«Es tevi mīlu, Unčuk, un man ļoti gribas dzīvot, taču bez tevis man dzīves nav un cietumā es neiešu vairs,» pirms gada savā dienasgrāmatā portālā draugiem.lv rakstīja Aigars Birkavs.

 

Bijušais Rūjienas deputāts tika apsūdzēts savas pameitas izvarošanā un ilgstoši slēpās no policijas, tāpēc bija nolēmis izdarīt pašnāvību. Pagājušajā piektdienā savu nodomu viņš īstenoja.

«Man tiešām jāaiziet, jo neredzu jēgu savas dzīves turpinājumam! Laikam jau, jūsuprāt, neesmu īsti normāls, taču tam ir savs iemesls. Es savos 52 gados iemīlējos 19 gadīgā un neko tur nevaru darīt, kaut arī dēļ mīlestības iekūlos lielos mēslos, taču neko nenožēloju, jo man bija tā laime pavadīt fantastiskus mirkļus ar viņu pusotra gada garumā, kurus nekad neaizmirsīšu,» savu vēlmi pielikt dzīvei punktu pirms gada pamatoja A. Birkavs.

Meitenes atrodas ārpus Latvijas

Viņš tika turēts aizdomās par savu pameitu – nepilngadīgās Sintijas un 19 gadus vecās Unas – izvarošanu. Attiecības ar Unu viņš atzina, taču uzsvēra, ka Sintijai pāri nav nodarījis. «Sinci, es tevi visu laiku esmu pieņēmis kā meitu, jo tu man biji tikpat mīļa kā paša meita un tu to zini. Es visu laiku centos tevi pasargāt, varbūt biju pārāk stingrs, bet neņem ļaunā, tas nebija, lai tev riebtu. Un tu labāk par citiem zini, ka neesmu nekāds pedofils, jo neesmu neko tādu pret tevi darījis vai licis manīt,» atvadu vēstulē rakstīja A. Birkavs. Faktu, ka seksuālas attiecības viņam bijušas tikai ar Unu, apliecina arī policija. Rūjienas Sociāla dienesta vadītāja Anita Apše stāsta, ka psihologa palīdzība sniegta abām meitenēm laikā, kad atklāts noziegums. Šobrīd pēc patēva nāves palīdzību dienests, visticamāk, nesniegs, jo abas meitenes neatrodas Latvijā. «Palīdzību sniegt varam likuma noteiktā kārtībā, un pagaidām pie mums nav vērsies arī neviens Aigara Birkava radinieks,» par iespējām palīdzēt mirušā vīrieša piederīgajiem saka A. Apše.

No varmākas par upuri

Sākotnēji, uzzinot par divu meiteņu izvarošanu, vietējie Rūjienas iedzīvotāji A. Birkavam veltīja iznīcinošus komentārus, jo viņš neieradās uz tiesas sēdēm un tika izsludināts meklēšanā, kā arī tika apsūdzēts par draudēšanu lieciniekiem un viņu iespaidošanu. Taču situācija mainījās, kad nenoskaidrotu iemeslu dēļ internetā tika ievietots pornogrāfisks video, kurā redzams aizdomās turamais ar cietušo Unu. Tas bija viens no izvarošanas pierādījumiem, taču videomateriālā redzamo nosaukt par nelabprātīgām seksuālām attiecībām pat cilvēkam bez atbilstošas izglītības būtu grūti. Arvien biežāk vietējie sāka A. Birkavu aizstāvēt, uzsverot, ka vainīga viņa bijusī draudzene, abu meiteņu māte, kura Unu izmantojusi kā ieroci, lai atriebtos bijušajam mīļotajam.

Vidzemes reģiona pārvaldes prevencijas grupas vecākā inspektore Dace Jukāma norāda, ka, visticamāk, pašlaik tiks lemts par kriminālprocesa izbeigšanu, kurā A. Birkavs bija aizdomās turamais, apsūdzības viņam netika uzrādītas. Tiks veiktas arī ekspertīzes, lai noteiktu, vai pašnāvību viņš izdarījis pats, taču neoficiāla informācija liecina, ka nelaiķi neviens nav ietekmējis. Atgādinām, ka A. Birkavs pagājušajā piektdienā tika atrasts pakāries netālu no Igaunijas robežas.

Pedofiliem pieaugušie neinteresē

Psiholoģe Kristiāna Lapiņa stāsta, ka fakts, ka vīrietim pret sievieti ir jūtas, neizslēdz to, ka viņam ir interese par jaunākām meitenēm. «Meitenes mūsdienās nobriest ļoti variabli, var būt arī tā, ka 14 gadu veca meitene ir krāšņa un vīrieti iekārdina,» saka psiholoģe. Tomēr pedofilu gadījumā varmākam vairāk interesē nevis padsmitgadnieki, bet pirmspubertātes vecuma bērni, un ir maz ticams, ka cilvēks ar pedofiliskām tieksmēm uzmāksies pieaugušam cilvēkam. «Parasti ir tā, ka pedofilu sievišķas formas atbaida un viņš meklē tieši bērna tēlu, jo šiem noziedzniekiem ir grūti nodibināt attiecības ar vecākiem cilvēkiem, tāpēc viņi meklē bērnus. No speciālistu viedokļa, šīs lietas ir skaidras, tomēr katrs gadījums jāizvērtē atsevišķi,» saka K. Lapiņa. Savā praksē viņa atceras arī vairākus gadījumus, kad sieviete personisku iemeslu dēļ pasludina, ka vīrietis viņu izvarojis, kaut arī seksuālās attiecības bijušas labprātīgas. «Šajos gadījumos cilvēkus arī notiesā, nevainību pierādīt būtībā ir advokāta meistarības jautājums,» saka psiholoģe.