Šodien 9. Saeimas vēlēšanās zaudējušo politisko spēku, puspartiju, kā arī cieto nacionāļu un lesbiešu organizāciju apvienotais koris ir aicinājis Latvijas vēlētājus uz referendumu. Ir notikusi tik tiešām nežēlīga, neredzēti bezkaunīga un ļoti intensīva ļaužu prātu masāža, lai uz došanos pie urnām sasauktu pēc iespējas lielāku pilsoņu skaitu.

Izskatās, ka šis skaits tad arī būs svarīgāks nekā rezultāts, jo rezultāta, visticamāk, nebūs – diezin vai arī paši referenduma rīkotāji reāli cer, ka Latvijā varētu atrasties tik milzīgs skaitlis – vairāk nekā 750 tūkstoši pilsoņu –, kas vispirms mēness un pēc tam arī saules aptumsuma iespaidā būtu uzķērušies uz propagandas makšķeres un ar svētu pārliecību dotos pie urnām atbalstīt Latvijas Republikas konstitucionālo pamatu sagraušanu, demokrātiskas iekārtas nomaiņu ar pūļa demokrātiju, kurā vēlēšanām faktiski zūd nozīme.

Ja referendums pateiks jā, turpmāk pēc katrām vēlēšanām zaudējušais mazākums momentā varēs uzsākt vairākuma izveidotās varas gāšanas procedūru. Tam vajadzēs tik vien kā desmitās vēlētāju daļas samusināšanu, lai atkal tiktu rīkots nākamais referendums, un tā uz priekšu.

Vispār jau tas arī nebūtu nekas traģisks. Bībelē arī ir teikts, ka tie pēdējie būs tie pirmie. Te nelaime tikai tāda, ka vēlētājiem, kas labticīgi iet uz vēlēšanām un tad izvēlas savus priekšstāvjus, pamazām zudīs motivācija dziļi domāt pirms savas izvēles un zudīs motivācija vispār iet uz vēlēšanām. Skaidrs taču, ka ievēlētie tūdaļ kļūs par ļaunajiem un tie, kas nebūs ievēlēti, ievēlētos tūdaļ izjobs ar kārtējo referendumu.

Referenduma skaitlis tad būs tāds savdabīgs Latvijas sabiedrības dumjuma raksturlielums, koeficients, ar kuru aizjūras politologu institūtos tad varēs pareizināt nākamajās reizēs vajadzīgo sabiedrības spiediena masu uz valsts varu gadījumos, kad šī vara nebūs izdarījusi kaut ko pa prātam šiem pašiem aizjūras politologu institūtiem. Skaitlis 200, 300, 400 vai pat 500 tūkstoši tad būs tas, kuram vajadzības gadījumā varēs iedot rokās lietussargus, neļķes, rozes vai tamlīdzīgu atribūtiku un pateikt: "Cui!" Pūli var vadīt vienalga kurā virzienā – likt tam mītiņot, dedzināt muižas, linčot budžus un tādā garā.

Amizanti ir tas, ka uz šo Saeimu šis referendums neattieksies – referenduma rezultātu varēs izmantot, sākot ar tikai 10. Saeimas uzmaukšanu. Tad likteņa ironijas veidā var sanākt tā, ka tie, kas pašlaik aģitē par referendumu, paši cietīs no pašradītā ieroča – ja tagadējās varas partijas 10. Saeimas vēlēšanās paliks aiz borta, tās ar lielu baudu radoši kopēs šodienas aģitāciju, rīkos referendumus, lai gāztu savus gāzējus. Un tā uz priekšu. Gala beigās Latvija dabūs tādu savdabīgu politisko situāciju, kur dzīve ritēs nemitīgi uzbudinātā ierosinātā stāvoklī. Bet vēl gala beigas tam var būt pilnīga varas impotence.

Bet var jau būt, ka šī impotence arī ir šodienas referendumētāju mērķis.

Visu lasīt: http://www.nra.lv/zinas/5360-jums-nav-jabaidas-neiet-uz-referendumu.htm

Autors: Māris Krautmanis