Jelgavas tiesa sākusi izskatīt lietu, kurā par pircēja apkrāpšanu apsūdzēta juveliere Anna Šarna. Viņa tika aizturēta pēc tam, kad pie Jelgavas policistiem vērsās kārtībsargu kolēģis Sandis Dorbe, kurš lietā ir cietušais.

 

Viņš, nebūdams eksperts, juvelieres izgatavotajai jubilejas monētai uzpilinājis nezināmas izcelsmes reaģentu, kas nosaka zelta provi. Redzot, ka metāls nosūbē, policists secinājis, ka juveliere viņu apkrāpusi, zelta vietā iesmērējot citu metālu, un juveliere uz divām diennaktīm tika ielikta aiz restēm. Tiesa, ekspertīzē vēlāk tika secināts, ka faktiski zelta daudzums monētā samazināts tikai par 1,15 procentiem.

Liecinot tiesā, S. Dorbe norādīja, ka pirms A. Šarnas darinājuma pārbaudes viņš vairākos lombardos un juvelierizstrādājumu veikalos bija konsultējies, kā noteikt zelta vērtību. No kāda nezināma juveliera Rīgā viņš bija paņēmis nezināmas izcelsmes reaģentu, lai tādējādi pārbaudītu, vai A. Šarna viņam pārdod īstu zeltu. Pēc policista domām, viņam bija pietiekamas zināšanas, lai secinātu – ir vai nav A. Šarna viņu apkrāpusi, jo tieši balstoties uz šo faktu, viņa vēlāk tika aizturēta.

Tomēr Latvijas Proves biroja vadītājs Jānis Upmalis tiesā norādīja, ka dārgmetālu sakausējumi ir dažādi un to reakcijas ar reaģentiem ir atšķirīgas. Lai precīzi noteiktu kāda dārgmetāla provi, galvenokārt nepieciešama pieredze – nepietiek ar reaģenta uzpilināšanu uz dārgmetāla. Līdz ar to var secināt, ka S. Dorbe nebija kompetents izvērtēt, kādā mērā un vai vispār juveliere viņu apkrāpusi, tas bija jānosaka ekspertīzē.

Nav zināmi arī faktiskie A. Šarnas aizturēšanas apstākļi un tas, kādā mērā policists izmantojis savu dienesta stāvokli. Pēc S. Dorbes sacītā, policista žetonu viņš nav izmantojis, kaut arī liecībā norāda, ka stādījies priekšā kā policists. Pēc S. Dorbes teiktā, viņš pie juvelieres gāja, bruņojies ar reaģentu, kā arī nokopējis naudas banknotes un kabatā ielicis diktofonu, kurā ierakstījis visu sarunu. Sākotnēji viņš vēlējās ierakstu pievienot lietas materiāliem, taču vēlāk pārdomājis. Arī prokurore, kura, pēc Neatkarīgās novērojumiem, ar cietušo ir uz tu, šo pierādījumu neuzskata par vērā ņemamu.

Tiesā S. Dorbe uzsvēra, ka aizdomas par juvelieres, iespējams, negodīgo rīcību viņam radušās, jo ikdienā viņš saskaras ar noziedzniekiem – tātad ir profesionālis. Turpretī skaidrojot, kāpēc vienā liecībā pašrocīgi uzrakstījis, ka reaģentu ieguvis Jelgavā, bet otrā liecībā – ka to dabūjis Rīgā, sākotnēji aizbildinājās, ka procesa virzītājs nepareizi pierakstījis viņa sacīto. Uz vairākkārtēju norādījumu, ka liecību rakstījis viņš pats, S. Dorbe acīmredzamo kļūdu pamatoja ar satraukumu, jo pratināšanā apkārt bijuši vairāki cilvēki.

A. Šarna, izgatavojot S. Dorbes pasūtīto zelta briedi, bija izmantojusi oficiāli nenovērtētu zelta materiālu un paļāvās, ka tam ir 585. prove. Viņas versijā šādi arī radās zelta neatbilstība 585. provei par 1,15% jeb 75 santīmiem. Viņai gatavo preci vajadzēja nosūtīt uz proves biroju novērtēšanai, taču pretēji likuma prasībām viņa to neizdarīja.