

Eksperte neizslēdz, ka tādā gadījumā ietekme tiktu radīta arī uz pasaules ekonomiku, izraisot pat recesiju, atsaucoties uz di Mauro teikto Sueddeutsche Zeitung, raksta InoPressa.

Pēc kancleres padomnieces domām, iespējami divi scenāriji, kuru īstenošanos nedrīkstētu pieļaut – pirmkārt, tas ir negaidīts un nekontrolējams eirozonas sabrukums, un, otrkārt, nekontrolēta finanšu palīdzība no Eiropas Centrālās bankas puses.

Di Mauro arī uzsver, ka parādu likvidēšanas procesa efekts parādīsies tikai pēc kāda laika. “Mūsu mērķis ir panākt, lai visu eirozonas dalībvalstu nacionālais parāds pēc aptuveni pāris desmitgadēm būtu 60% apmērā no IKP,” atzīst eksperte.

Vienlaikus viņa sauc par utopiju scenāriju, kas paredz, ka 20 gadu laikā politiķiem taupības nolūkos būs jāatsakās pat no tā dēvētājām “priekšvēlēšanu dāvanām vēlētājiem”.

Lūgta komentēt iespēju, ka Grieķija atsakās no eiro un atgriežas pie nacionālās valūtas drahmas, eksperte norāda, ka minētā iespēja un devalvācija novedīs pie tā, ka pieaugs Grieķijas parādi, kas šobrīd tiek aprēķināti eiro. Rezultātā momentā bankrotēs valsts, banku sistēma un liela daļa biznesa sektora. Viņa uzskata, ka arī Vācijas atgriešanās pie savas nacionālās valūtas ir nereāla, jo šoks, palielinoties nacionālās valūtas vērtībai, izraisīs eksporta sadārdzināšanos un vācu produkcijas konkurētspējas samazināšanos.

Mērķis ir nevis tāds, ka katrs atsevišķi cīnās ar savām problēmām, bet gan kopīgi samazina parādu krīzes radītos zaudējumus, panākot, ka katra valsts ir spējīga tikt galā pastāvīgi.

Eirozonai, viņasprāt, nepieciešams skaidrs parādu regulējums, savukārt Eiropas Savienības sabrukums, par ko arvien biežāk brīdina ekonomisti, jau sen ir sācies. “Desmit gadus valdīja ilūzija, ka vienota valūta nozīmē arī vienotu telpu, savukārt tagad sāk dominēt problēmu nacionālais redzējums, un iznāk, ka pēdējie desmit gadi pagājuši velti. Jo ilgāk turpināsies krīze, jo grūtāk būs atkal radīt vienotību,” teic eksperte.