Vēl pirms četriem gadiem Īrija tika uzskatīta par ekonomisko fenomenu, kuru mēdza dēvēt par ķeltu tīģeri. Tieši tāpēc uz Zaļo salu devās desmitiem tūkstošu latviešu.

 

Pēc pašreizējām aplēsēm, Īrijā ir palikuši apmēram 30 tūkstoši latviešu, no kuriem daļa pārtiek no sociālajiem pabalstiem un nevar atrast darbu.

Statistikas dati liecina, ka bezdarba līmenis Īrijas republikā pārsniedz 14 procentus. No bezdarbniekiem 81 procents īru, pārējie – iebraucēji, no kuriem tikai neliela daļa ir latviešu.

Vissmagāk ekonomiskā krīze ir skārusi celtniecības nozari, teic baltic-ireland.ie redaktore Laima Ozola. Tieši šajā nozarē vēl pirms dažiem gadiem strādāja ļoti daudz latviešu, kuri šobrīd vai nu maina specializāciju, vai arī saņem bezdarbnieku pabalstus. «Latviešus ļoti ietekmēja celtniecības beigšanās. Valodas nav, izglītības nav, darbu vairs nevar dabūt... Daudzi aizbrauc prom uz Zviedriju, Norvēģiju, Vāciju. Daudzi tepat vēl sēž uz bezdarbniekiem, dzer...» Neatkarīgajai stāsta Aiga Bērzlapa no Īrijas vidienes.

Gatis Bērziņš no Viklovas novērojis, ka par dzīvi jāgaužas ne tikai celtniekiem. Visas nozares, kas saistītas ar celtniecību, ir smagi cietušas no ekonomiskās lejupslīdes – ainavu arhitektūra, dārzkopība, mēbeļu ražošana, paklāju tirdzniecība utt. «Šobrīd par nākotni simtprocentīgas pārliecības vairs nav nevienam,» piebilst G. Bērziņš. Bet A. Bērzlapa stāsta, ka lejupslīde skārusi arī izklaides un ēdināšanas nozari – cits pēc cita veras ciet bāri, alkohola cenas veikalos kļūst aizvien zemākas.

Jāteic, sociālās garantijas Īrijā joprojām ir ļoti labas. Pirmreizējais bezdarbnieka pabalsts atkarībā no darba stāža Īrijā ir deviņus vai 12 mēnešus ilgs, stāsta L. Ozola. Pēc tam esot iespējas pieteikties citiem pabalstiem, taču to piešķiršana aizvien rūpīgāk tiekot pārskatīta. Daudzi latvieši šovasar izmantojuši iespēju trīs mēnešus meklēt darbu citās ES valstīs, bet saņemt īru bezdarbnieku pabalstu.

Taču ir iedzīvotāju kategorijas, kuras arī šādos gadījumos ir maz aizsargātas. Proti, ja bezdarbnieks, kuram ir ģimene, saņem īres pabalstu, var priecāties – pašlaik tas ir lielāks nekā īres maksa. Tā nu cilvēks nemaz nav motivēts meklēt darbu – ja strādās, nesaņems daudz vairāk naudas nekā sēžot bezdarbniekos. Taču māju īpašnieki, kuru starp latviešiem nav mazums un kuriem bankai jāmaksā aizdevuma procenti, šādi nav pasargāti: viņiem pabalsts nepienākas.

Bet latvieši, kuriem vēl ir darbs, var priecāties – minimālā alga Īrijā ir 8,65 eiro stundā. Uz rokas. Šis ir iemesls, kāpēc latvieši joprojām tiecas doties uz Zaļo salu. Īrijas Sociālās aizsardzības departamenta apkopotie dati liecina, ka 2011. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas valsts piederīgajiem ir piešķirti 1083 jauni PPS (individuālie publisko pakalpojumu) numuri. Salīdzinājumam – pērn šajā laika posmā tika piešķirti 1645 jauni PPS numuri, 2009. gadā – 1736, raksta portāls baltic-ireland.ie. Latvieši Zaļajā salā nostiprinās, par to liecina arī jaundzimušo bērnu skaits. Šogad pirmajā gada pusē Īrijā piedzimuši 298 latvieši.