Lielākajā daļā Eiropas, tāpat kā Latvijā, jūlija beigās plosās pērkona negaisi un valda liels karstums.

 

Arī pirmajās augusta nedēļās gaisa temperatūra saglabāsies augsta – Eiropas dienvidu un centrālajā daļā līdz pat +30...+32 grādiem.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna pastāstīja, ka tuvāko divu nedēļu laikā Eiropas centrālajā, ziemeļu un dienvidu daļā saglabāsies silts laiks +30 grādu robežās. Jūlija pēdējās nedēļas nogalē gaidāmi stiprāki nokrišņi, bet jau augusta pirmajā un otrajā nedēļā laiks kļūs silts un sauss. Vismazāk nokrišņu gaidāmi Dienvideiropā, savukārt Ziemeļeiropā temperatūra par pāris grādiem pakāpeniski pazemināsies. Arī naktis kļūs vēsākas, sasniedzot vairs tikai +11...+13 grādus. Rudens tuvošanās vairāk būs jūtama Skandināvijas valstīs un Ziemeļeiropā, bet Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā joprojām saglabāsies vasarīgi silts laiks.

Latvijā šajā nedēļas nogalē saglabāsies silts laiks, bet joprojām ducinās pērkons, gaidāmi lokāli negaisi, krasas vēja brāzmas, iespējama krusa. Jaunnedēļ būs jūtama anticiklona ietekme, laiks joprojām saglabāsies silts un dienā būs +21...+26 grādi, prognozē A. Vīksna. Atsevišķās dienās dienvidu rajonos varbūt siltāks, bet naktis kļūs nedaudz vēsākas, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz +11...+16 grādiem. Visu nedēļu saglabāsies saulains laiks, bet vietām gaidāmi nelieli nokrišņi. Arī augusta otrajā nedēļā būs līdzīgi laika apstākļi bez izteiktiem karstuma un aukstuma viļņiem.

A. Vīksna skaidro, ka Latvijas platuma grādiem šajā nedēļā piedzīvotie pērkona negaisi un stiprie nokrišņi nav nekas ārkārtējs. Negaisa periodi divu nedēļu garumā ar lūstošiem kokiem, ugunsgrēkiem un krusu pieredzēti arī iepriekš. Šīs nedēļas otrajā pusē plaša negaisa zona atrodas tieši virs Latvijas un Baltijas valstīm, tomēr A. Vīksna informē, ka lokāli pērkona negaisi, stipri vēji un lieti Latvijā augusta sākumā vairs nav gaidāmi. Pērkona negaisi visbiežāk ir pēcpusdienās, kad maksimāli uzsilst gaiss un zeme.

Lielā karstuma dēļ šovasar visā pasaulē plosās arī mežu ugunsgrēki. Lielākie postījumi šovasar nodarīti Horvātijā, Beļģijā, Spānijas ziemeļaustrumos, Amerikas Savienoto Valstu dienvidu štatos un Austrālijā. Arī Krieviju pārņēmušais karstuma vilnis vietām izraisījis plašus meža ugunsgrēkus. Valsts dienvidu apgabalā Rostovā izcēlies meža ugunsgrēks 200 hektāru platībā. Lielais karstums izraisījis sprādzienus no šāviņiem, kas pēc Otrā pasaules kara kaujām nesprāguši palikuši zemē. Visā Krievijā reģistrēti 220 mežu ugunsgrēki, no kuriem 28 ir ļoti plaši, liesmām plosoties gandrīz 12 000 hektāru lielā platībā. Arī Maskavu pārņēmis liels karstums, gaisa temperatūrai pārsniedzot +30 grādus.