Par spīti darba likumā noteiktajai kārtībai, ir liela daļa cilvēku, kuri izvēlas to "apiet" – izņemt atvaļinājuma naudu, bet brīvdienās neiet. Par šādu rīcību bieži skaļi nerunā, bet tas nenozīmē, ka tā nenotiek.

 

Likums nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Tas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas un to var piešķirt arī pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nedēļām. Izņēmuma gadījumos, pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu, bet atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama.

Rasma, kura jau vairāk kā desmit gadus strādā privātajā sektorā, atklāj, ka šādu praksi viņa ir piekopusi jau kopš paša sākuma: „Tādā veidā es varu saņemt gan atvaļinājuma naudu, gan algu un tā kā naudai šobrīd ir ļoti nozīmīga loma, es labāk pastrādāju, nekā sauļojos pludmalē. Tas jau notiek aiz nabadzības, nevis tāpēc, ka es negribētu atpūsties. Arī manas kolēģes gadiem nav bijušas atvaļinājumā. Protams, tā nedrīkst darīt un tas ir pretlikumīgi, bet varētu teikt, ka es nevaru atļauties ņemt atvaļinājumu. Papildus 200 latiem ir liela nozīme.” Rasma stāsta, ka atpūsties sanākot tikai svētdienās, jo arī sestdienās ir īsā darba diena.

Arī Margarita, kura strādā apkalpojošajā sfērā, šogad jau otro gadu atteikusies no atvaļinājuma, redzot, ka kolēģi izmanto iespēju neiet brīvdienās un saņemt papildus naudu. „Mēs saliekam savu slīdošo grafiku tā, lai sanāk vairākas brīvdienas pēc kārtas un tad jau var paspēt atpūsties” atklāj Margarita.

Šādu praksi visbiežāk esot iespējams novērot privātajā sektorā, jo valsts iestādēs neviens par to interesi neizrādot, saka Sandra. Viņa ir valsts ierēdne un no savas 12 gadu ilgās pieredzes zina stāstīt, ka „kolēģi labprāt ņem atvaļinājumu un jo ilgāk, jo labāk. Bet to, ka privātajos uzņēmumos atvaļinājumu naudas izņem bieži, bet atvaļinājumā neiet, to gan esmu dzirdējusi.”

Krīzes centra „Skalbes” psiholoģe Inese Ruka saka, ka šāds dzīvesveids ilgstošā laika posmā var atstāt negatīvas sekas - var būt paaugstināts gan fiziskais, gan emocionālais nogurums, tādā veidā veicinot izdegšanas jeb izsīkšanas riska sindromu.