Oskars Kastēns (LPP/LC), īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās, pēkšņi, strauji un negaidīti nonāca ļaužu valodās. Pirmās divas opcijas tā kā atbilst īstenībai, taču trešā – negaidīti – ir stipri vien pievilkta aiz ausīm. Proti, negaidīti tas nebija.

Pirmkārt, tāpēc, ka dēka (?) ar starptautisko attiecību studenti, vārdā Helēna, ilga vairāk nekā mēnesi, otrkārt, tāpēc, ka godīgākā un ētiskākā laikraksta Diena nodoms ievilināt lamatās Oskaru Kastēnu, izskatās, brieda jau gana sen. Protams, nebūsim vientieši: Kastēna kungs nebija nedz tikumības eņģelis, nedz integrācijas ģēnijs,tāpēc nav nodoma mesties aklā aizstāvībā. Vērojot pēdējo dienu notikumus, ministra piedzīvojums jeb spēle, kā viņš pats nosauca šo erotisko incidentu, protams, ir pavērsis pret viņu nosodījuma bultas, taču nesalīdzināmi lielāks bija lasītāju sašutums par laikraksta Diena žurnālistes Aleksandras Jolkinas rīcību, vispirms ministru ievilinot sievišķīgi gudri izliktās lamatās un pēc tam par viņu publiski izņirgājoties. Termins «ievilināšana slazdā» nozīmē provokatīvu paņēmienu, kas angliski pazīstams ar nosaukumu entrapment.

Ārzemēs šis paņēmiens ir izpelnījies gan žurnālistu, gan sabiedrības nicinošu attieksmi. Bet mums arī nevajadzētu būt vientiesīgiem un noticēt, ka žurnāliste šo bezgaumīgo provokāciju, kas it kā pamatota ar vēlmi «pārbaudīt laikraksta rīcībā esošo informāciju, ka O. Kastēna rīcība ne vienmēr sakrīt ar paša partijas aktīvi uzsvērtajām ģimenes vērtībām», būtu izdomājusi pati... Kaut vai tāpēc, ka tagad Jolkinas jaunkundze nonākusi neapskaužamā situācijā: 90 procentiem virtuālās vides komentētāju doma ir aptuveni viena, proti, ka šis dzeltenās Dienas eksperiments ir apšaubāms, bet tā izpildītāja – nožēlojama. Iespējams, meitene to saprata, tālab drīz pēc eksperimenta beigām viņa esot iesniegusi atlūgumu... Bet nu – stāsts no pirmavotiem. Uz mūsu redakciju tūdaļ pēc komandējuma Briselē atnāca – Oskars Kastēns.

– Kāda ir jūsu versija par notikušo?

– Ar Dienas versiju visi droši vien jau ir iepazinušies... Viss sākās ar īsziņu no nepazīstamas meitenes, kura rakstīja par it kā tikšanos, kas bijusi ļoti jauka. Šādu telefona numuru es pirmo reizi redzēju, man nebija šādu tikšanos, tāpēc sapratu, ka notikusi kļūda ar adresātu. Šāda satura īsziņu arī aizsūtīju atpakaļ.

– Pēc tam jūs tikāties ar nepazīstamo meiteni, kas sevi nosauca par Helēnu?

– Jā. Bet jau pirms tikšanās es zināju, ka meitenei ir sakars ar izdevumu Diena. Jo jau pirms tam man zvanīja cilvēki, kas ir saistīti ar medijiem, un brīdināja, ka esmu izpelnījies Dienas pastiprinātu uzmanību sakarā ar gejpraidiem un tamlīdzīgi. Zināms taču, ka šis izdevums vienmēr bijis praidu atbalstošās pozīcijās.

– Jūs teicāt, ka nepiedalīsities praidā tāpēc, ka jūsu bērniem ir izlaidums bērnudārzā. Bet ja nebūtu,vai piedalītos?

– Nepiedalītos. Jo tas būtu pret manu pārliecību.

– Par ko vēl interesējās Diena?

– Izrādījās, ka Dienas darbinieki, aptaujājot cilvēkus, kas man atrodas tuvumā, mēģinājuši noskaidrot, vai man ir intīmas attiecības ar ministrijas darbiniecēm.

– Un vai ir?

– Par to es tikai smējos! Savā ministrijā es neesmu gulējis ne ar vienu darbinieci un arī netaisos to darīt. To Dienas darbinieki pēc dažādām aptaujām tomēr saprata. Tad man arī bija skaidrs, ka tā ir šīs avīzes uzsākta spēlīte.

Lasīt visu: http://www.nra.lv/zinas/3041-kastens-lamatas.htm 

Autors: Elita Veidemane

Foto: Edijs Pālens, BNA LATVIA